Droghedas sociālais darbinieks liek latviešiem atgriezties mājās „Polijā”
Lasītāja raksts
Mūsu stāsts sākas ar to, ka šī gada martā pēc pašu vēlēšanās aizgājām no darba.
Galvenais iemesls šādam solim bija darba radītās veselības problēmas, kā arī pārlieku ilgās darba stundas, kas sāka ietekmēt privāto dzīvi un ar ģimeni kopā pavadīto laiku.
Pirmkārt, uzņēmumā, kurā strādājām 5 gadus, bija veselībai kaitīga un pat bīstama vide. Darbā vietā tika lietotas tādas ķimikālijas kā Sodium Hypochlorite 14/15% un Citric Acid maisījums ūdenī, ko norādījis arī ražotājs. Hlorīnu un skābju maisījumu rezultātā rodas toksiskas gāzes , ko ieelpojot rodas elpceļu bojājumi, piemēram, trahejas un bronhu iekaisums. Arī mazgātāji savus tīrīšanas darbus ar ķimikālijām veica brīdī, kad darba vietā joprojām atradās cilvēki un ritēja pakošanas darbs.
Otrkārt, darbs noritēja tik saspringtā vidē, ka nebija brīvā laika, ko pavadīt ar ģimeni. Pārtraukums starp darba dienām bija vien dažas stundas – daudz mazāk nekā likumā noteiktās stundas. Šeit grūti runāt par atpūtu, kur nu vēl kvalitatīvu laiku, ko pavadīt kopā ar tuviniekiem.
Notikumi, kas risinājās pēc mūsu aiziešanas no darba, lika mums nonākt pie neapskaužamiem secinājumiem – strādājot garas darba stundas, nesaņemot samaksu par papildus nostrādāto laiku, bojājot savu veselību, strādājot kaitīgā vidē, kur iekštelpu temperatūra ir zem 10 °C, veicot darbu bez pienācīgas atpūtas un godprātīgi maksājot Īrijas valstij, mūsuprāt, ievērojamus nodokļus 5 gadu garumā, mēs esam bezspēcīgi likuma priekšā un mums nav nekādu tiesību saņemt godīgi nopelnīto sociālo palīdzību.
Pēc pēdējās darba dienas šī gada 23. martā, devāmies kārtot darba meklētāja pabalstu uz Sociālās aizsardzības departamentu. Uz darbinieces jautājumu, kādēļ esam pametuši darba vietu konkrētajā uzņēmumā, godīgi minējām galvenos iemeslus, uzsverot brīvā laika trūkumu ģimenē necilvēcīgo darba stundu dēļ, kas mums kā jaunai ģimenei ir ļoti svarīgs aspekts, ja, piemēram, vēlamies domāt par ģimenes pieaugumu. Tālākā darbinieces reakcija mūs šokēja un pārsteidza nesagatavotus. Mums bija jādzird, piemēram, šādas frāzes: „Vai jūs zināt, cik laimīgiem jums bija jābūt, ka jums bija šis darbs? Ar kādām tiesībām jūs to pametāt?” Šie vēl tomēr bija tikai tīrie „ziediņi” salīdzinot ar trīsreiz atkārtoto „Brauc atpakaļ uz Poliju!” un „Jums te nekas nepienākas!” Darbiniece nekautrējās arī uzsvērt, ka viņa arī strādājot un spējot atrast laiku visam, un ka pārnākot no darba taču mājās viens otru varam satikt. Turklāt viņai esot trīs bērni, kuru radīšanai esot bijušas vajadzīgas tikai 5 minūtes.
Mums pārmeta, ka mēs melojot, un tika uzsvērts, ka iepriekšminētie arī ir galvenie iemesli, lai nepiešķirtu darba meklētāja pabalstu. Mums līdzi ieradās arī tulks, kas palīdzēja izprast specifiskus terminus, un kam bija arī jāparakstās par dzirdēto sarunu, lai būtu liecinieks apelācijas iesniegšanas gadījumā.
Tāpēc mums rodas tikai loģisks jautājums: par ko īsti esam pēdējo piecu gadu laikā maksājuši nodokļus Īrijas valstij, kuras sociālais darbinieks liek mums, latviešiem, atgriezties „mājās” Polijā?
Mūsuprāt, sociālais darbinieks ar saviem neadekvātajiem spriedumiem parādīja tikai savu nekompetenci. Uzskatām, ka lieta netika izskatīta pēc būtības, konkrētais darbinieks neiepazinās ar konkrēto situāciju. Tāpēc pamatoti rodas arī jautājums, vai patiešām visas lietas tiek izskatītas šādā veidā, vai tomēr klaji aizskarošās atbildes no sociālā darbinieka bija vērstas tieši pret mums un ir uzskatāmas par diskrimināciju?
Ilgi nevarot sagaidīt galīgo sociālā dienesta lēmumu rakstiskā formā, 8. maijā paši devāmies noskaidrot situāciju klātienē. Saņēmām atbildi, ka spriedums tieši todien izsūtīts pa pastu, un pēc divām dienām, 10. maijā, to beidzot saņēmām. Diemžēl tajā bija atteikums pabalsta piešķiršanai. Arī šajā situācijā mums nākas apšaubīt dienesta godīgumu –uz izsūtītās vēstules bija minēts 5. maijs, sestdiena, kad konkrētais birojs nestrādā. Un pat ja ne šis misēklis, vai patiešām lēmumu nevarēja mums paziņot klātienē, ja reiz tas jau bija pieņemts, mums ierodoties pie sociāla darbinieka?
Šeit vēlamies uzsvērt, ka aktīvi meklējam citu, piemērotāku darbu, tāpēc arī mēģinājām pieteikties tieši darba meklētāja pabalstam. Savukārt sociālā dienesta atteikumā kā viens no galvenajiem iemesliem bija minēts tas, ka neesam pieejami pilnas slodzes darbam, jo mums ir nepieciešams laiks ģimenei.
Vai patiešām sociālais darbinieks domā, ka likumā noteiktais pilnas slodzes darbs ir 60-70 stundas nedēļā? Aizsūtījām dienestam vēstules ar pierādījumu, ka intensīvi meklējam pilnas slodzes darbu, taču tas nav devis nekādas izmaiņas.
Visi aprakstītie notikumi liek mums secināt, ka godprātīga nodokļu maksāšana Īrijā „neatmaksājas”, jo tas cilvēkam, kad patiešām rodas nepieciešamība, nedod nekādas sociālās garantijas. Vai varbūt tomēr jautājums šoreiz ir par valsts ierēdni, kas klaji atļaujas ignorēt noteikumus un likumus, kas attiecas gan uz Īrijas pilsoņiem, gan iebraucējiem?
Šādā situācijā pat jāsāk domāt, vai patiešām esam atgriezušies verdzības laikos, kad vergiem nebija nekādu tiesību? Vismaz tā mums liek justies šāda ierēdņu attieksme, jo no visa mums pārmestā izriet, ka nedrīkstam aiziet no darba, kurā tiek pārkāpti darba drošības noteikumi un elementāras cilvēktiesības, un ka sociālais darbinieks atbalsta pretlikumīgas darbības privātajos uzņēmumos.
PASTĀVĒSIM PAR SAVĀM TIESĪBĀM UN NEĻAUSIM AR SEVI MANIPULĒT!
Sigita un Pēteris Andersoni
Drogheda 11.06.2012.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Garaas darba stundas (ja vien par taam netiek maksaats peec likuma) un domas par gjimenes pieaugumu nav ar likumu aizsargaatas, bet ja darba apstaaklji apdraud veseliibu, tad gan likumaa ir punkts, kursh attaisno briivpraatiigu darba pameshanu. Preciizaak shos likumus jums izskaidros un paraadiis jebkuraa Citizen Information centraa. Runaajot par attieksmi, tad taa ir resistiski, nacionaali noskanjotu atseviskju darbinieku attieksme pret viesstraadniekiem. Diemzjeel ar shaadaam situaacijaam saskaras daudzi. Un tas, ka socdarbinieks nezin atskhiriibu starp divaam dazjaadaam valstiim (Polija- Latvija), liecina tikai par vinja neizgliitotiibu un zemo intelekta liimeni. Taa kaa savaa apelaacijas pieteikumaa variet droshi noraadiit uz konkreetaa darbinieka neatbilstiibu ienjemamajam amatam, deelj augstaak mineetajiem iemesliem. Veel ieteiktu ierakstiit visas sarunas ar sho darbinieku, lai vajadziibas gadiijumaa vareetu pieraadiit savu vaardu patiesumu.
Galvenais nepadodieties un turpiniet ciiniities par savaam tiesiibaam.
Tas gan sanāk ar arpakaļejošu datumu, bet jums vajadzēja darba vietā sākt ar prasību, ka strādāsiet tikai slodzi, minot visus iepriekšminētos apstākļus. Un tad, ja darba vietas priekšniecība nepiekrīt jūsu prasībai, viņi var jūs atbrīvot no darba, kas ievērojami atvieglo turpmākās likumiskās darbības. Tagad jums vajadzēs daudz laika un spēka pielikt, lai izcīnītu pabalstu. Lai jums veicas!
Pašiem es jums neiesaku cīnīties, kā arī ar kādu “foreigner” kantori, viņi jums šķaudīs virsū. Iesaku iet uz īru advokāta kantori, sūdzēt tiesā, par virsstundām, kaitīgiem darba apstākļiem , sociālo dienesta darbinieka nekompetenci. Advokāts paņems 10% no naudas, ja Jūs uzvarēsiet tiesā.
..advokāts darba lietās: Richard Grogan 16/17 College Green ,Dublin 2….. tel.016177856-angļu val. un 0877834724 krievu val.,zinu ,ka viņam šis gadījums būs kā medus maize,tā ka nekavējieties un dodaties uz Dublinu…..nu ta darbiniece pa dzērumam pati nezin cik ilgi vinu rullēja…
Mūsdienās jebkuram uzņēmējam interesē tikai ienākumi.Bet ja Jūs sāksiet runāt par to,ka neatliek laika ģimenei,utt.,nevienu tas neinteresē.Un to soctantei nevajadzēja teikt.Drīzāk vajadzēja spiest uz kaitīgiem darba apstākļiem un neapmaksātajām virsstundām. Vēl būtu bijis lietderīgi “pieklājīgi” izprasīties no darba un aiziet pie ārsta ar savu sūdzību.Un ja vēl tas papīrs Jums būtu uz rokas,tad droši darba devēju var sūtīt tur,kur ķeizars kājām iet.
Tāpat jārēķinās ,ka jobseeker allovance nokārtošana paņems ilgu laiku.Viņi negrib maksāt.
Tāpat vajag rēķināties ar to,ka ofisos šeit Īrijā jāievēro maximāla pieklājība,nevari būt dzēris,un pats labākais līdzeklis-kaut muļķīgi,bet smaidīt.
Vajag un var cīnīties šajā situācijā. Protams būtu labi ja par stundam un citiem darba likumu pārkāpumiem būtu kādi dzelžaini pierādījumi vai liecinieki. Advokāti arī nav magi un arī viņiem ar kaut ko jāstradā. Man arī reiz sanaca salekties arr vienu nekompetentu darbinieci,kura neka nejedza daudz par to kam pienākas medical card kura centas man sugestet muļķības. Pateicu tikai to ka vinai ir jazina tas ka esmu nodokļu maksātajs un ka mana vidējā alga atbilst medikal card saņemšanai. Un ja šai tas nepatīk lai raksta vestuli savam parlamentam un lūdz mainīt likumu un netērē manu laiku. Turklat piebildu ka varam šo jautajumu arī līdz galam noskaidrot Tiesā. Daudzās situacijās nav vajadzīgs advokāts, ja ir kartīgi pierādījumi. Šajā situācijā cietušajiem es ieteiktu apsvērt vai nebūtu izdevīgāk griezties Vienlīdzības Tribunālā(Clonmell Street – 3, netalu no LV vestniecības) un celt prasību par diskrimināciju. Noteikti tajā darba vietā ir kāds īrs,kas stradā par to pašu vai labaku samaksu 40 stundas nedēļā. Tad ir izredzes saņemt kārtīgu kompensāciju un netēret ne centa advokātiem.
Godīgi sakot neticu rakstītam. Absolūti nejedomājama situācija. Kad ierēdnis varētu kaut ko tādu teikt. Īrijā! Tā nav latvija. Pat mājās ar tādu rupjību ir grūti saskrieties. Kur nu vēl Īrijā! Tad tam darbiniekam bija jābūt vai pilnā dzērumā vai jukušam. Ar vienu teicienu par to ka “ir jābrauc uz Poliju” pietiek lai grieztos tiesā par rasist harrasment. Tas pats arī attiecas uz darba apstākliem. Kāpēc nevarēja uzreiz griezties ar sūdzību? Neapmaksātas stundas, virsstundas – tas viss ir jāliek tiesā. Ar advokāta palīdzību jums ir 100 % iespējas dabūt no darba devēja tādu prāvu kompensāciju ka nebūs vajadzīgi nekādi pabalsti. Ja tomēr viss ir bijis tā, kā rakstīts, jums ir visu rūpīgi jāpieraksta, jāvāc papīri un liecinieki un jāgriežas tiesā. Noteikti ir jānodrošina lai tas tulks būtu arī pie rokas. Vispār jūs esat savādi. Piecus gadus nodzīvot šeit un neziniet savas elementāras tiesības. Visas darba stundas ir noteikti katru dienu jaatzīme kalendārā. Ja nesakrīt kaut viena stunda uzreiz ir jāceļ darbadevējam priekšā. Ar tādu kalendāru vien ir diezgan lai grieztos pēc palīdzības. Ir jāsāk at CITIZEN INFORMATION.
ir jau arī kantori, kur apkalpo latviešu valodā
Ennis & Associates , Merchants hse Merchants qy Dublin 8, 01-6351100
jautā pēc Aigas Adrupes
kā arī http://www.shannons.ie/
Man tajā situācijā (iepr. kom.) viss beidzās ar to,ka iznāca priekšniece,kas nejauši visu bija dzirdējusi un aizsūtīja to stulbo veceni “vārīt kafiju”. Tālāk vis notika laipnā gaisotnē ātri, korekti un piedāvāja palīdzību, ja gadījumā rastos neskaidrības ar formas aizpildīšanu. Rupji un nekompetenti ierēdņi Īrijā tiešām ir liels retums, bet tomēr gadās un tāpēc nevajag “nolaist ausis”. Vēl viena nianse, ja ir pārstrādātas tādas nenormālas virsstundas,par tām nav maksāta ne tikai alga,bet arī nodokļi. Un tas fakts Tiesā nu baigi iegrieztu tieši darba devējam.
Spriežot pēc raksta autora teksta,ir vēl viena versija.Piedodiet,izklausīsies parupji,bet viņa nav dabūjusi.
Piekrītu Igoram,ka rupji un nekompetenti ierēdņi Īrijā ir retums.
Es domāju tā dāmīte no social office.
tikai tiesaa to soc darbinieci un darba deveeju,tad ilgi nebuus jaauztraucas par naudu Richard Grogan 16/17 College Green ,Dublin 2 tel.016177856-angļu val. un 0877834724 jaa shis paliidzees.
Ja nebūs pierādījumu, tad tas viss ir lirika. Lai cietušie pārdomā par tēmu: kas vēl dzirdēja ka socene brūķēja muti? Ja dzirdēja,tad vai varētu/gribētu liecināt Tiesā? Kas varēs apliecināt par virsstundām? Jo darba devējs protams noliegs un protams pay-listēs kā arī grāmatvedības papīros ko tādu būtu meklēt gluži velti. Šadās situācijās parasti darba devēji maksā iespaidīgas naudas kompensācijas un arī nodokļu iekasētāji šo tad paņems pie rīkles, tāpēc nevar cerēt ka darba devējs nepretosies un pienesīs naudiņu uz sudraba paplātītes. Arī viņš cīnīsies par savu kapeiciņu,līgs advokātu/s utt., jo atšķirībā no exdarbiniekiem viņam ir daudz vairāk ko zaudēt nauda,firmas reputācija utt. Tas vis ir jāapzinās, lai saliektu ragā bosu. Tāpēc atkārtošos: galvenais ir pierādījumi un liecinieki.
nu tur nu uz Dainas ieteikto adresi nevajadzētu doties ,ir kāds gadījums ,ar frizieri kuru tas kantoris jau apčakarēja,,jo tur tak ir latvieši,tūkstošu vietā dabūja ,ja nemaldos 400 e
Lieta ir pavisam vienkarsa, ja jus pasi aizgajat no darba, tad Socialam Dienestam ir likumigas tiesibas nemaksat jums Jobseekre`s Allowance pilnus divus menesus, bet ja jums bija tadi darba apstakli tad jums ieprieks vajadzeja rakstit vestules sai darba vietai un pieprasit 40 darba stundas nedela un ne vairak kas ir paredzetas likuma Industrial Relation Act, 1959, 2001, 2004 kuru var izlasit pilniba jebkura vieteja biblioteka vai ari interneta majas lapa http://www.irishstatutebook.ie , ka ari Social Welfare (Consolidation) Act, 2005, ka ari google var ierakstit vienkarsi Constitution of Ireland , kas nosaka Article 41.2(2) :[ The State shall, therefore, endeavour to ensure that mothers shall not be obligated by economic necessity to engage in labour to the neglect of their duties in the home.] , ka ari ir loti vienkarsi lasit likumus , ja jus atverat http://www.googletranslate.com uzliekat lodzina anglu valodu un blakus lodzina latviesu valodu un tad so lapu ar minimize button nolaizat leja un tad atverat so likumu kuru velaties lasit iezimejat un ar labo peles taustinu izlevaties opciju copy un tad atverto lapu minimize un atverat googletranslate un noklikskinat peles labo taustinu un izvelaties opciju paste un jums blakus lodzina paradisies aptuvenais latviesu valodas tulkojums , ta jus varat lasit likumus interneta un aptuveni tulkot, lai jums vieglak izprast un jums nav laiks daudz jatere. Ka ari izmantojat http://www.welfare.ie/EN/OperationalGuidelines/pages/habres.aspx Habitual residence Condition – Guidelines for Deciding Officer on the determination of Habitual Residence (tas ir nacionalais likums) kas ir atrodams uz 22 lapam sini linkaadrese.
Ka ari saku visiem velreiz ja jums ir problemas ar socialo darbinieku uzvedibu utt. jus atnakat maja un to visu uzrakstat uz papira un nosutat viniem atpakal , ka ari vienmer pierakstat laiku, datumu, kad jus tikaties un personas vardu ar ko jums ir darisana un nosutat registreta vestule , bet ar ceku vien nepietiek , vajadzigs ir aizpildit ari Certificate of Posting zala krasa uz kura ir jums pasiem jauzraksta adresats uz kuru jus so vestuli nosutat un ka ari jabut sadiem rekvizitiem ka pastnieka parakstam un pasta zimogam , jo bez siem rekvizitiem registretai vestulei nav juridiska speka, bet ja viss ir pareizi tad tai ir Juridisks speks saskana ar likumu Statutory Declaration Act, 1938 . Ka ari ir likums par discriminaciju Equality Act, 2000, 2004 un ari ir Public Servants Act tur vajadzetu but noteikumiem kados terminos ir jaizskata lietas un ka Socialiem darbiniekiem ir jastrada un Ethics in Public Office Act,1995 kadi ir etiaks noteikumi. Jums vajaga uzlikt savus iebildumus uz papira balstoties uz likumu , ka ari viniem pieprasit atteikuma iemeslu saskana ar likuma pantu , jo vini nevar pienemt lemumu no zila gaisa vienigi balstoties uz likumu un saskana ar likumu, jo tas ir amatpersonas, nevis mamma kas izriko majiniekus.Vel es domaju ka vietejam socialam offisam jums ir jamaksa Social Welfare Allowance kamer jus gaidat Jobseeker`s Alowance. Nenolaizat rokas un cinaties par savam tiesibam, jo jus neesat vienigie tadi stasti ir ar simtiem. Ka ari velos piebilst ka Irijas Konstitucija ir augstaka par jebkuru likumu Irija. Un Eiropas likumi ir augstaki par Irijas likumiem.