ĀM līdz ar dubultpilsonības iespēju paredz daudz vairāk darba vēstniecībās

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) līdz ar dubultpilsonības iespējas rašanos paredz lielu darba daudzuma pieaugumu, aģentūru BNS informēja ministrija. Pilsonības likuma grozījumi ceturtdien ir izsludināti, bet spēkā stājas 1. oktobrī. Grozījumi tostarp paredz dubultpilsonības iespēju ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm un arī NATO dalībvalstīm.

ĀM paredz, ka daudz vairāk darba paliks vairākās Latvijas vēstniecībās, piemēram, ASV, Kanādā, Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Krievijas federācijā un citur.

Savukārt valstīs, kurās nav Latvijas diplomātisko pārstāvniecību, bet kurās var būt nozīmīgs iespējamo pilsonības pretendentu skaits, jāmeklē citas iespējas, kā apkalpot dubultpilsonības interesentus. Pagaidām ĀM izskata iespēju uz tādām valstīm kā Austrālija, Venecuēla, Brazīlija un Jaunzēlande komandēt ārlietu dienesta amatpersonas.

Lai nodrošinātu Pilsonības likuma grozījumu īstenošanu, Ārlietu ministrija jau 2013.gada budžetā lūgusi paredzēt papildu finanšu līdzekļus šiem pasākumiem, kas būs nepieciešami arī turpmākajos gados. Pēc likuma stāšanās spēkā šā gada rudenī lēmums par nepieciešamajiem papildu resursiem vēl tiks precizēts.

No dažādām pusēm izskan atšķirīgas prognozes par iespējamo dubultpilsonības interesentu skaitu, taču ĀM līdzšinējās aplēses vēsta, ka tie varētu būt apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

Grozītais Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī NATO dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS