Konferencē pēta migrācijas ietekmi uz Latvijas demogrāfiju

Šodien, 19. jūnijā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā atsevišķi Rīgas domes deputāti, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestāžu pārstāvji, reliģisko konfesiju pārstāvji un delegāti no nevalstiskajām organizācijām pulcējās Latvijas demogrāfijas problēmām veltītā konferencē, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja labdarības nodibinājums “Invest Life”.

Klātesošie uzsvēra, ka galvenais instruments demogrāfijas stabilizēšanā ir imigrācijas politikas liberalizācija.

Konferenci “Latvijas demogrāfija. Problēmas, aktualitātes un risinājumi” organizēja NVO risinājumu alianses padomes locekles – labdarības nodibinājuma “Invest Life” vadītāja Marija Aļbinoviča un biedrības “Laimes Loks” vadītāja Valentīna Volodjko. Starp delegātiem konferencē piedalījās arī Rīgas domes deputāti Ruslans Pankratovs un Tatjana Lukina.

“Netaisnīgs nodokļu slogs, kļūdaina denacionalizācijas politika un vietējās ražošanas iznīkšana ir novedusi pie tā, ka pēdējo 10 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku, no kuriem 213 tūkstoši ir emigrējuši. Līdz ar to ir vajadzīga aktīva migrācijas politika. Latvijai jābūt pievilcīgai ne tikai mūsu tautiešiem, bet arī ikvienam tuvākas vai tālākas kaimiņvalsts iedzīvotājam,” konferencē uzsvēra Marija Aļbinoviča.

Konferencē izskanēja ideja, ka Latvijai ir jāiemācās dzīvot dinamiska darba tirgus un atvērtu robežu apstākļos, konkurējot ar citām valstīm par cilvēku piesaistīšanu. Nekāda patriotiska vai ideoloģiska audzināšana neaizvietos darba vietas, pienācīgu atalgojumu un sociālo drošību.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka skaidri un valsts interesēm atbilstoši imigrācijas noteikumi ir labākais veids, kā cīnīties pret neregulāro darba migrāciju. “Mēs atbalstām imigrācijas politikas liberalizāciju ar skaidri definētiem kritērijiem. Tai jābūt ilgtermiņa stratēģijai, kur tiek vērtēts darba tirgus pieprasījums un integrācijas kapacitāte. Turklāt jauno imigrantu integrācijas politikā, var izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus,” uzskata Valentīna Volodjko.

Kā konferences noslēgumā Irina Markina, Starptautiskās Baltijas akadēmijas dekāne norādīja, ka investējot to darbinieku izglītībā un kvalifikācijas paaugstināšanā, kuri pēc tam dodas strādāt citu valstu tautsaimniecībā, Latvija kļūst par donoru bagātākām ES dalībvalstīm: “Brīvu darbaspēka kustību nevar un nevajag apturēt, taču, ja izveidojot ES globalizācijas izlīdzināšanas fondu, varētu izlīdzināt izmaksas darbaspēka sagatavošanai starp donorvalstīm un saņēmējvalstīm.”

FOTO: labdarības nodibinājums “Invest Life”