MKK atbalsta ierosinājumu samazināt “ātro kredītu” izmaksas

Turpinot darbu pie stingrāka regulējuma izstrādes t.s. “ātro kredītu” izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē šodien tika izskatīti un atbalstīti Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, rosinot samazināt ātro kredītu izmaksas un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai, dara zināmu EM preses dienests.

„Ekonomikas ministrijas izstrādāto grozījumu saskaņošanas process un neskaitāmie iebildumi parādīja, ka ātro kredītu kompāniju īpašnieku tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu ir svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi, kas cilvēkus neievilktu jaunā patēriņa un parādu jūgā, kādu varējām vērot hipotekārās kreditēšanas buma laikā. Vājā regulējuma kļūdas ir jālabo un prasības ātro kredītu izsniegšanai ir jāpadara stingrākas. Latvija šajā ziņā nav unikāla, jo arī citas attīstās ES valstis, apzinoties ātro kredītu straujās izplešanās riskus, veido spēcīgāku regulējumu un ierobežo šo kredītu izmaksas,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, pateicoties valdības locekļiem par atbalstu priekšlikumu turpmākā virzībā.

MKK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100 %. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.

Tāpat plānots noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. 18 % procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05 % dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05 % apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.

Tāpat MKK atbalstīja ierosinājumu likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no pulksten 23.00 līdz 7.00, kas novērsīs bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi – informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šāda prakse tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Somijā.

Vienlaikus atbalstīta likumprojekta norma, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šāds priekšlikums palielinās patērētāja iespējas kredītu atmaksāt līgumā noteiktajā termiņā.

FOTO: baltic-ireland.ie