ESRI: Tikai katram astotajam bezdarbniekam izdevīgāk ir nestrādāt

Jaunākajā Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) pētījumā apgalvots, ka tikai katram astotajam bezdarbnieku pabalstu saņēmējam ir izdevīgāk izmantot sociālos pabalstus nekā strādāt, vēstī The Irish Times.
Ziņojumā stingri noraidīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apgalvojums, ka atšķirība starp algu un ienākumiem no pabalstiem Īrijā ir viena mazākajām 34 valstu blokā.

Autori uzsver nepieciešamību apstrīdēt OECD pētījumu, jo tā ietekmē radušies nesenie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumi samazināt pabalstu likmes.
ESRI pētnieki apgalvo, ka viņu realizētā “niansētākā pieeja noved pie atšķirīgiem secinājumiem no tiem, ko pauž OECD un SVF”. Līdztekus citiem secinājumiem ESRI apgalvo, ka neprecētajiem cilvēkiem ir daudz izdevīgāk strādāt nekā saņemt sociālos pabalstus, bet precētiem cilvēkiem ienākumu atšķirība gan ir mazāka.
Precēta bezdarbnieku pabalsta saņēmēja ienākumi ir 16283 € gadā, bet strādājošs ģimenes cilvēks, kurš saņem minimālo algu, gadā nopelna par 2000 € vairāk. Turpretī neprecētajiem šī atšķirība ir 7500 €.
Ziņojumā secināts, ka tikai 6% no Īrijas kopējā iedzīvotāju skaita būtu izdevīgāk saņemt sociālos pabalstus, nekā strādāt, tomēr trīs ceturtdaļām šīs grupas iedzīvotāju darbs ir un viņi vēlas strādāt. ESRI uzskata, ka lielākajai daļai Īrijas bezdarbnieku ir finansiālais stimuls strādāt, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs. Pēc institūta pētnieku aprēķiniem, pabalstu līmenis ir augstāks tikai tad, ja pieskaita arī īres un hipotekāros pabalstus. ESRI apgalvo, ka Īrijā tikai 12% bezdarbnieku pabalstu saņēmēju tiek maksāti arī mājokļa pabalsti.
Pirms neilga laika ESRI atsauca vienu no saviem darba dokumentiem, kurā nu jau bijušais institūta darbinieks Ričards Tols kritizēja iepriekšējos pētījumus. Profesors apgalvoja, ka atšķirība starp sociālajiem pabalstiem un darba algu realitātē ir ļoti liela, jo pētījumos netiek ņemtas vērā strādājošo izmaksas – bērnu aprūpe, komunikācija, transports u.c. ESRI apgalvo, ka dokuments tika atsaukts, jo tas saturējis “neprecizitātes” – ar darbu saistītās izmaksas bijušas pārspīlētas.

FOTO: baltic-ireland.ie