Vēstnieks: acīmredzot skaidrošanas darbs par fiktīvajām laulībām ir bijis nepietiekams

Īrija līdztekus Lielbritānijai un tagad arī Vācijai ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur izveidojušās lielākās latviešu kopienas. Tostarp Īrija, tāpat kā Latvija, kļuva par vienu no pirmajiem ekonomiskās krīzes upuriem Eiropā, un tur tāpat kā Latvijā joprojām ir augsts bezdarba līmenis. Kā šī situācija ir ietekmējusi Īrijas latviešus -, intervijā aģentūrai BNS stāsta Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts.

- Īrija bija viena no valstīm, kuras vēstniecības darba stiprināšanu iepriekš minēja ārlietu ministrs. Vai jau ir skaidrs, kā tas varētu izpausties?

- Nākotnē mēs tiksim nodrošināti ar papildu darbinieku. Pilnīgi noteikti tas būs uz 2013.gadu, kad Īrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Šajā laikā mums vajadzēs papildspēkus. Tāpat nākotnē mums viennozīmīgi būs nepieciešamas lielākas telpas. Par tagadējām telpām gan vēl uz dažiem gadiem ir līgums, bet pēc tam par to vajadzēs domāt.

- Cik vēstniecībā pašlaik ir darbinieku?

- Seši, no kuriem četri ir konsulārie darbinieki. Arī Īrijā ir ekonomiskā krīze, un tādēļ konsulārā palīdzība ir kļuvusi sarežģītāka un darbietilpīgāka.

- Cik Īrijā pašlaik aptuveni ir Latvijas valstspiederīgo?

- Pēc oficiālās statistikas, ko parāda tautas skaitīšanas dati, šis skaits ir nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem. Tomēr mēs lēšam, ka noteikti ir vairāk par 25 tūkstošiem.

- Kā šis skaitlis ir mainījies ekonomiskās krīzes dēļ, kas smagi skāra arī Īriju?

- Cilvēki atgriežas Latvijā. Cilvēki pārceļas uz Norvēģiju, Dāniju, Nīderlandi. Tāpat latvieši brauc uz Lielbritāniju. Paši īri savukārt ļoti izteikti brauc uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi, arī Lielbritāniju. Viņiem šajās zemēs ir vieglāk atrast darbu nekā tiem pašiem latviešiem – tur ir īru kopienas, pamatvaloda ir angļu valoda, un viņiem ir daudz vieglāk integrēties.

- Vai Īrijā joprojām ir daudz latviešu, kas krīzes dēļ zaudēja darbu, bet tā arī ir palikuši Īrijā?

- Protams. Liela daļa zināmā mērā ir kļuvusi par sociālo pabalstu sistēmas ķīlniekiem, jo tie reizēm nemaz neveicina cilvēku atgriešanos darbā. Cilvēki pabalstu saņem atbilstoši tai algai, kāda viņiem bija, kad darbu zaudēja, un viņi negrib atgriezties darbā, kur tagad maksā jau daudz mazāk.

- Vai latviešiem, kas Īrijā dzīvo un strādā jau ilgu laiku, ir izdevies arī kāpt pa karjeras kāpnēm?

- Gadījumi ir ļoti dažādi – ir cilvēki, kas apkopj telpas un maina gultasveļu viesnīcās. Ir cilvēki, kas studē augstskolu programmās, kuras Latvijā nav pieejamas. Ir cilvēki, kas strādā IT industrijā vai Eiropas Savienības struktūrvienībās. Pašlaik vairs nevar pateikt, ka latvietis Īrijā ir tāds. Vienoti stereotipi nepastāv, un tos nevajadzētu kopt.

- Vai ir pieaudzis arī to gadījumu skaits, ka cilvēki meklē vēstniecības palīdzību?

- Protams. Īrijā ir vairāk nekā 450 tūkstoši bezdarbnieku. Turklāt tie, kas ir izbraukuši no valsts, nemīl saviem tuviniekiem un draugiem stāstīt, ka viņiem ir grūti. Viņiem sava rīcība pārējo acīs ir jāattaisno. Līdz ar to bieži vien aina tiek uzspodrināta labāka, nekā tā ir patiesībā. Mums ik pa laikam ir gadījumi, ka, šādu stāstu iedvesmoti, cilvēki atbrauc, realitātē darba nav, un tad viņi meklē palīdzību, kā atgriezties. Tādu gadījumu pēdējo gadu laikā ir diezgan daudz.

Ja pašlaik ar 100% drošību priekšā jau nav nodrošināts darbs, tad es tagad nevienam nevaru ieteikt doties uz Īriju.

Savukārt vissāpīgākais jautājums ir tas, ka mūsu sievietes tiek vervētas fiktīvām laulībām. Tā ir ļoti aktuāla problēma. Ļoti bieži tie ir gadījumi, ka sievietei tiek solīts darbs, viņa atbrauc uz Īriju, darba nav, un tad viņai piedāvā iesaistīties šādā darījumā. Pēc tam bieži vien šīm sievietēm tiek atņemti dokumenti, telefoni, viņas tiek iespundētas kādā dzīvoklī. Nereti tās ir ļoti jaunas sievietes ar zemu izglītības līmeni, kas nāk no bērnunamiem, un līdz ar to nav ģimenes, kas par viņu gaitām interesētos. Bieži viņas neprot angļu valodu un pirmo reizi vispār ceļo uz ārvalstīm, tādēļ nezina, kā rīkoties. Dažkārt paveicas ar to, ka viņas ar interneta starpniecību sazinās ar cilvēkiem Latvijā vai pa tiešo ar vēstniecību, un tad mēs piedalāmies glābšanas operācijās.

- Cik šādu gadījumu ir?

- Pagājušajā gadā vien tie bija 89 gadījumi. Šā gada pirmajā pusē tas ir tuvu 40 gadījumiem, kurus mēs varam klasificēt, ka tur jau ir zināmas cilvēku tirdzniecības pazīmes.

- Tas ir ļoti daudz.

- Tas ir ļoti daudz.

- Tomēr par šo lietu tiek runāts jau gadiem – vai Latvijas iedzīvotājas tiešām nekļūst piesardzīgākas un neko nemācās?

- Acīmredzot tas ir bijis nepietiekami. Joprojām ir šīs rozā brilles, ka cilvēks var kaut ko dabūt, nedarot neko. Tā tas šajā dzīvē nenotiek. Ir ļoti daudzi gadījumi, ka sievietes pēc tam tiek seksuāli izmantotas, cieš no vardarbības. Ir arī tādi bēdīgi gadījumi, ka cilvēki domā, ka viņi ir normāli apprecējušies, viņiem ir bērni. Taču pēc dažiem gadiem, kad vīrs saņem pastāvīgo uzturēšanās atļauju, izrādās, ka ne sieva, ne bērni viņam vairs nav vajadzīgi, un ģimenē sākas vardarbība. Arī tādi gadījumi šajā gadā vien ir bijuši vairāki.

- Iepriekš tika runāts – lai risinātu problēmu ar fiktīvajām laulībām, ir nepieciešami grozījumi Īrijas likumos. Vai tur ir kāds progress?

- Solījumu līmenī progress ir. Tiek solīts, ka būs izmaiņas Krimināllikumā, kas būs saistītas ar cilvēku tirdzniecību. Tāpat ir paredzēts, ka Īrijā būs izmaiņas civilreģistrācijas aktā. Tad, kad ANO ietvaros notika vispārējais cilvēktiesību pārskats, tad Latvija uzdeva jautājumus un Īrija piekrita, ka viņi šo jautājumu risinās. Īrija solīja, ka likumos tiks mainīta definīcija, kas ir cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī solīja, ka varētu apkarot vervētājus un organizētājus. Turklāt tas sasaucas ar Eiropas Savienības direktīvu par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kas stāsies spēkā 2013.gada aprīlī.

Īrija bieži vien atbild, ka visas šīs lietas ir imigrācijas problemātika. Bet, pēc mūsu domām, problēma ir tajā, ka viņi to pieļauj. Tas viss varbūt sākas kā aprēķina laulības, bet es jau te minēju piemērus, ka vēlāk tas izvēršas daudz smagāk.

- Vai kaut kas būtu jādara arī Latvijas pusei?

- Mums ir ļoti laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, ar Tieslietu ministriju, ar nevalstisko organizāciju “Drošā māja”, ar sociālajiem dienestiem. Bieži vien mēs sazināmies arī ar pašvaldībām, no kurām nāk šīs sievietes, un viņi bieži vien apmaksā biļeti mājup. Tagad top arī grozījumi Krimināllikumā, atbilstoši kuriem Latvijas policija varēs prasīt izdot Latvijas pilsoņus, kuri Īrijā šādas fiktīvās laulības organizē. Te ir jāatceras, ka Īrijā pašlaik tas nav pretlikumīgi. Tas ir amorāli, bet tas netiek sodīts ar likumu.

Parasti šī shēma darbojas tādējādi, ka sieviete ir uz āķa jau tad, kad ierodas Īrijā. Viņai ir apmaksāta biļete, un šie vervētāji to lieliski psiholoģiski izmanto, sakot – ja tu nepiekrīti, tad atdod naudu, savukārt darījuma gadījumā tu saņemsi vēl. Viņas faktiski ir upuru statusā, viņas nezina savas tiesības. Līdz ar to viņas bieži pat nelabprāt sniedz liecības policijai, jo viņas pat nezina, ka nav izdarījušas neko nelegālu. Tas būtu nelegāli Latvijā, bet Īrijā tas pagaidām tā nav. Organizētāji šo psiholoģiju lieliski izmanto.

- Kā pašlaik tiek uzturēti kontakti ar latviešu diasporu Īrijā?

- Mums ir lieliska sadarbība ar daudzām latviešu organizācijām Īrijā. Piemēram, realizējās divus gadus ilgs projekts, un Īrijā šogad notika latviešu ģimeņu 3×3 nometne. Jau ir izvēlēti nākamā saieta rīkotāji, tādēļ mēs ceram, ka tā kļūs par tradīciju. Tas ir ļoti būtiski ģimenēm un it īpaši bērniem. Rudenī Īrijā būs arī apmēram desmit latviešu bērnu skoliņas, taču ar tām vien nepietiek. Viena lieta ir tā, ka latviski tiek runāts mājās, bet bērniem ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu arī draugi un lai viņi spēlētos latviski. Mēs jau tagad to redzam, ka bieži vien pat šajās skoliņās bērni starpbrīžos spēlējas angliski, jo viņi tā ir pieraduši. Šis asimilācijas process notiek ļoti ātri. Tādēļ ir jārada vide, kur latviešu bērni varētu satikt latviešu draugus.

Tāpat ir koris, ir divi deju kolektīvi, tagad ir arī dejošanas grupas bērniem. Tāpat pašlaik attīstās projekts, kura iznākumā mēs ceram, ka Īrijas bibliotēku tīklā varēsim ielaist grāmatas latviešu valodā. Tās ir reālas taustāmas lietas, kuras mēs darām, lai uzturētu saikni ar Latviju un latvisko.

- Cik ticama ir izbraukušo latviešu masveidīga atgriešanās Latvijā?

- Saukļu dēļ neviens neatgriezīsies. Tas vairāk ir ekonomisks jautājums. Ja cilvēkiem Latvijā būs darbs un labas algas, viņi arī atgriezīsies.

- Saeima tagad ir ķērusies arī pie dubultpilsonības jautājuma. Kāds būtu optimālais risinājums, ja mēs skatāmies uz Īrijas latviešu vajadzībām?

- Mūsu tautiešiem tas tiešām ir ļoti svarīgs jautājums. Valsts pienākums ir nodrošināt šo saikni ar savu tautu. Un tauta esam mēs visi – vai mēs dzīvotu Latvijā vai citur.

- Vai Īrijā pašlaik ir daudz latviešu, kas pāriet Īrijas pilsonībā vai reģistrē savus bērnus Īrijas pilsonībā?

- Nav daudz, jo finansiāli tas izmaksā diezgan daudz. Taču, ja tas būtu vieglāk, tad to noteikti darītu daudzi. Pagājušajā gadā mēs reģistrējām aptuveni 580, bet šogad es domāju, ka mēs reģistrēsim jau 600 jaunu Latvijas pilsoņu. Latviešu bērni dzimst arī ārzemēs.

- Dubultpilsonība varētu palīdzēt uzturēt saikni arī ar tiem, kas tagad skatās uz Īrijas pilsonību?

- Protams. Tā ir ļoti svarīga saikne ar savu valsti.

- Kā var salīdzināt krīzes pārvarēšanu Latvijā un Īrijā?

- Ir lietas, kuras var salīdzināt ļoti viegli, un ir lietas, kuras salīdzināt nevar. Viena no galvenajām atšķirībām – Īrija ir eiro zonā, bet Latvija nē. Līdz ar to Īrijas gadījumā glābšanas pasākumos ļoti nopietni iesaistījās arī Eiropas Centrālā banka.

Šis piemērs rāda, ka ir daudz labāk, ja mēs būtu eiro zonā. Īriem bija šis papildu glābšanas riņķis. Tiesa gan, spriežot pēc tā, ko iznācis dzirdēt, uzstājoties dažādās auditorijās, īri īsti negrib atzīt, ka mūsu pieredze būtu izmantojama arī viņu gadījumā. Viņi uzskata, ka viņi ir samazinājuši algas un ar to pietiek. Taču viņi joprojām dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Mēs to praktiski vairs nedarām.

- Vai krīzes dēļ ir mainījušies Latvijas un Īrijas ekonomiskās sadarbības rādītāji?

- Galvenajos rādītājos īpašu izmaiņu nav.

Tiesa, zināms bremzējošs faktors būs tas, ka no 1.septembra, kad sākas ziemas lidojumu sezona, savus lidojumus uz Īriju pārtrauc “airBaltic”. Es ceru, ka šis lēmums nav galīgs, bet biļetes pēc 1.septembra jūs pašlaik nopirkt nevarat. Tas noteikti bremzēs ekonomiskās attiecības. Tagad vienīgais tiešais reiss paliek, lidojot ar “Ryanair”, un ir skaidrs, ka uzņēmēji dotu priekšroku “airBaltic”, ja šādi reisi būtu. Es pamatojumu šim lēmumam īsti neredzu, jo tie paši “Ryanair” reisi ir pārpildīti un viņiem tas noteikti ir viens no pelnošākajiem maršrutiem no Latvijas.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS