Pieaug grūtībās nonākušo brīvprātīgo repatriantu skaits

Tikai dažas dienas pēc tam, kad Dublinā bezpajumtnieks no Polijas tika saspiests līdz nāvei viņa guļvietā – atkritumu konteinerā, ir publiskota informācija, ka pieaudzis grūtā situācijā nonākušo Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņu skaits, kuri meklē palīdzību, lai atgrieztos mājās, vēstī The Irish Times.

Kopš recesijas sākuma cilvēku skaits, kuri izmantojuši Tieslietu departamenta finansēto repatriācijas shēmu, katru gadu ir ievērojami samazinājies. Taču šogad grūtībās nonākušo reaptriantu skaits pirmo reizi kopš 2007.gada ir sācis būtiski pieaugt.
Šī gada pirmajos piecos mēnešos 153 ārvalstnieki devušies atpakaļ uz izcelsmes valstīm, izmantojot Uzņemšanas un integrācijas aģentūras sniegto palīdzību. Salīdzinoši tajā pašā laika posmā pagājušajā gadā repatriējās 97 cilvēki, bet visā pagājušajā gadā – 213.
Ja šī tendence turpināsies, līdz gada beigām shēmu izmantos aptuveni 370 ārzemnieki.
Priesteris Peter McVerry, kurš ir izveidojis organizāciju, kas palīdz bezpajumtniekiem, saka, ka ir grūti izvērtēt, kāpēc grūtībās nonākušo ārvalstnieku skaits pieaug. Iespējams, cilvēki ir nonākuši pēdējā grūtību stadijā un tāpēc vēlas šo valsti pamest, saka priesteris. Viņš atklāj, ka ārvalstu pilsoņiem, salīdzinot ar īru bezpajumtniekiem, ir pieejams daudz mazāk pakalpojumu.
“Īrs var izmantot gultu hostelī sešus mēnešus un tas dod vismaz zināmu stabilitāti. Taču ārzemnieks var pārgulēt hostelī tikai vienu nakti. ”
Peter McVerry apgalvo, ka palīdzība tiek piešķirta tādā mērā, lai ārvalstu bezpajumtnieki izlemtu nepalikt Īrijā.
Repatriācijas shēma ir pieejama tikai jaunāko 12 ES valstu pilsoņiem, kuri atbraukuši uz Īriju strādāt, bet nonākuši grūtībās vai kļuvuši par bezpajumtniekiem. Valsts apmaksā apmešanos vienu vai divas naktis hostelī, un nopērk biļeti lidojumam uz mājām nākamajā dienā. Tā ir brīvprātīga repatriācija programma, un nekādā veidā nav saistīta ar deportācijām.
Shēma tika uzsākta 2004.gadā un vislielākais repatriantu skaits bija 2008.gadā – 757. Kopš tā laika skaits katru gadu samazinājās līdz 416 cilvēkiem 2011.gadā un līdz 213 pagājušajā gadā. No tiem 112 ir rumāņi, poļi – 31, slovāki – 17, latvieši – 15, un čehi -15.

Foto: baltic-ireland.ie