I. Viņķele: Celt minimālo algu nav iespējams

Šajās dienās Dublinā darba vizītē uzturas Latvijas Labklājības ministre Ilze Viņķele un Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Vizītes ietvaros abas kundzes tikās ar portālu baltic-ireland.ie un piekrita atbildēt uz lasītāju jautājumiem par 5% likumu, minimālo algu, reemigrāciju u.c..

Jautājums: Iesūtītie jautājumi liecina, ka Viņķele latviešiem Īrijā vairāk palikusi atmiņā kā kaismīga 5% likuma aizstāve, nevis kā Labklājības ministre.
Atbilde: Jā, nodokļu starpība bija jāmaksā, bet toreiz, būdama Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, veicināju, lai tiktu izstrādāti grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kas paredzēja Eiropas Savienības (ES) valstīs strādājošos latviešus atbrīvot no IIN starpības nomaksas.

Jautājums: Latvijā ir ļoti plaša sociālo pabalstu amplitūda. Vai tiek plānots samazināt lielos pabalstus, ko tautā jau dēvē par algām?
Atbilde: Šogad LM to neizdevās panākt, bet no 2014. gada Latvijā tiks atjaunoti, kā tas bija pirms krīzes, sociālo iemaksu griesti. Tracinoši lielo pabalstu skaits ir tikai daži desmiti pret kopējām pabalstu izmaksām, kas ir mērāmas simtiem tūkstošos. Es apzinos, kas tas rada subjektīvu netaisnības sajūtu, bet, ja runājam par maternitātes vai paternitātes pabalstiem, tad cilvēks, kurš godīgi maksā nodokļus no algas 500 – 600 latu apmērā, manuprāt, ir pelnījis baudīt sociālās apdrošināšanas garantijas, gadījumā, ja izlemj par bērniņa ienākšanu ģimenē.
Šobrīd Latvijā bezdarbnieku pabalstu maksā deviņus mēnešus un šis laiks nekādā gadījumā netiks pagarināts. Latvijā valda uzskats, ka bezdarbnieka pabalsta maksāšana neveicina darba meklēšanu, jo vidējais bezdarbnieka pabalsts Latvijā šobrīd ir 130 lati. Nav mums tāda turīguma kā Īrijā un nav jēga maksāt pabalstus neierobežotā laikā.

Jautājums: Cilvēks ārzemēs ir nostrādājis 10 gadus. Saņem cilvēka cienīgu atalgojumu un nopelnījis jau minimālo pensiju. Kas būtu tas, ar ko Latvija šādus cilvēkus spētu atgriezt atpakaļ dzimtenē?
Atbilde: Pirmām kārtām, viens ir skaidrs, ja Latvijā nebūs darba, neviens aicinājums nesasniegs dzirdīgas ausis. Pie tam, cienīga darba, kurā, atbilstoši ieguldījumam, saņem tādu atalgojumu, par ko var atļauties arī kādu ceļojumu un labus dzīves apstākļus. Otrs, emocionālā piesaiste – draugi, vēlme bērnus audzināt dzimtenē u.t.t.

Jautājums: Ir cerības, ka būs šīs darbvietas?
Atbilde: Cerības jau nav kaut kas abstraktas šajā gadījumā, jo ekonomikas attīstība ir izmērama konkrētos skaitļos. Kopprodukta pieaugums liecina, ka Latvija ir viena no sekmīgākajām Eiropas Savienības valstīm. Šī brīža statistika ir tāda, ka kvalificēto strādnieku bezdarbnieku rindās faktiski nav. Kas ir šobrīd bezdarbnieki, to mēs redzam diezgan labi, tie ir cilvēki ar vidējo izglītību, bez izglītības un ar dažādām atkarībām. Šai kategorijai piedāvājumu nav, jo palīgstrādnieki nav pieprasīti. Jauniešu vidū bezdarbs ir ļoti samazinājies, Tehniskās universitātes beidzējus vienkārši izķer. Vietās, kur trūkst zemu kvalificēti darbinieki, darbs ir smags un samērā slikti atalgots. Te svarīgi ir noskaidrot, vai uzņēmēji no savas peļņas pietiekami novirza atalgojumam.

Jautājums: Minimālā alga Latvijā pašlaik nenodrošina cilvēku tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kā to paredz Eiropas Sociālā harta. Cenas Latvijā ir tādas pašas kā citur Eiropā, bet alga n-tās reizes mazāka. Vai Latvijā tiks paaugstināta minimālā alga?
Atbilde: Protams, ir naivi iedomāties, ka vienā dienā minimālā alga varētu dubultoties. Palielinot minimālo algu, vēlamā pozitīvā rezultāta vietā var destabilizēt ekonomisko situāciju. LM aktīvi strādā pie modeļa, lai tiktu ieviests diferencēts neapliekamais minimums, nevis celta minimālā alga. Neapliekamajam minimumam ir jābūt tādam, lai cilvēkam uz rokas paliek 170 – 200 lati, tāda ir tā mūsu doma. Svarīgi ir nevis palielināt algu, bet gan legalizēt. Minimālo algu saņem 35 % no visiem nodarbinātajiem, kas nozīmē, ka daļa saņem arī aplokšņu algu. Te būtu jārealizē solidaritātes akts ar uzņēmējiem – ja grib samazināt nodokļu likmes, jālegalizē tas, kas šobrīd apgrozās ēnu ekonomikā. Minimālā alga nav ar vienu dekrētu nosakāma, svarīgi ir celt darba ražīgumu. Šobrīd Latvijā darba ražīgums ir 60 % no ES vidējā līmeņa, kad tas būs tuvu pie 90 %, varēs celt algas. Ja rēķinām, ka produktivitātes pieaugums būs 10 %, tad minimālā alga varētu tikt paaugstināta par 10.- 15 %.
Un, jā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, cenas Latvijā ir 2/3 no vidējām cenām ES.

Jautājums: LM paspārnē tiks veidota darba grupa sociālās nevienlīdzības samazināšanai un tās vadītāja varētu būt jūs. Kāds būs šīs darba grupas uzdevums?
Atbilde: Mēs neizgudrosim divriteni no jauna, ņemsim par pamatu citu valstu praksē pārbaudītu modeli sociālās nevienlīdzības novēršanai un es ceru, ka ar šo komisiju, mums, izdosies tikt skaidrībā par ienākumiem, nodokļu politiku un publisko pakalpojumu pieejamību.

Jautājums: LM ir atbildīga arī par palīdzības sniegšanu cilvēktirdzniecības upuriem, t.sk. fiktīvo laulību upuriem. Vai šis atbalsts ir pietiekams?
Atbilde: Rehabilitācijas pakalpojumus cilvēktirdzniecības upuriem no LM līdzekļiem šobrīd nodrošina biedrība „Patvērums „Drošā māja””. Nauda plūsma šiem pakalpojumiem tiek atvēlēta pat ar rezervi, nekad nav bijis gadījums, ka cilvēks nesaņem palīdzību.

Jautājums: Atmetīsim visus skaitļus un paskatīsimies uz lietām reāli. Kas valstij būtu jādara, lai latviešu meitenēm 1000 eiro neliktos kā visas pasaules bagātība un viņas nepiekristu fiktīvām laulībām?
Atbilde: Lai mazināto to cilvēku skaitu, kas noslēdz fiktīvās laulībās, ir vajadzīga ilgtermiņa programma, kur svarīga loma būs informēšanai, pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai, darbam ar nelabvēlīgām ģimenēm, bērnu nodošanai audžuģimenēs un apstākļu uzlabošanai bērnunamos.

Jautājums: Kopš 2010. gada uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda vairs nemaksā bērniem, kuri nedzīvo Latvijā. Sanāk, ka valsts nostājas Latvijā dzīvojošo alimentu nemaksātāju pusē un neliekas ne zinis par to, vai bērniem – Latvijas pilsoņiem – ir no kā pārtikt.
Atbilde: Šis jautājums ir Finanšu ministrijas kompetencē. Es uz to nevaru atbildēt, bet noteikti uzdošu šo jautājumu Finanšu ministram un atsūtīšu jums atbildi.

Portāls: Paldies par sarunu.
Atbilde: Lūdzu. Un gaidām jūs mājās ar jūsu jauniegūtajām prasmēm un valodas zināšanām.

FOTO: baltic-ireland.ie