A. Solims pamet Īriju ar padarīta darba sajūtu

Šodien, 10. jūnijā, Latvijas katoļticīgo misijas priesteris Andris Solims svin savu 45. dzimšanas dienu. Tomēr, tas nebūt nav vienīgais lielais notikums, ko priesterim nākas atzīmēt jūnijā, jo pirms dažām dienām Andris Solims nosvinēja savas priesterības 22. gadadienu, bet mēneša beigās, pēc piecu gadu kalpošanas Īrijā, viņš dosies mājup, uz Latviju.

Šajā sakarā portāls baltic-ireland.ie aicināja uz sarunu šīsdienas jubilāru. Mūsu saruna notiek pēc 9. jūnija dievkalpojuma Droghedā, Rītiņu ģimenes dzīvesvietā, kur daļa draudzes sapulcējusies uz sadraudzību.
baltic-ireland.ie: Īrijā vairs nebūs Latvijas katoļticīgo misijas dievkalpojumu, jo uzreiz pēc Līgo svētkiem Jūs atgriežaties Latvijā. Kas tam par iemeslu?
A. Solims: Visus šos gadus manus izdevumus – dzīvošanu klosterī (60 € dienā) un daļēju stipendiju, kas kopumā sastādīja vairāk nekā 30 tūkst. € gadā, sedza Dublinas arhibīskapija. Tagad, ņemot vērā valsts ekonomiku un lielās kompensācijas, ko pēc skandāliem cietušajiem izmaksāja Dublinas arhibīskapija, tiek samazināti izdevumi. Bez Latvijas katoļticīgo misijas turpmāk netiks segti arī rumāņu un grieķu priesteru izdevumi. Latvijas baznīcas vadība pa šiem gadiem mūs nav atbalstījusi. Tāpat nav reāli, ka misija varētu darboties no draudzes locekļu ziedojumiem, jo latviešu kopiena nav liela. Kā redzam, latvieši pamatā šeit nav atbraukuši Dievu lūgt, bet gan pelnīt.
baltic-ireland.ie: Jūs Īrijā kalpojāt piecus gadus. Kāds iespaids jums ir palicis par latviešiem Īrijā?
A. Solims: Tāds viltīgs jautājums. Kādi mēs esam, tādi mēs laikam esam. Jāsaka, ka tīri cilvēciski es gribētu daudz lielāku atsaucību, visbiežāk cilvēki izmantoja kādu konkrētu garīgu pakalpojumu, piemēram, kristības vai laulības, bet ikdienā atvērties Dievam neatlika laika. Te nu palīgā nāk internets – konsultācijas Skype.
baltic-ireland.ie: Cik daudzi ir kristīti un salaulāti pa šiem gadiem?
A. Solims: Es tagad tādu precīzu statistiku nevarēšu nosaukt, bet pēdējos Ziemassvētkos nokristīju 11 cilvēkus un šogad bijušas jau divas laulības. Daudzi ir tādi, kuri garīgo sagatavošanos iziet Īrijā, bet laulājas Latvijā.
baltic-ireland.ie: Kā jūs pats jutāties Īrijā – kā komandējumā, kā viesstrādnieks?
A. Solims: Būt misionāram ir savādāk nekā kalpot konkrētā draudzē Latvijā, jo vienmēr esi kontaktā ar nezināmo. Citreiz uz dievkalpojumu atnāk vairāk, citreiz mazāk, cilvēkiem mainās darba laiks, bieži vien svētdiena ir vienīgā brīvdiena un gribās atpūsties, nevis braukt uz baznīcu. Liela nozīme ir entuziastiem uz vietas, kuri pulcē ap sevi kodolu. Ir upurgatavi cilvēki, kā, piemēram, Regīna un Jānis, kuru mājās šobrīd atrodamies. Viņi tikai šorīt sešos pabeidza darbu, bet jau uzspējuši sagatavot agapīti. Bet, negribu melot, ir arī cilvēki, kuri mēdz būt slinki un nolaidīgi ticības lietās. Gribu izteikt nožēlu, ka cilvēki nenovērtēja, kas viņiem tika dots. Iespējams, ja cilvēki uz dievkalpojumiem nāktu kuplākā skaitā, misija vēl kādu gadiņu turpinātu pastāvēt.
baltic-ireland.ie: Īrija ir katoļu zeme ar daudzām jo daudzām katoļu baznīcām, kas ir tas, kāpēc cilvēki nāca uz jūsu dievkalpojumiem?
A. Solims: Valodas barjera ir noteicošais, jo paiet gadi, kamēr cilvēks iemācās valodu, bet katoļiem ir ļoti svarīgi izsūdzēt grēkus, un tad valodas nezināšana ir liels mīnuss. Diezgan daudzi, kuri ir izgājuši cauri mūsu misijai, un tādu ir pāri par 400, ar lieku, kad apgūta valoda, sāk apmeklēt vietējo draudzi, kas ir tuvāk mājām. Tāds bija arī Dublinas arhibīskapa uzstādītais noteikums – cilvēkiem ir jāintegrējas vietējās īru katoļu draudzēs. Esmu to veicinājis un esmu priecīgs, ka liels procents tagad tā arī dara.
baltic-ireland.ie: Fiktīvās laulības un jaunā latviešu musulmaņu kopiena – ko jūs varat teikt par to?
A. Solims: Man liekas, ka tie cilvēki, kuri par diviem tūkstošiem eiro pārdod savu godu, tie nav īsti kristieši. Spekulēt ar svētām lietām, un laulība ir svēta, ir liels grēks. Žēl šo cilvēku. Piemēram, ja es būtu laicīgs cilvēks, es tādu bojātu preci neprecētu.
baltic-ireland.ie: Jūs tagad atgriežaties mājās. Kā jums šķiet, vai arī Īrijas latvieši atgriezīsies mājās?
A. Solims: (Nopūta) Pēc manas pieredzes, redzot un dzirdot noskaņojumu, es pārāk tam neticu. Kamēr Latvijā neuzlabosies ekonomiskie apstākļi, kamēr Latvijas valdība nesāks domāt reāli, nebeigs zagt, apzagt tautu, nesāks tīri cilvēciski uzturēt tautu, nevis būt uzturētiem no tautas, lielākā daļa tomēr meklēs iespēju aizbēgt no Latvijas. Man personīgi ir ļoti skumīgi par mūsu cilvēkiem, kuri Latvijai nav vajadzīgi.
baltic-ireland.ie: Ar kādām sajūtām brauksiet prom?
A. Solims: Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka vienmēr esmu bijis Latvijas patriots, es mīlu Latviju, Latvijas baznīcu. Tāpēc man nebūs grūti atgriezties. Priesteris ir kā karavīrs, kur mūs sūta, tur mēs kalpojam. Man ir prieks, ka varēju būt kādam noderīgs šeit. Kā apliecina cilvēku atsauksmes, misija šeit bija vajadzīga. Kā jau jūs redzat šeit Droghedā, cilvēki, pateicoties draudzei, ir sadraudzējušies savā starpā un arī tas nav maz. Misija kalpoja tam, lai satuvinātu latviešus. Esmu sniedzis cilvēkiem ne tikai garīgos pakalpojumus, bet arī pabalstījis materiāli tos, kuriem gājis ļoti grūti. Es dodos mājās puslīdz mierīgs, protams, rūpes, bažas ir par dažiem, bet es vienmēr viņiem būšu pieejams Skype. Šie bija labi pieci gadi, man paliks daudz skaistu un gaišu atmiņu.
baltic-ireland.ie: Vai katoļi var cerēt, ka vismaz uz svētkiem Īrijā notiks katoļu dievkalpojumi latviešu valodā?
A. Solims: To draudze ir rakstiski izteikusi un es pats to lūgšu, lai vismaz pāris reizes gadā kāds priesteris var atlidot šurp no Latvijas un būt kopā ar tautiešiem vismaz svētkos – Lieldienās un Ziemassvētkos. Tas noteikti iepriecinātu draudzes locekļus, tomēr pagaidām vēl nekas nav zināms, nekas nav izlemts.
baltic-ireland.ie: Paldies par sarunu.
A. Solims: Nobeigumā es gribētu pateikt lielu, lielu paldies Dublinas arhibīskapam Diarmuid Martin un viņa kūrijai par sniegto palīdzību, visiem draudzes locekļiem, portālam baltic-ireland.ie, kā arī visiem tautiešiem, kuri mani pieņēma kā cilvēku – vēstniecībai un biedrībām. Mīļš paldies visiem.
Ir tik viegli zaudēt ticību, tāpēc tautiešiem, kuri paliek Īrijā, novēlu neizšķīst materiālismā un saglabāt ticību.

FOTO: baltic-ireland.ie