Ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus veido biežāk nekā Latvijā dzīvojošie

Ja 57% ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka veido uzkrājumus, tad no Latvijā dzīvojošajiem uzkrājumus veido 38%, liecina bankas Citadele un portāla draugiem.lv veiktā aptauja.
Gandrīz puse jeb 49% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 46% Latvijā dzīvojošo, kas veido uzkrājumus, izvēlas tos uzkrāt bankas kontā.

Gan skaidrā naudā, gan bankas kontā uzkrājumus veido 32% ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju un 31% Latvijā dzīvojošo respondentu, kas veido uzkrājumus. Vienāds respondentu skaits – 12% abās grupās atzina, ka uzkrājumus veido skaidrā naudā banknotēs. Savukārt „krājkasīšu pārstāvji”, kas uzkrājumus veido monētās, Latvijā dzīvojošo vidū ir nedaudz vairāk – 10%, bet no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem monētas par uzkrājumu veidu izvēlas 7%.

„Fakts, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji uzkrājumus veido biežāk, nav nekas pārsteidzošs. Bieži tieši uzkrājumu veidošana ir mērķis, kāpēc Latvijas iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm, jo tad ir lielākas iespējas atlicināt naudas līdzekļus uzkrājumu veidošanai. Liela daļa no Latvijas iedzīvotājiem uz ārzemēm devušies tieši finansiālo apsvērumu dēļ, un diemžēl uz savas ādas ir izbaudījuši, cik svarīgi ir uzkrājumi jeb tā saucamais finansiālās drošības spilvens. Domājot par reemigrācijas politiku, ir jāatceras, ka viens no būtiskākajiem aspektiem, kas iedzīvotājos rada drošības sajūtu, ir finansiālā stabilitāte un iespēja uzkrāt,” saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

„Pētījumi rāda, ka visbiežāk Latvijā dzīvojošie veido īslaicīgos uzkrājumus, piemēram, krāj lielākiem pirkumiem, savukārt stabilitātes sajūta rada uzkrājumi drošībai ilgtermiņā un nākotnē. Pasaules prakse liecina, ka finanšu drošībai bez ilgtermiņa uzkrājumiem ikvienam iedzīvotājam ir vēlams izveidot tā saukto “drošības spilvenu”. Tas ir 3 līdz 6 mēnešu ienākumu apjomā un tādā uzkrājumu veidā, ko nebaltās dienās nepieciešamības gadījumā ir iespēja elastīgi izmantot,” stāsta Santa Purgaile.

Aptaujā kopumā piedalījās 19 020 Latvijā un ārvalstīs dzīvojoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem.

FOTO: baltic-ireland.ie