18. oktobris – Eiropas Savienības Pretcilvēktirdzniecības diena

Šodien, Eiropas Savienības Pretcilvēktirdzniecības dienā, Tiesībsarga biroja un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” organizētajā preses konferencē tika uzsvērta problemātikas aktualitāte globālajā un Baltijas valstu kontekstā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Rasa Saliņa. Dalībnieki norādīja, ka ikviena no Baltijas valstīm pieliek pūles cīņā ar šo mūsdienu verdzību.

„Valsts pienākums ir ne tikai aizliegt cilvēktirdzniecību, bet arī vērsties pret ikvienu, kas šādu aizliegumu pārkāpj. Valsts atbildība ir izstrādāt vienotu preventīvo pasākumu kopumu, lai cilvēki nekļūtu par cilvēktirdzniecības upuriem, un nodrošināt cietušajiem sociālās rehabilitācijas programmas, kas nav tikai īstermiņa aktivitāte, bet gan reāls atbalsts, lai cilvēks varētu pēc piedzīvotā pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā.
Turklāt, cilvēktirdzniecības prevecē svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktību. Jāatzīst, arī Tiesībsarga birojs var piedalīties cilvēktirdzniecības praktiskajā prevencē tikai tāpēc, ka ir izdevies piesaistīt ārvalstu finansējumu. Pieaugot sociālekonomiskajai spriedzei, paredzams, ka cilvēktirdzniecības upuru skaits var pieaugt. Tādēļ šis ir pēdējais brīdis, lai aktīvi iesaistītos cilvēktirdzniecības apkarošanā,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Par cilvēktirdzniecības problēmām runā ne tikai Latvijā. Šī problēma ir aktuāla arī visā pasaulē.

Evans Makkartijs, ASV vēstniecības Latvijā Konsuls: „Pateicoties ASV valdības ikgadējam ziņojumam, mēs apzinām cilvēku tirdzniecības situāciju atsevišķās valstīs, un, balstoties uz šo pētījumu, ir iespējams uzlabot atbildīgo sektoru rīcību, mainoties cilvēku tirdzniecības tendencēm, apzināt šīs problemātikas apjomu un nodrošināt aizsardzības pasākumu ieviešanu cilvēku tirdzniecības upuriem. Latvija šajos centienos ir uzticams partneris, un Latvijas publiskais sektors ir ievērojami progresējis, ja runājam par tā cilvēku tirdzniecības novēršanas centieniem un upuru aizsardzības pasākumiem. Pilnveidota likumdošana, elastīgums upuru palīdzības pasākumu nodrošinājumā un ilgtermiņa cilvēku tirdzniecības novēršanas pasākumi, ko veic publiskais sektors sadarbībā ar nevalstisko sektoru, ir jomas, kurās Latvijā gūti visievērojamākie panākumi. Mēs turpināsim stiprināt sadarbību ar cilvēku tirdzniecības apkarošanā iesaistītajām organizācijām kā Latvijā, tā citās ES dalībvalstīs. Kā pēdējais sadarbības projekts Latvijā, ko atbalsta ASV vēstniecības mazo grantu programma, jāmin kampaņa “Esi zinošs – nepieļauj cilvēku tirdzniecību*”, kuras pirmo etapu šodien veiksmīgi noslēdz biedrība „Patvērums “Drošā māja””, iesaistot projekta aktivitātēs vairākas vietējās pašvaldības un veicot izglītojošo darbu par cilvēku tirdzniecības apdraudējumu plašākā Latvijas sabiedrībā”.

Arī pārējās Baltijas valstīs notiek regulāri preventīvi pasākumi sabiedrības izglītošanai.

Lilija Ivančenko, Igaunijas nevalstiskās organizācijas „Living for Tomorrow” pārstāve informē, ka: „Cilvēku tirdzniecības problemātika jau 7 gadus atrodas Igaunijas Tieslietu ministrijas prioritāro tēmu sarakstā. Šī gada 9 mēnešos esam fiksējuši 11 piespiedu darba un 2 seksuālas ekspluatācijas gadījumus. Salīdzinoši – pērn pa visu gadu reģistrēti 14 mūsu iedzīvotāju piespiedu darba gadījumi Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, 1 seksuālās ekspluatācijas gadījums Grieķijā un 1 – piespiedu fiktīvo laulību gadījums Lielbritānijā. Jau kopš 2004. gada mūsu institūcija nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas konsultatīvo telefona līniju cilvēktirdzniecības mazināšanai un sniedz palīdzību cietušajiem. Tendences rāda, ka cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits ik gadu pieaug, jo Igaunija ir gan upuru izcelsmes, gan tranzīta valsts”.

Arī Lietuvas nevalstiskā organizācija „Caritas Lithuania” ar dažādām metodēm cenšas mazināt cilvēku tirdzniecību. Pēc sniegtajiem datiem, 2012. gadā organizācija sniegusi palīdzību 120, bet šogad 55 cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri cietuši Skandināvijā, Holandē, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Spānijā un Austrālijā. „Tā kā piespiedu laulības nav iekļautas Lietuvas Kriminālkodeksā kā cilvēku tirdzniecības forma, noziedznieki šo ekspluatācijas formu izmanto diezgan bieži. Profilaksi, t.sk. atbalstu cietušajiem, Lietuvā organizē nevalstiskās organizācijas, kuras finansē valsts, pašvaldības, ES fondi un Katoļu baznīca. Šogad Lietuvā ir parādījušās jaunas cilvēku tirdzniecības formas, piemēram, nepilngadīgo iesaistīšana kriminālās darbībās, piespiedu zagšana un piespiedu laulības,” atzīmē Kristina Mišinienė, Lietuvas nevalstiskās organizācijas „Caritas Lithuania” vadītāja.

Lai gan preventīvie pasākumi ir viens no efektīgākajiem līdzekļiem cīņā pret cilvēktirdzniecību, jo tiek sniegts ieguldījums problēmas cēloņu mazināšanā, tomēr valsts līdzekļu šādām aktivitātēm nepietiek. Latvijā prevenci var nodrošināt vienīgi ar sociāli atbildīgu uzņēmumu, ārvalstu donoru un Eiropas Savienības projektu finansējumu.

„Atbalsts sabiedrībai, kurā mēs strādājam, vienmēr ir bijusi neatņemama daļa no mūsu kompānijas uzņēmējdarbības kultūras un sociālās atbildības. Ir svarīgi sadzirdēt vismazāk aizsargāto sabiedrības locekļu vajadzības, lai veiktu pozitīvas pārmaiņas sarežģītu situāciju risināšanā, un tāda diemžēl ir cilvēku tirdzniecības problēma. Mēs esam gandarīti, ka mūsu vairāku gadu atbalsts NVO “Patvērums „Drošā māja”” aktivitātēm radījis ievērojamas izmaiņas cilvēku tirdzniecības jautājuma risināšanā Latvijā un citās Baltijas valstīs,” atzīmē Agne Graizauskiene, „Philip Morris Baltic” sabiedrisko attiecību izpilddirektore.
Lai Latvijā mazinātu cilvēku tirdzniecības upuru skaitu, ir jāstrādā gan ar problēmas cēloņiem, gan ar tās radītām sekām, preventīviem pasākumiem jābūt regulāriem un atbalsta nodrošināšanai upuriem – nepārtrauktai.

Sandra Zalcmane, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja: „Līdz 18. oktobrim palīdzība ir uzsākta un turpinās jau 16 cilvēku tirdzniecības upuriem. Kopumā biedrībā fiksēti kopumā kā 120 gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijām. No tiem visvairāk gadījumu – 60 bijuši par fiktīvām laulībām, 8 par piespiedu darbu, savukārt skaidrojoša informācija sniegta vairāk kā 50 reizes. Šogad nav fiksēti gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijas par seksuālas ekspluatācijas gadījumiem. Visbiežāk par gadījumiem ziņojušas Latvijas vēstniecības – 29 reizes, cita persona/ organizācija – 31, bet pati persona griezusies pēc palīdzības vairāk kā 60 gadījumos. Visbiežāk iedzīvotāji izvēlējušies informāciju iegūt elektroniski un telefoniski – vairāk kā 100 gadījumos, klātienē – 17 reizes”.

Šā gada 18. septembrī biedrības „Patvērums „Drošā māja”” uzsākto Pretcilvēktirdzniecības mēneša „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību” aktivitāšu ietvaros noritējušas plašas aktivitātes visā Latvijas teritorijā. Biedrības Informatīvais treileris viesojās 9 Latvijas pilsētās un pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Elejā, Gulbenē, Viesītē, Daugavpilī, Dagdā, Ludzā un Salacgrīvā, kopumā mērojot, vairāk kā 3 000 km. Ar treilerī izvietoto informāciju iepazinušies vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, un semināros apmācīti 75 pašvaldību darbinieki. Mēneša aktivitāšu ietvaros organizētas žurnālistu apmācības par cilvēku tirdzniecības tematikas atspoguļošanu masu medijos. Projekta „Choose Your Freedom 2” ietvaros, par cilvēku tirdzniecības tēmu izglītoti 30 jaunieši un organizāciju līderi no 6 Eiropas valstīm – Latvijas, Itālijas, Kipras, Horvātijas, Portugāles un Rumānijas. Šī projekta ietvaros jaunieši izstrādāja divus video rullīšus par cilvēku tirdzniecību www.youtube.com. Ar biedrības mājas lapā un sociālajos tīklos publicēto informāciju par cilvēku tirdzniecību iedzīvotāji iepazinušies ~ 15 000 reizes. Vairāk informācijas www.patverums-dm.lv un www.draugiem.lv/www.patverums-dm.lv.

Kampaņas „Esi zinošs – novērs cilvēku tirdzniecību” finansiālo atbalstītāju vidū ir tādi sociāli atbildīgi uzņēmumi kā „Philip Morris International”, kurš Pretcilvēktirdzniecības aktivitātes atbalsta jau ceturto gadu, „TransferGo”, „EuroAWK”, Rīgas dome, Sabiedrības integrācijas fonds, ASV vēstniecība Latvijā. Informatīvo atbalstītāju vidū ir www.draugiem.lv, www.baltic-ireland.ie, www.tvnet.lv, www.rus.tvnet.lv, www.apollo.lv, www.rus.apollo.lv, www.calis.lv.

FOTO: biedrība „Patvērums „Drošā māja””