“Es šeit jūtos kā Latvijā…”

3×3 ģimeņu saieta mājvietā, Larch Hill skautu nometnē Dublinas pievārtē visu šo nedēļu notiek lietas, kuras, visticamāk, šeit nav pieredzētas vēl nekad. Jādomā, ka zem simtgadīgajām lapeglēm tik daudz latviešu vienkopus nav bijis un nav arī skanējis sauklis: „Runājam latviski!” Līdzko bērnu čalās ielaužas angļu valodas skanējums, atskan kāda pieaugušā balss: „Kādā valodā runājam???”

Lai arī tas notiek neskaitāmas reizes dienā, lielajiem neapnīk. Mazajiem gan arī…
Pirmo dienu mulsums un iepazīšanās periods ir garām, ir piedzimusi daža laba draudzība, kādu no mazākajiem pamazām sāk pievarēt nogurums, bet vairākums joprojām piedzīvo īpašu emocionālo pacēlumu un prieku. To rosina ne vien skaistā daba, bet arī kopības un piederības sajūta. Ik pa laikam atskan: „Es šeit jūtos kā Latvijā…”
Katram tas rodas no daudziem sajūtu „kriksīšiem” – latviskiem ēdieniem, ko var baudīt katru dienu, līdzīgi domājošu un vienā valodā runājošu cilvēku klātbūtnes, latviskās dzīvesziņas izzināšanas un arī ieviržu vadītāju spilgtajām personībām.
Cik daudz mēs zinām par savu latviešu valodu? Izrādās – maz, pavisam maz… To noskaidrot daudziem nometņotājiem palīdzēja ievirzes „Latviešu valoda pasaulē” vadītājs valodnieks Austris Grasis. Valodas lietas tiek skaidrotas ne tikai no filoloģiskā skatu punkta, bet arī no vēsturiskā skatījuma, iekļaujot gan faktus par to, ka padomju impērijas veidošanās laikā tās teritorijā tika iznīcinātas apmēram 120 valodas, gan ideoloģisko aspektu – valodas kā tautas identitātes iznīcināšanas politiku. Šodien Austris dodas uz savām lauku mājām Latvijā, bet viņu nomainīs ventiņu stāstniece un zāļu sieva Līga Reitere. Jādomā, ka par to, ko no viņas varēsim dzirdēt, papildus paskaidrojumi nav vajadzīgi. Viņa pievienosies arī ievirzes “Latviska pirts” vadītājiem Aelitai un Jurim Batņām, kuri jau nedaudz ievadījuši savas ievirzes dalībniekus pirts rituāla gudrībās, kā arī devuši iespēju tiem pirtī izbaudīt kārtīgu pērienu.
„Latviskajā virtuvē”, kurā katram atklājas gana daudz neiepazītu latviešu ēdienu, ievirza Inese Krūmiņa. Viņas ziņā arī „Jāņu mācība”, kas palīdzēs sagatavoties latviskai līgošanai ar jāņuzālēm, vainagiem, zināmām un aizmirstām līgotnēm jeb līgodziesmām, ar rotaļām, ugunskuru un šim vakaram piemērotiem ēdieniem.
Viesturs Zariņš no Kanādas māca ne tikai brūvēt miestiņu, bet iepazīstina arī ar alus dzeršanas tradīcijām, kultūru un vēsturi, kā arī šķirņu daudzveidību, līdz ar to “Alus mācības” dalībniekiem ir iespēja izbaudīt dažnedažādas miestiņu garšas. Lieki piebilst, ka šī ievirze ir ļoti populāra tieši vīru vidū.
Savukārt gan sievas, gan lielākās meitenes ar Valdu Birkmani apgūst māku aust bez stellēm. Top skaistas krāsainas „celaines” un „audenes” – prievītes un jostas, kuras var gan iepīt bizēs, apsiet ap roku vai vidukli, gan lietot kā grāmatzīmes.
Lielākie puikas “Vilku mācībā” mācās darināt stopu un bultas, uztīt lāpas un izgatavot dažādas citādas puikām interesantas un svarīgas lietas Jāņa Ata Krūmiņa vadībā. Kad vien nelīst lietus, bērni sporto kopā ar Valēriju Martinkēviču, bet pavisam mazie darbojas ar skolotājām zīmējot, līmējot, veidojot, ejot rotaļās un reizēm noskatās pa kādai filmiņai latviešu valodā. Tie, kam patīk radoša darbošanās, piedalās Ilvas Kramas vadītajā “Mākslas ievirzē”, kā arī „spēlējas ar lellēm” un iestudē leļļu teātra izrādi kopā ar Lailu un Jāni Kirmuškām.
Latviešu dančus mācās mācās gan lieli, gan mazi un šai ievirzē visciešāk sadarbojas dažādas paaudzes. Nenogurdināmais “Dejas un kustību” ievirzes vadītājs Māris Brasliņš saka, ka dejot nekad nav ne par agru, ne par vēlu.
Ģimeņu semināra vadītājas Līga Ruperte un Māra Tupese no ASV ar dalībniekiem runā gan par bērnu audzināšanu, gan arī par to, kas palīdz bērniem veidoties par psiholoģiski veselīgiem latviešiem.
Vakaros daudz ko interesantu iespējams uzzināt no nometnes viesiem. Larch Hill šonedēļ jau ciemojies īru profesors Ruairí Ó hUiginn un īru dzejnieks Michael O’ Loughlin, kā arī portāla baltic-ireland.ie galvenā redaktore un līdzīpašniece Laima Ozola. Laima savā lekcijā salīdzināja šodienas emigrantu sportiskās gaitas un sasniegumus ar raksturīgākajām pēckara trimdas sporta dzīves tendencēm, savukārt Pēteris Kārlis Elferts, Latvijas vēstnieks Īrijā, kurš ir arī viens no nometnes dalībniekiem, sniedza interesantu ieskatu vēsturiskajās latviešu gaitās Zaļajā Salā.
Tie, kas nometnes laikā izzina Latvijas vēsturi caur bildēm kopā ar Andri Tomašūnu, ir pabijuši arī mūsu tautieša Pētersona pīpju muzejā Dublinā.
Pavisam 14 ievirzes, kā arī latviešu kino skatīšanās, lustīgi danči, dziesmas, spēles, joki un sirsnīgas sarunas “Nīkšanas” laikā – tas viss pieejams nometnē, pateicoties gan organizatoru, gan brīvprātīgo darbam. Kopā būšanas prieks atsver gan nogurušās kājas, gan arī kādas praktiskās neērtības.
Daudzi nometnes dalībnieki atzīst, ka, lai arī šeit pavadītais laiks mērāms vien dažās dienās, ir sajūta, ka piedzīvots un izjusts milzum daudz. Tieši saulgriežu naktī, neskatoties uz lietu un „knaušu” uzbrukumiem, izdzīvots “Daudzinājums” – uguns rituāls, ko kaut reizi dzīvē vajag pieredzēt „dzīvajā”, jo to aprakstošie vārdi šķiet pārāk sausi un tukši.
3×3 nometne Larch Hill turpinās, priekšā vēl gatavošanās līgošanai, Jāņu nakts, pašu gatavotā siera un alus nosmeķēšana un daudz citu nopietnu un jautru izdarību.

FOTO: Igors Ažgiņš, baltic-ireland.ie

12►