Īrijas latvieši nosūta ārlietu ministram vēstuli, kurā lūdz pagarināt vēstnieka darba termiņu

Latvijas Republikas Ārlietu ministram
Edgaram Rinkēvičam
Latviešu sabiedriskās organizācijas Īrijā lūdz Jūs izskatīt jautājumu par Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Pētera Kārļa Elferta (attēlā) darba termiņa Īrijā pagarināšanu.

Ar Pētera Elferta stāšanos vēstnieka amatā ir būtiski uzlabojusies un paplašinājusies Īrijas sabiedriskā rosība Zaļajā salā. Viņa pieredze, pašam uzaugot ārpus Latvijas, ir devusi Īrijas latviešiem citu skatījumu uz latviskajām vērtībām un to saglabāšanu, latviešu valodas kopšanu ğimenēs un mīlestību uz savu dzimto zemi, izpratni par to, kā latvietību apvienot ar integrēašanos svešā valstī un vienlaicīgi saglabāt piederību dzimtenei. Īstenojot jaunas, vērtīgas iniciatīvas, kā pirmās Īrijas 3×3 nometnes norise un šīs nometnes nenoliedzami latviskās kultūras izglītojošais aspekts ar Pētera Elferta tiešu līdzdalību Zaļajā salā ir izvērties par ilgtermiņa projektu, kas dod un dos arī turpmāk šeit dzīvojošajiem milzīgu ieguldījumu latviskās saiknes saglabāšanā svešumā.
Pētera Elferta pāris gadu darbības laikā Zaļajā salā ir divkāršojies latviešu nedēļas nogales skoliņu skaits, veidojas pirmā latviešu jauniešu apvienība Navanā, ir izveidota Īrijā apglabāto latviešu apzināšanas un kapu kopšanas darba grupa, ieviesta tradīcija atzīmēt Latvijas Republikas atzīšanas “de jure” dienu noliekot ziedus pie Latvijas laika latviešu diplomāta Jāņa Meža un viņa sievas, Ārlietu ministrijas darbinieces, kapa. Pēc Pētera Elferta ierosinājuma Īrijā jau otro gadu notiek Latviešu kultūras dienas Īrijā, kurās piedalās arī citu Eiropas valstu latviešu pašdarbības kolektīvi, ir izveidots Latviešu uzņēmēju klubs, kurā pulcējas tie, kam Īrijā ir savs bizness. Tagad vēstnieks aktīvi piedalās pirmās latviešu bibliotēkas izveidē pie Latviešu biedrības Īrijā, atbalsta un pats rosīgi meklē latviešu atstātās pēdas Īrijā vēstures griezumā. Vēstnieks tiekas ar īriem, pārskata arhīvus, stāsta viņiem par izcilām latviešu personībām: uzņēmēju Kārli Pētersonu, kūdras inženieri Konrādu Pētersonu, “Amnesty International” dibinātāju Īrijā Isoldi Pētersoni, izcilo dziedātāju Otīliju Patersoni un citiem. Tā ir ne tikai interese par vēsturiskām saiknēm Īrija un Latvija, bet arī Latvijas vārda popularizēšana Zaļajā salā. Visas šīs iniciatīvas un darbi kopā veido Īrijas latviešu kopienas latvisko dzīvi un mēs redzam, ka tā iet plašumā. Tajā iesaistās mūsu bērni un jaunieši un Elferta nopelns te ir nenoliedzams.
Mainoties, rotējot vēstniekiem, daudzas labi iesāktas lietas atkal “iepauzēs” vismaz uz pusgadu, ja ne vēl ilgāk. Un pusgads ir ilgs laiks. Tāpēc ļoti lūdzam izskatīt iespēju pagarināt Pētera Kārļa Elferta darbu Latvijas vēstniecībā Īrijā.
Ar cieņu,
Latviešu biedrība Īrijā,
Bērnu nedēļas nogales skola “Saulgriezīte”
Navanas latviešu nedēļas nogales skola,
Maijo latviešu nedēļas nogales skola,
Jauktais koris “eLVē”,
Latviešu nedēļas nogales skolu asociācija,
Latviešu bērnu deju kolektīvs “Taurenītis”,
Korkas latviešu nedēļas nogales skola,
Latviešu bērnu muzikālā studija – skola “Mazais letiņš”,
Latviešu avīze Īrijā “Sveiks!”,
“Studio6”,
Limerikas bērnu un jauniešu centrs,
Tautas deju kopa “Karbunkulis”,
3×3 padome Īrijā,
Portlīšas latviešu nedēļas nogales skola,
Limerikas aktivitāšu centrs,
Latviešu luterāņu draudze,
Īrijas latviešu Teātra studija “Cita bedre”,
Latviešu bērnu un sieviešu asociācija Limerikā,
Latviešu apvienība latviešiem Īrijā,
Latviešu Sabiedrība Korkā.

FOTO: baltic-ireland.ie