“Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana” – diasporas mediju izaicinājumi, vajadzības un iespējas

Pirmdien, 12.novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un LR Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar latviešu diasporas institūcijām – Eiropas latviešu apvienību (ELA) un Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) rīkoja semināru „Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana”, ziņo NEPLP Informācijas centrs.

Semināra mērķis bija noskaidrot, kas ir tie satura formāti, kas uzrunā latviešu kopienas ārvalstīs, diskutēt par satura veidošanu un izplatīšanas veidiem, kā arī radīt platformu informācijas un pieredzes apmaiņai dažādām iesaistītajām pusēm Latvijā un ārpus tās.
Semināra dalībnieki secinājuši, ka diasporas mediju izaicinājums ir atšķirības interesēs un vajadzībās, komunikācijas veidā un patērēto ziņu saturā vecās „trimdas” un jaunās emigrācijas pārstāvju vidū. Mediju daudzveidība un fragmentācija nozīmē lielu portālu un informatīvo kanālu skaitu un vienotas, koordinējošas platformas trūkumu. Kā izaicinājums minams arī informācijas saturs, jo daudziem diasporas portāliem ir problēmas nodrošināt kvalitatīvu, aktuālu informāciju pareizā latviešu valodā. Patlaban liela daļa diasporas mediju satura tiek veidota uz brīvprātības principa pamata, un finansējuma trūkuma dēļ ir problemātiski nodrošināt kvalitatīvu mediju saturu un tā izplatīšanu ilgtermiņā.

Diskutējot par tehnisko nodrošinājumu attiecībā uz sabiedriskās televīzijas pārraidēm diasporai, semināra dalībnieki norādīja uz problēmām ar datu pārraidi auditorijai ārpus Latvijas, cita starpā uzsverot arī autortiesību jautājumu. Diskusijas izraisīja jautājums, kādā platformā būtu raidāma Latvijas Televīzijas programma ārzemēs dzīvojošiem latviešiem (IP, satelītplatforma, WEB TV). Semināra gaitā arī izkristalizējās, ka papildus jau zināmajām mediju pamatfunkcijām – izglītot, informēt un izklaidēt – diasporas medijiem globālās latviešu saziņas kontekstā pievienojas jauna funkcija – vienot sabiedrību, kas dzīvo pāri valsts ģeogrāfiskām robežām.

Viedokļu un pieredzes apmaiņas rezultātā semināra dalībnieki vienojās, ka nepieciešams ievērot sekojošus komunikācijas principus: komunikācijai jāizmanto tie kanāli, caur kuriem tiek sasniegta mērķauditorija; komunikācijai jānotiek valodā, kādā komunicē mērķauditorija; komunikācija jāveido pēc ģeogrāfiskā un tematiskā principa; komunikācijas saturam jābūt racionālam un emocionālam, nodrošinot iespēju diasporas mediju patērētājam izvēlēties tieši tās lietas, kas tos interesē, kā arī izvairoties no nosodošas attieksmes paušanas pret aizbraucējiem.

Semināra gaitā arī tika secināts, ka jānodrošina divvirziena satura plūsma, respektīvi, augšupejoša satura plūsma (no „vietējais” uz „valstiskais un pārnacionālais”) un lejupejoša satura plūsma (no „valstiskais” uz „pārnacionālais- vietējais”). Tāpat arī jāintegrē dažādas mediju platformas.

Seminārā piedalījās ārzemju latviešu interneta portālu un laikrakstu redaktori, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārstāvji, sociālo tīklu, sabiedrisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji.

FOTO: baltic-ireland.ie