Vispirms – indieša sieva, tagad – bezpajumtniece Īrijā

Ziemassvētku laikā, kad cilvēki biežāk domā ne tikai par dāvanām, bet arī par nesavtīgu došanu un palīdzēšanu tiem, kuriem šobrīd ir daudz grūtāk, laikraksts The Irish Times stāsta par sievietēm – bezpajumtniecēm. Statistika liecina, ka Dublinā bezpajumtnieku skaits kopš aprīļa ir pieaudzis par 35% un kopējais uz ielas dzīvojošo cilvēku skaits sasniedzis 169.

Trešā daļa bezpajumtnieku ir sievietes, kuru vidējais vecums ir 34 gadi. Viņas uz ielas ir mazāk pamanāmas nekā vīrieši, jo slēpjas alejās, aiz atkritumu tvertnēm, daudzdzīvokļu māju pagrabu stāvvietās.
Saskaņā ar Trinity College ziņojumu, divas trešdaļas no šīm uz ielas dzīvojošajām sievietēm ir mātes vai vecmāmiņas. Lielākā daļa bērnībā ir piedzīvojušas seksuālu vai fizisku vardarbību vai abas. Vismaz puse no viņām savas sāpes mēģinājušas slīcināt alkoholā vai narkotikās.
The Irish Times publicējis trīs bezpajumtnieču stāstus, tostarp par savu dzīvi stāsta arī Nadja no Latvijas.
“Es negribu, ka mana māte zina, ka es esmu bez pajumtes, jo viņas sirds ir ļoti slima. Ja viņa uzzinās, man pašai būs ļoti lielas nepatikšanas,” saka Nadja, 27 gadus veca sieviete, kura guļ teltī slepenā vietā, ko viņa greizsirdīgi sargā no jebkurām acīm.
Nadju uz Īriju pirms sešiem gadiem atveda sieviete no Latvijas, kura specializējās laulību starp savas valsts sievietēm un Indijas vīriešiem organizēšanā. Nadja saka, ka, tiklīdz viņas vīrs indietis ieguva Īrijas uzturēšanās atļauju, viņš sievu izdzina no mājām un nu viņa ir bezpajumtniece jau četrus gadus. Sieviete nesaņem nekādu finansiālu palīdzību no valsts un ik dienas apstaigā dažādas palīdzības organizācijas kā, piemēram, Trust un citas aģentūras, bet nevēlas neko vairāk kā darbu.
Pietiekami slikti bija jau tas, ka Nadja tika pārdota (naudu saņēma māte), bet tas pats notika arī ar viņas pašas otro bērnu. Nadjas mazulis bija sešas nedēļas vecs, kad viņas bijušais draugs bez viņas ziņas pārdeva to adopcijas aģentūrai Ukrainā. Ar laikraksta reportieru palīdzību Nadja ir noskaidrojusi, ka bērnu Londonā ir pieņēmis “jauks, silts” britu pāris. Māte uzskata, ka viņas bērnam ir labāk ar šiem cilvēkiem.
Alice Leahy 1976.gadā nodibināja labdarības organizāciju Trust, kas pašlaik katru mēnesi palīdz līdz pat 600 bezpajumtnieku. “Lai būtu par bezpajumtnieku, jums ir jābūt ļoti stipram,” viņa saka.
“Katru rītu vismaz piecas sievietes gaida ārpus Trust, sasistas un ar zilumiem. Katru dienu viņas sāk ar veidlapu aizpildīšanu un iet no viena dienesta uz nākamo… Bezpajumtniecība ir smagāka nekā pirms 40 gadiem.” Tādām sievietēm kā Nadja problēmas risinājums nozīmē vairāk nekā tikai izmitināšanu, lai gan ārkārtas un aukstā laika izmitināšanai vajadzīgs vairāk gultu, norāda Alice Leahy.
Organizācija Depaul Ireland strādā ne tikai ar bezpajumtniekiem, bet arī ar iemesliem, kas pakļauj cilvēkus riskam. Tās izpilddirektors Kerry Anthony atzīst, ka ir ļoti, ļoti maz pakalpojumu sievietēm, kas kļuvušas par bezpajumtniecēm un tas ir liels izaicinājums. Viņš uzskata, ka svarīgs ir “apmetņa veida atbalsts”, kas risina katru aspektu sievietes dzīvē.
Gan Alice Leahy, gan Kerry Anthony piekrīt, ka, izmitināšanas izveidošana 100 sievietēm neatrisinās vienas bezpajumtnieces problēmas, katrai sievietei ir jāpalīdz atsevišķi, saskaņā ar viņas vajadzībām.

FOTO: baltic-ireland.ie