Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) un Sociālās aizsardzības departamenta ziņojums atklāj, ka 2011.gadā gandrīz 90% no Īrijas mājsaimniecībām saņēma kādu no sociālajiem pabalstiem, vēstī Independent.ie.
Tajā atzīts, ka sociālās labklājības sistēma strādā labi, mazinot nabadzību, taču ir jāizvairās no “labklājības lamatām”, kas attur cilvēkus no atgriešanās darbā.
Pieaugušas arī summas, ko sociālajos pabalstos saņem vidusmēra mājsaimniecība – no 233 eiro 2004.gadā līdz 327 € nedēļā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka gandrīz vienu trešdaļu (30%) ienākumu katrā Īrijas mājsaimniecībā veido pabalstu maksājumi.
Apmēram 87% mājsaimniecību saņem sociālās labklājības maksājumus un ESRI norāda, ka iemesls, kāpēc šis rādītājs ir tik augsts, ir vispārējie bērnu pabalstu maksājumi un pensijas, kā arī citi maksājumi vecajiem ļaudīm.
Ziņojumā “Sociālās atstumtības un nabadzības mazināšana Īrijā”, konstatēts, ka sociālā sistēma ir bijusi ļoti efektīva, lai samazinātu nabadzības plaisu. Taču tajā arī norādīts, ka ilgtermiņā pārāk liels uzsvars uz šauru nabadzības samazināšanas koncepciju varētu radīt negatīvas sekas attiecībā uz citiem mērķiem, piemēram, bezdarba līmeņa samazināšanu.
ESRI norāda, ka ir nepieciešams apsvērt, kā viena ģimenes locekļa atgriešanās darbā ietekmē pārējo tiesības uz maksājumiem, kuros tiek ņemts vērā kopējais ienākumu līmenis.
Ceturtā daļa Īrijas ģimeņu ir apliecinājušas, ka no atgriešanās darbā vai mācībās tās attur gan augstās bērnu aprūpes pakalpojumu izmaksas, gan fakts, ka, saņemot minimālo algu, ģimenes ienākumi ir zemāki nekā saņemot sociālos pabalstus.
Sociālās aizsardzības ministre Joan Burton norāda, ka to mājsaimniecību skaita samazināšana, kurās neviens pieaugušais nestrādā, būs galvenais Pathways to Work stratēģijas mērķis.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie