Intervija ar S. Kalnieti

Jau vēstīts, ka šodien un rīt Dublinā notiek Eiropas Tautas partijas (European People’s Party – EPP) kongress, uz kuru ir ieradušies septiņi delegāti no “Vienotības”, kuru vidū ir arī Sandra Kalniete.
Neskatoties uz lielo aizņemtību, Kalnietes kundze, kura piedalās ne tikai kongresā, bet arī piketā, atrada laiku, lai atbildētu uz portāla baltic-ireland.ie jautājumiem.

b-i: Jūs pazīst kā vienu no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, bijušo ārlietu ministri, Latvijas vēstnieci. Tagad Jūs esat kopā ar spēcīgāko politisko spēku Briselē – EPP. Kādēļ šāda izvēle?
S.K.: Eiropas Tautas partija ir labēji centrisks spēks, kuras ideoloģija un programma – sociāli atbildīga tirgus ekonomika – man ir vistuvākā. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai šajā lielākajā un ietekmīgākajā EP grupā darbojas četri Latvijas deputāti, kas ietekmē grupas lēmumus Latvijai svarīgos jautājumos. Piemēram, ES budžets un tiešmaksājumi lauksaimniekiem. Šis spēks arī vislabāk saprot Latvijas un Austrumeiropas vēsturi un ģeopolitisko situāciju.

b-i: Šis politiskais spēks, ar kuru esat kopā šobrīd, nav Latvijas politiskais spēks. Tomēr, ko tas varētu dot latviešiem, kuri šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nedzīvo Latvijā. Vai tas īpaši ko nozīmētu Īrijā dzīvojošajam latvietim?
S.K.: Jāuzsver, ka es esmu kopā ar Latvijas politisko spēku – partiju VIENOTĪBA, kura ir EPP dalībniece. Arī šī gada vēlēšanās es piedalos no partijas VIENOTĪBA saraksta. Visiem Latvijas pilsoņiem, es uzskatu, ir racionāli atbalstīt partiju, kura spēj ietekmēt ietekmīgāko EP frakciju un visefektīvāk pārstāvēt Latvijas un Latvijas pilsoņu intereses Eiropas līmenī. Īrijā dzīvojošie latvieši bieži sazvanās ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem Latvijā un citur Eiropā. Pateicoties EPP frakcijas neatlaidībai, esam panākuši, ka visās ES dalībvalstīs ir noteikti griesti viesabonēšanas tarifiem.

b-i: Vispārzināmi ir daži no zināmiem valstu vadītājiem un politiķiem, arī EPP līderiem – Angela Merkele, Donald Tusk, Laimdota Straujuma, Enda Kenijs. Tagad dzirdam arī Valda Dombrovska vārdu. Kāpēc? Kādas ir viņa izredzes startējot Eiropā?
S.K.: Valdim Dombrovskim ir labas izredzes iegūt cienījamu un ietekmīgu pozīciju Eiropas Komisijā. Viņa kompetence ekonomikas un finanšu jomā, reformu veiksmīgā virzīšanā Eiropā, īpaši EPP, ir augsti novērtēta. Šodien Valdis Dombrovskis EPP kongresā atbalstīja Junkera kandidatūru Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Šis lēmums ir tālredzīgs, jo ļaus Latvijai iegūt labāko iespējamo rezultātu sarunās par jaunās Eiropas Komisijas izveidošanu šovasar.

b-i: Cik lielā mērā Briselē un Eiropā jūtams kreisi noskaņoto Latvijas deputātu viedoklis? Vai tas iespaido šībrīža situācijā ar Ukrainu kādu svarīgu ES lēmumu pieņemšanu?
S.K.: Kreisie Latvijas deputāti ir praktiski nedzirdami. Viņi darbojas visai mazskaitlīgās politiskās grupās un ES lēmumu pieņemšanā viņu ietekme ir niecīga. Ukrainas jautājumā visietekmīgākais spēlētājs ir EPP, kuras biedri ir visvairāk ES valdību vadītāji, arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

b-i: Jūs nesen bijāt Ukrainā – uz barikādēm Maidanā. Jūsuprāt, vai taisnība ir tikai vienai pusei – tai kura nevēlas vairs Janukoviču, Pšonku un viņam līdzīgos? Lasām medijos arī par pretējiem viedokļiem.
S.K.: Janukoviča korupto režīmu vairs atpakaļ negrib neviens – ne Ukrainas rietumos, ne austrumos. Visi Ukrainas iedzīvotāji ir sacēlušies pret valsts izputināšanu šauru politbiznesa grupu labā. Cita lieta, ka tādā pilsētā kā Sevastopole, kura līdz pat 1956. gadam bija Krievijas Federatīvās Padomju Republikas sastāvā, lielāka daļa cilvēku sevi identificē ar Krieviju. Man ir pārliecība, ka jaunā Ukrainas valdība apzinās, cik svarīgi ir nodrošināt visu Ukrainas reģionu interešu pārstāvniecību varā. Jautājums ir, cik lielā mēra Krievija savās interesēs vēlas sarežģit jau tā sarežģīto situāciju.

b-i: Latvijas eks-prezidente Vaira Vīķe Freiberga intervijā veltīja skarbus vārdus par dažādu Eiropas un pasaules struktūru neizlēmību. Kāda ir EPP nostāja Ukrainas jautājumā. Kāda ir EPP nostāja attiecībā pret Maskavas patreiz uzņemto politiku? Vai Jūsuprāt politiskās vadības nomaiņa Ukrainā nevarētu būt piemērs arī citās valstīs?
S.K.: Eiropas Tautas partija ir ilgstoši un konsekventi (ne tikai pēdējos mēnešos) atbalstījusi demokrātiskos spēkus Ukrainā un nosodījusi Krievijas manipulācijas. EPP sadarbības partneri ir partijas Ukrainas partijas Tēvzeme un UDAR, kuras veidoja opozīcijas kodolu Janukoviča režīmam. Šodien EPP kongresā šeit Dublinā mēs sveiksim no cietuma atbrīvoto Jūliju Timošenko un Viktoru Kļičko. Ir svarīgi atcerēties, ka Ukrainas valdību nomainīja nevis bruņoti vīri, bet gan likumīgi ievēlēta parlamenta deputāti, kad saprata, kādā krīzē valsti ir novedis Janukoviča režīms. Pat viņa paša partijas biedri novērsās no viņa. Un svarīgi, ka pēc dažiem mēnešiem – vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām – Ukrainā būs jaunas vēlēšanas, kurās pilsoņi varēs atjaunot parlamenta un valdības sastāvu.

b-i: Gan A. Pabriks, gan citi politiķi interneta vietnēs aktualizē gan Latvijas, gan citu valstu drošības jautājumus pēdējo notikumu kontekstā. Latvijai arī ir kopēja robeža ar Krieviju. Kāda ir Jūsu personīgā attieksme domājot par Latvijas drošību?
S.K.: Mūsu drošības atslēga ir apzinīga līdzdalība NATO. Tas nozīmē arī atgriešanos pie 2% izdevumiem no valsts budžeta aizsardzībai. Mūsu ekonomisko drošību un politisko ietekmi nostiprināja mūsu pievienošanās eiro. Esmu gandarīta, ka man personīgi ir bijusi iespēja piedalīties Latvijas iekļaušanā NATO, ES un eirozonā. Un mans politiskais spēks – Vienotība – ir viskonsekventāk virzījis šos drošības risinājumus. Otra lieta, kas ir kritiski svarīga mūsu drošībai ir stiprāka nacionālā pašapziņa un sabiedrība, kura spēj pretoties kūdīšanai no ārpuses.

b-i: Dažādos laikos – dažādas deportācijas un emigrācijas. Arī Jūs esat dzimusi Krievijā. Pēdējos 10 gados no Latvijasdažādu apstākļu dēļ emigrē cilvēki. Izbraukušo cilvēku vidējais skaits ir aptuveni viena Madonas pilsēta gadā. Ar ko un kādā veidā, Jūsuprāt, varētu aizpildīt izbraukušo cilvēku vietu Latvijā, lai ilgtermiņā būtu vērojams reāls Latvijas ekonomikas uzplaukums?
S.K.: Es ticu, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi Latvijā, līdz ar lielāka skaita pieklājīgi atalgotu darba vietu rašanos daudzi cilvēki no darba emigrācijas var atkal atgriezties Latvijā un ieguldīs Latvijā savu pieredzi un zināšanas, pretī par to saņemot atalgojumu, kas nodrošinās pienācīgu dzīvi pašiem un ģimenēm

b-i: Jūsu novēlējums Latviešiem Īrijā.
S.K.: Mana māte pavadīja Sibīrijas izsūtījumā 17 gadus. Ik dienu viņa domāja par atgriešanos un sevī saglabāja piederības sajūtu Latvijai un apziņu, ka viņa ir latviete un eiropiete. Novēlu katram spēt saglabāt saikni ar Latviju, latvisko identitāti un savstarpējo solidaritāti. Latvija ir ne tikai teritorija Baltijas jūras krastā, tā ir zeme, ar kuru mūs tūkstoš neredzamām saitēm tas gars, kuru cauri gadsimtiem ir veidojuši mūsu priekšteči, mūsu valoda, kultūra, vēsture un vērtības, kuras mūs vieno ar Latvijas valsti un tautu neatkarīgi no mūsu dzīves un darba vietas.

Publicitātes foto