Kam pienākas mantojums – likumīgajai sievai vai “Īrijas sievai”?

Šis nebūs stāsts par morāli (lai taču katrs dzīvo, kā grib un ar ko grib), bet gan par likumu niansēm, ja rodas strīdi par mantojumu.
Droši vien katram no mums ir pazīstams kāds cilvēks, kurš dzīvo dubultu personīgo dzīvi – Latvijā ir palikusi likumīgā sieva (vai vīrs), bet šeit ir cita ģimene, ar “Īrijas sievu” (vai “Īrijas vīru”).

Pirms nedēļas portāla baltic-ireland.ie redakcijā vērsās Vizma Siliņa no Co. Tipperary. Īsumā viņas stāsts skan tā:
Siliņu ģimene kādreiz dzīvoja Liepājā. Kā jau tas notika ne ar vienu vien ģimeni, vīrs Armands devās peļņā uz Īriju.
Sievietes Armandam patika vēl dzīvojot Latvijā un nekas nemainījās arī Īrijā, jau pirmajā darbvietā – sēņu fermā, viņš uzsāka kopdzīvi ar savu pirmo “Īrijas sievu”.
Laiks gāja un uz dzīvi Īrijā pārcēlās arī Vizma, tomēr, dažādu iemeslu dēļ, sieva un vīrs nesāka dzīvot kopā.
2011. gadā, neilgi pēc savas 50. dzimšanas dienas, kas tika svinēta oficiālās ģimenes lokā, Armands Siliņš, pirms tam nesastādījis testamentu, nomira pēkšņā nāvē Kilrush, Co. Clare, kur pēdējā laikā dzīvoja.
Kamēr likumīgā sieva sēroja, pēdējā civilsieva (vai mājas kaimiņiene, vai mīļākā – to var noteikt tikai tiesa) jau nākamajā dienā pēc Armanda nāves pamanījās noņemt no nelaiķa bankas konta 600 eiro, tāpat saņēma apbedīšanas pabalstu 850 eiro, pārdeva visas viņa personīgās mantas – laivu, automašīnu, datoru, fotokameru u.c., kā arī no bankas konta noņēma 2500 eiro it kā bēru izdevumiem.
Likumīgā sieva pa to laiku kārtoja visus ar mirstīgo atlieku repatriāciju saistītos jautājumus. Vizma Īrijas morgā saņēma sava vīra pelnu urnu un devās uz Latviju, kur notika bēres. Jāpiebilst, ka uz pelnu urnu pretendēja arī pēdējā civilsieva, tomēr, pateicoties operatīvai Latvijas vēstniecības rīcībai, kas aizliedza izsniegt mirstīgās atliekas nepiederošai personai, jo Latvijas likumdošana nosaka, ka visi pienākumi jāveic ģimenei, ja tāda ir, tas tika novērsts.
Tagad, kad kopš Armanda nāves ir pagājis gads, abas sievietes turpina dalīt mirušā vīrieša bankas kontā atlikušos vairāk nekā 16 tūkstošus eiro. Abu pušu advokāti ir panākuši vienošanos, ka pa vienai trešdaļai no summas saņems Armanda meita, likumīgā sieva un pēdējā civilsieva.
Tomēr Vizma Siliņa ar tādu lietas iznākumu nav apmierināta, jo pēc Latvijas likumdošanas viņa un bērni ir vienīgie likumīgie mantinieki, un ir apņēmības pilna pierādīt savas tiesības gan uz mirušā vīra automašīnu un citām mantām, kā arī uz naudas uzkrājumiem. Citējot Vizmu vārds vārdā: “vīrs neilgi pirms savas nāves teica, ka atgriezīsies pie manis un mēs dzīvosim kopā”, tādēļ vēl jo vairāk viņai ir sāpīga šī situācija. “Taisnībai jāuzvar! Es savā dzīvē neesmu paņēmusi neko, kas nav mans, un nu uzrodas mīļākā, kas atņem manam bērnam mantojumu. Ja būtu runa tikai par mani, tad cita lieta, es kaut kā vēl pārdzīvotu, bet te runa ir par bērnu, kurš manā dzīvē ir Dieva dāvana, svēts, lolojams un mīlams ar visu sirdi un dvēseli. Nedrīkst atņemt to, kas domāts bērnam, kā to vēlējās Armands – viss pēc viņa paliek meitai.”, savu nostāju skaidro Vizma Siliņa.

Lai uzzinātu, kā mantojuma strīdus risina Īrijā, portāls baltic-ireland.ie lūdza komentāru advokātam John R. Lynch. Īru advokāts norādīja, ka mantiskie strīdi neradīsies, ja persona laicīgi sastādīs testamentu. Tomēr, ja tas nav izdarīts un mantojuma lieta nonāk tiesā, tiks ņemti vērā vairāki faktori. Ja civilsieva var iesniegt pierādījumus tam, ka pārim bijuši kopīgi bērni, bankas konti, saimniecība vai rēķini, tiesa var lemt par labu viņai. Īrijā, atšķirībā no Latvijas, arī gadījumā, ja uz mantojumu piesakās oficiālā sieva, civilsieva var mantot līdz pat vienai trešdaļai no visa mantojuma vērtības. Advokāts John R. Lynch norādīja, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un viss būs atkarīgs no tiesā iesniegtajiem pierādījumiem. Tāpat, lai nerastos tādas vai līdzīgas problēmas, John R. Lynch visiem, kuriem ir jebkāda manta, ieteica laicīgi sastādīt testamentu.

Zinot, ka Vizmu Siliņu konsultēja arī Latvijas vēstniecība Īrijā, lūdzām komentāru Konsulārās daļas vadītājai.
Vai Vizmas Siliņas gadījums ir vienīgais, vai arī vēstniecībai jau vairākkārt ir nācies iejaukties mantojuma strīdos starp likumīgo sievu un mīļāko?
Atbildi sniedza Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša:
“Vēstniecība vairākkārt ir saskārusies ar tiesiska rakstura sarežģījumiem gadījumos, kad Īrijā pastāvīgi dzīvojošie Latvijas valstpiederīgie ir miruši pēkšņā nāvē, tai skaitā konkrētajā lietā. Šādos gadījumos vēstniecība informē tuviniekus Latvijā, palīdz risināt nepieciešamās formalitātes mirušo repatriācijai uz Latviju un aktualizē ziņas Iedzīvotāju reģistrā par personas nāvi.
Mantojuma lietu vai mantisku strīdu risināšana ir tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē, kur vēstniecība nevar iejaukties. Vēstniecība var līdzēt tikai ar izziņu izdošanu par personu ģimenes stāvokli un citām ziņām no Iedzīvotāju reģistra, kas apliecina radniecību, vai informāciju par Latvijā spēkā esošo likumdošanu mantojuma tiesībās, tai skaitā sniedzot skaidrojumu Īrijas institūcijām par Latvijas valstspiederīgo tiesībām uz mantojumu.”

Ko vēstniecība ieteiktu darīt likumīgajām sievām (vīriem)?
Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša:
“Vēstniecība aicina savlaicīgi risināt tiesiskā statusa problēmas. Valstspiederīgajiem Īrijā, rūpējoties par saviem radiniekiem un tuviniekiem, ir nepieciešams ievērot likumus gan Latvijā, gan arī rezidences valstī, paziņojot par savu dzīvesvietu ārvalstī, reģistrējot vai šķirot laulību, izsakot savu gribu par mantojuma atstāšanu testamentā vai mantojuma līgumā u.tml.”

FOTO: baltic-ireland.ie