Šajās augusta dienās Īrijā notiek Latvijas vēstnieku rotācija – Pēteri Kārli Elfertu, kurš pēdējos četrus gadus vadīja diplomātisko misiju, nomainīs Gints Apals.
Dažas dienas pirms prombraukšanas Elferta kungs, kurš pats ir dzimis un uzaudzis svešumā, laipni piekrita sarunai ar portālu baltic-ireland.ie.
b-i: Kādi bija šie četri gadi salīdzinājumā ar jūsu iepriekšējām diplomātiskajām misijām?
P.K. Elferts: Šis bija mans otrais vēstnieka postenis, pirms tam es piecus gadus biju vēstnieks Eiropas Padomē, Strasbūrā. Tur darbs bija pavisam savādāks, jo tā ir starptautiska organizācija ar savu diktētu dienas kārtību. Tādēļ, es teiktu, tie bija divi dažādi darbi. Strasbūrā praktiski nebija latviešu, tur bija tikai dažas ģimenes. Tuvākais latviešu centrs bija Bērzaine, Vācijā. Bērzainieši pie mums brauca uz 18. novembri, mēs, savukārt, pie viņiem uz Jāņiem.
Īrijā atkal – tieši otrādi, šeit bija svarīgi strādāt ar latviešu kopienu.
b-i: Par ko no tā, kas paveikts Īrijā, Jums ir gandarījums?
P.K. Elferts: Es jau teicu pirms četriem gadiem, ka, zināmā mērā, es šeit varu būt liecinieks tam, ko piedzīvoja mani vecāki piecdesmitajos gados Amerikā – kā veidojas latviešu kori, deju kopas, sporta komandas, skoliņas. Un tādā ziņā man bija priekšrocība, ka lielā mērā es spēju saredzēt šīs latviešu sabiedrības nākotni. Uzreiz es sapratu, ka Īrijā vajag latviešu bērnu nometni. Es domāju, ka lielākais gandarījums būs par to, ka 3×3 saiets ir iedzīvojies Īrijā. Ja pagājšgad par 3×3 kustību zināja ļoti maz cilvēku, tad šogad dalībnieku skaits ir divas reizes lielāks. Ja pagājšgad 3×3 saiets Īrijā “rāpoja”, tad šogad jau “staigā”, un, es domāju, ka nākošgad tas jau “staigās ar paceltu galvu”! No savas bērnības esmu sapratis, ka tie draugi, kuri man ir uz mūžu, ir no bērnības – ar viņiem es iepazinos un sadraudzējos latviešu bērnu nometnē Amerikā.
Man ir ļoti liels gandarījums, ka daudz varējām izdarīt kultūras jomā, jo sākumā mūsu pašdarbības kolektīvi, izņemot dejotājus, uzstājās tikai latviešu publikai, bet tagad arvien biežāk mūsējos redz dažādos īru un citu tautu pasākumos. Mēs varam tikai lepoties ar saviem pašdarbības kolektīviem. Gandarījums, ne tikai man, bet visiem, noteikti ir arī par to, kā šogad tika sarīkotas latviešu kultūras dienas Dublinā.
Tāpat labi aizsākts projekts ir latviešu bibliotēka. Grāmatas lielā mērā ir sagādātas – gan atvestas no “Straumēniem” Anglijā, gan Silvijas kundzes dāvātās. Manuprāt, pieprasītākās grāmatas būtu jāiekļauj Īrijas bibliotēku sistēmā, lai ikviens caur šo tīklu grāmatas varētu saņemt savā vietējā bibliotēkā.
b-i: Jauna un plaša vēstniecības ēka atrisinātu arī bibliotēkas telpu problēmu. Vai ir cerības, ka Latvijas vēstniecība Dublinā varētu tikt pie lielākām telpām?
P.K. Elferts: Mēs jau sākam meklēt jaunas vēstniecības telpas. Tāds uzdevums mums ir dots, bet, vai šīs telpas būs tik plašas, ka pietiks vietas arī bibliotēkai, to laiks rādīs. Tāpat vēl nav skaidrs, vai ēka tiks pirkta vai īrēta, es, protams, būtu par to, lai īpašums tiktu pirkts.
b-i: Kas būtu minams kā galvenais sasniegums, sadarbojoties ar Īrijas institūcijām? Vai tās ir izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz fiktīvajām laulībām?
P.K. Elferts: Fiktīvo laulību jautājums nav noņemts no dienaskārtības, es biju gaidījis, ka Īrijas iestādes un valdība rīkosies ātrāk, jo jau no pirmās dienas mēs risinām šo problēmu, bet tikai pēdējā laikā parādās likumu izmaiņas. Tā turpina būt visīstākā problēma.
b-i: Par ko ir sarūgtinājums?
P.K. Elferts: Man ir ļoti žēl, ka aviokompānija airBaltic vairs neveic tiešos reisus uz Dublinu. Tā ir milzīga kļūda, ka airBaltic pārtrauca lidojumus šajā maršrutā, jo no tā cieš ne tikai Īrijā dzīvojošie tautieši, bet arī valstu ekonomiskā, kultūras un politiskā sadarbība. No reisa atcelšanas cieš tūrisms un projekts Rīga 2014. Latvijas vēstniecība Dublinā kopā ar Īrijas vēstniecību Rīgā iesniedza aviokompānijai airBaltic vēstuli, kurā lūdza nepārtraukt lidojumus, tomēr lidsabiedrības vadība lēma pa savam.
b-i: Kas būs tas, ko jūs mantojumā nodosiet jaunajam vēstniekam?
P.K. Elferts: Tā praksē nenotiek. Ir obligātais darbu kopums, ko veic katrs vēstnieks, bet pārējais ir katra paša rokās. Kādam viens uzdevums šķiet svarīgāks, bet kādam atkal ir citas prioritātes. Tā kā jaunais vēstnieks Īrijā pēc izglītības ir vēsturnieks, es domāju, ka viņam būs saistoša šī joma. Vēsture noteikti ir tā tēma, ko var apspriest ar īru politiķiem.
b-i: Kāds būs jūsu jaunais amats?
P.K. Elferts: Esmu saņēmis uzaicinājumu kļūt par Saeimas priekšsēdētājas ārlietu padomnieku. Tas būs ļoti interesants darbs, jo Rīga 2014. gadā būs kultūras galvaspilsēta, kam sekos Latvijas prezidentūra. Vienīgi šajā lietā mazliet ir nenoteiktība, jo pēc 14 mēnešiem būs Saeimas vēlēšanas un nav zināms, vai nākamais Saeimas priekšsēdētājs gribēs ar mani strādāt.
b-i: Kas būtu tas, kas, jūsuprāt, mums te Īrijā vēl jāpaveic?
P.K. Elferts: Ir svarīgi turpināt attīstīt 3×3 kustību un veidot bērnu nometni. Nākamais – veidot latviešu jaunatnes apvienību Īrijā un/vai latviešu studentu apvienību Īrijā.
b-i: Paldies par sarunu. Lai veicas jaunajā amatā.
P.K. Elferts: Lūdzu. Man ir žēl šķirties no Īrijā sastaptajiem cilvēkiem. Šeit satiku fantastiskus cilvēkus – gan latviešus, gan īrus, gan kolēģus no diplomātiskā dienesta.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
..visu cieņu šim Cilvēkam….