“De Facto”: policija nespēj apturēt naudas izkrāpšanu portālā draugiem.lv

Jau vairāk nekā pusgadu portālā “draugiem.lv” uzdarbojas krāpnieku grupa, kuru policija tā arī līdz šim nav spējusi apturēt, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Portāla vadība domā, ka krāpšanas gadījumu skaits mērāms simtos. Izkrāptās summas ir no 5 līdz 100 latiem. Krāpnieka identitāte zināma gan portāla administrācijai, gan policijai, taču visu acu priekšā interneta lietotāju apmānīšana turpinās.

Šo interneta krāpniecības metodi sauc par “phishing”. Krāpnieks izsūta uzticama izskata e-pastus un cer, ka kāds uzķersies un ievadīs viltus lapā savas paroles vai finanšu datus. Lai tas strādātu, vajadzīgas divas lietas – labas zināšanas informācijas tehnoloģijās un interneta lietotāja neuzmanība vai naivums, skaidro raidījums.

Par krāpnieku grupas upuri šā gada augustā kļuvušais Jānis LTV pastāstījis, kā kļuvis par krāpniecības upuri, noguruma un neuzmanības dēļ, it kā no draudzenes nopērkot telefonu par 90 latiem. Kad Jānis sapratis, ka nebūs ne telefona, ne naudas, krāpnieks elektroniski nekautrējies paprasīt vēl 10 latu papildu izdevumiem. Jānis vērsās policijā un portālā “draugiem.lv”.

Portāls krāpnieku grupas darbošanos piefiksējis jau gada sākumā. Ielaužoties profilos draugu vārdā, tiek piedāvāvs piedalīties loterijā, nopirkt neparasti lētu mobilo telefonu vai steidzami pārskaitīt draugam naudu lidmašīnas biļetei.

“Cilvēki pieteikušies uz akciju vai kādu bezmaksas balvu un atklājuši savus sociālā portāla tīkla datus, internetbanku datus, kredītkaršu datus un bieži vien viņi uzzina, ka sveši cilvēki viņu vārdā rīkojas,” pastāstīja “draugiem.lv” juridiskais padomnieks Uģis Pilābers.

Portāls mēģinājis bloķēt krāpnieka IP adresi, taču viņš tās mainījis, darbojies no vairākiem datoriem. Ar konkrētiem krāpšanas gadījumiem, identificētu krāpnieka vārdu kompānija vērsās policijā jau maijā un ir neizpratnē par lēno izmeklēšanu.

“Noziegums, kas noticis interneta vidē, nav noziegums, ko var atklāt divu dienu vai divu nedēļu laikā, tas ir ilgstošs process, lai pierādītu nozieguma esamību, un tā ir normāla prakse – pusgads, gads,” LTV raidījumam paskaidroja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Iespējamais krāpnieks darbojas, īpaši nekautrējoties un primitīvi: naudu lūdz pārskaitīt uz savu vai savu paziņu kontiem, cietušajiem raksta vēstules no sava profila. Arī “De facto” elektroniski sazinājās ar 19 gadu veco pikšķerētāju, kurš nemaz nemēģināja slēpt savu nodarbošanos.

Puisis acīmredzami neslēpa naudas saņemšanu, taču īsās sarakstes laikā samelojās, iespējams, trīsreiz. Vienreiz par to, ka daļu naudas atdevis, otrreiz, ka portāls ar viņu nav sazinājies, un trešoreiz par dzīvesvietu – visticamāk, pašlaik krāpnieks dzīvo Lielbritānijā.

“Viņiem zvanīja, aicināja pārtraukt, bet atbilde bija izsmējīga, viņi jūtas nesodāmi, un tas viņus spārno izdomāt jaunas metodes,” sacīja portāla “draugiem.lv” radošais direktors Guntars Meluškāns.

“Patiesībā bezspēcības sajūta, jo es kā Latvijas Republikas pilsonis jūtos absolūti neaizsargāts situācijā, ka pusgada garumā manu acu priekšā var apkrāpt cilvēkus un mēs neko nevaram padarīt,” atzina Meluškāns.

Iekšlietu ministrs sola uzlabojumus cīņā pret kibernoziegumiem vien 2016.gadā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS