Miķeļdienas gadatirgus Korkas Latviešu skolinā

Priecīgi ziņojam, ka 26. septembrī Korkas Latviešu skoliņā kopā ar kuplu bērnu un vecāku pulku viesojās pats rudens ar savām, krāsām, smaržām un veltēm. Čaklu mazu un lielu roku saudzīgi no groziem izcelti darbi izvietojās uz trīs gariem galdiem. Likta un kārtota, ar autogrāfiem blakus, izstāde uz rudens lapu galdautiem atkal reiz izskatījās nu gandrīz pēc vecmeistaru audekla. Paši mirkli pasēdējām, pamielojām acis.

Bet darbi steidzina, vēl japasveicina latviešu valoda Eiropas valodu dienā. Jau 18 vēlējumi no Korkas aizceļojuši un vēl ceļos uz Latviju, lai pievienotos kamolam. Un ne tikai no Korkas latviešiem, savu vēlējumu atsūtīja arī uz Vāciju pārcēlusies Karenas ģimene, kuras mājās iepriekšējā gadā mums bija mazo bērnu klasīte:
«Mūsu ģimene latviešu valodai vēl dzīvot saules mūžu! Lai ik dienu to bagātina aizvien jaunas bērnu balsis nevien Latvijā, bet arī ārpus tās.»

Muzikanti, kuri mums spēlēja pagājušā gada 18.novembrī, atrakstīja:
«Latvija, gaidiet mūsu bērnus mājās! Sveiciens no Kreicbergu ģimenes, Īrijā.»

Mūsu olimpieši:
«Dzīve var izmētāt mūs pa visiem pasaules stūriem, mēs varam piemirst sen nestaigātas takas, sen nedziedātas dziesmas, bet ir viens, ko mēs nekad neaizmirsīsim – mūsu dzimtā valoda. Lai mūsu dzimtā valoda nekad neizzūd! Daniela un Patriks, mamma Sanita Pušpure un tētis Kaspars.»

Gimene no Karrigalaines:
«Paldies, ka tu mums esi, Latvju valoda! Vērpies garā zelta pavedienā, tinies kamolā, ko varam droši glabāt, saviem bērniem tālāk dzīvē dot! No Īrijas Gabriella, Luīze, Artūrs, omīte Renāte Šmite, mamma Kristīne un tētis Aleksandrs.»

Mūsu skolniece no Latvijas krievu ģimenes:
«Es piedzimu Latvijā, bet tagad dzīvoju Īrijā, Korkā.
Mana ģimene mājās runā krieviski.
Es apmeklēju Latviešu skoliņu jau 2 gadus.
Kad es iesāku mācities latviešu valodu, tas likās grūti, bet man patiešām patīk to darīt.
Es ceru, ka cilvēki mācīsies šo valodu, tāpēc, ka tas ir interesanti mācities latviešu valodu un zināt tradīcijas! Ksenija Semjonova.»

Un daudzi citi viedi un sirsnīgi vārdi.
Vēl paguvām atcerēties saulaino vasaru, skatoties Elzas fotogrāfijas no valodu nometnes Latvijā.

Vēl atkārtojām burtus, izvingrinājām prātus.
Šoreiz mēs lauzījām galvu ap autormīklām, kuras mums pienākušas pa pastu no Latvijas.
Godātie lasītāji, piedāvāsim arī Jums atminēt vienu no tām.
«Kas tas tāds? – Viena puse no puikas, otra puse no putna?» (Skoliņas var sūtīt atbildes uz Korku, balva būs:) Viena palīdzīga piebilde – runa ir par to, kas dārzā audzēts.

Bet ne visas mīklas bija tik gudras, ka ne nojaušamas. Piemēram, – «Varētu teikt zirgi, bet nav zirgi. Tomēr burti gandriz visi kā zirgiem. Kas tie ir?»
Vai sajutāt tādu kā nemieru, kā dīdītāju iekšā pamostamies, jo tā vien gribas uzminēt?!
Lai vieglāk, piebilstu, ka dārzā atrodami un bērniem garšo.
Nu, ja tā, tad jau visi zina, un atbildes pabirst beidzot kā zirņi no visām pusēm!

Ērika no Fermojas mums atvedusi dziesmu par kartupeļiem, bet pirmās dienas kautrīgumam tikt pāri palīdz visi, kopā uzdziedot.

Tad arī Miķeldienas tirgus burziņš iet vaļā. Visas acis uzmirdz divtik, jo brīdis ir ļoti gaidīts. Visi pulcējas ap garajiem galdiem. Kā viena puse, tā otra lieliski iejūtas lomās, vārdus taču nav jāmācās, dialogi tiek sacerēti un improvizāti turpat uz vietas.
Kad tirgus galdi ir tukši un katrs ir drošs, ka “naudiņa” iztērēta, un grozs ceļos uz mājām ar jaunu pildījumu, tad ir laiks uzdancot. Kas gan būtu mūsu svētku diena bez “Tūdaliņ, tāgadiņ”, bez saredzēšanās prieka dzirksts uzsišanas Plaukstiņpolkā?

Liels paldies visiem par kuplo sabraukšanu uz mūsu tradicionālo Miķeļdienas gadatirgu, par darinājumiem, par plātsmaizi kā Latvijā, par smaidīgajiem, dančot gribošajiem bērniem! Mūsu Kristīnes vijolīte ar bij atsteigusies talkā, un dziļi glabātās melodijas darīja mūs tuvākus, jo mums visiem tās sirdī līdzīgi skan, tās zina visi.
Bet paga, paga, un kā tie mazie? Vai tie jau arī prot un zina?

Ar tādu jautājumu tad mūsu skoliņas mācību gads var sākties.

Anita Litauniece

FOTO: Margarita Pērkone, Juris Lubraks