Aizdevēju ‘troika’ palīdzējuši novērst dalībvalstu bankrotus, bet kavējuši ‘atveseļošanos’

Starptautisko aizdevēju ‘troika’, ko veido Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, palīdzējusi četrām ES dalībvalstīm (Grieķija, Īrija, Portugāle un Kipra) novērst bankrotus un stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr nepilnības troikas struktūrā un metodēs kavējušas atbildības uzņemšanos dalībvalstīs, un tā nav darbojusies pārredzami, EP deputāti saka ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

Deputāti pieņēma arī rezolūciju, kurā nosoda ‘troikas’ pieprasīto reformu negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un prasa pārskatīt īstenotos pasākumus.

Rezolūciju, ko izstrādājusi EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja un ko sagatavojuši deputāti Othmar Karas (EPP, AT) un Liem Hoang-Ngoc (S&D, FR), pieņēma ar 448 balsīm par, 140 pret un 27 atturoties. Savukārt Nodarbinātības un sociālo lieto komitejas rezolūciju, ko sagatavojis Alejandro Cercas (S&D, ES), pieņēma ar 408 balsīm par, 135 pret un 63 atturoties.

Palīdzēja novērst ļaunāko

Rezolūcijā, kur izmeklēta troikas darbība četrās dalībvalstīs, atzīts, ka starptautiskie aizdevēji ir novērsuši valstu bankrotus, un troikai nācies risināt ārkārtīgi plaša mēroga sarežģījumus. Vienlaikus nosodīts fakts, ka ES iestādes padarītas par reformu negatīvo seku ‘grēkāžiem’, lai arī politiskā atbildība gulstas uz dalībvalstu finanšu ministriem.

Vāja sistēma

Izmeklēšanā deputāti konstatē ievērojamas nepilnības trijotnes darba organizācijā. Troikas “trīs neatkarīgo iestāžu nevienmērīgais atbildības sadalījums savā starpā apvienojumā ar atšķirīgām pilnvarām un sarunu un lēmumu pieņemšanas struktūrām atšķirīgos atbildības līmeņos ir radījis situāciju, ka netiek veiktas atbilstīgas rūpīgas pārbaudes un trijotnei kopumā trūkst demokrātiskas pārskatatbildības”, norāda deputāti. Viņi kritizē arī to, ka pārāk maz ņemti vērā dalībvalstu parlamenti.

Troiku kritizē par to, ka tā visos gadījumos izvēlējusies “universālu pieeju”, kas bieži nav attaisnojusies.

Deputāti vaino dalībvalstu finanšu ministrus, īpaši tos, kas veido Eirogrupu, ka tie nav snieguši skaidras politiskas norādes Komisijai un uzņēmušies atbildību par situāciju, kurā viņiem bijušas galīgo lēmēju pilnvaras.

Nepilnīgs ietekmes novērtējums

Secinājumos par pieprasīto pasākumu ietekmi uz nodarbinātību uzsvērts, ka uzspiestie nosacījumi ir kaitējuši ES sociālajiem mērķiem, īpaši tāpēc, ka pasākumu īstenošanai noteiks pārāk īss termiņš, un nav bijis pienācīga ietekmes novērtējuma par to ietekmi uz dažādām sabiedrības grupām.

Palielinājies bezdarbs, īpaši jauniešu vidū, izraisot emigrācijas vilni, bankrotējuši daudzi mazie uzņēmumi. Paaugstinājies trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars, arī sabiedrības grupās ar vidēju ienākumu līmeni, saka deputāti.

Ieteikumi

Deputāti aicina kā pirmo soli izstrādāt skaidrus, pārredzamus un saistošus procedūras noteikumus attiecībā uz mijiedarbību starp trijotnes iestādēm, kā arī uzdevumu un atbildības sadali. Rezolūcijā aicināts finansiālā atbalsta programmām izstrādāt labāku komunikācijas stratēģiju, piešķirot šim jautājumam piešķirt vislielāko prioritāti.

Makroekonomikas korekciju programmās jāiekļauj ārkārtas rīcības plāni, ja prognozētie pamatscenāriji neīstenojas. Ikvienai valstij atsevišķi jāveido “izaugsmes darba grupa”, kurā darbotos arī eksperti no dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Jāiegulda daudz vairāk pūļu arī lai nodrošinātu reālu demokrātisko pārredzamību un atbildības uzņemšanos dalībvalstīs.

Rezolūcija par troikas darbību četrās dalībvalstīs deputāti arī pieprasa, lai Starptautiskā Valūtas fonda turpmākā dalība būtu “fakultatīva”, Eiropas Centrālā banka piedalītos tikai kā “klusējošs novērotājs” un Eiropas Komisijas lomu pārņemtu Eiropas Monetārais Fonds.

Vajadzīgs darbavietu atgūšanas plāns

Deputāti aicina Komisiju un Padomi tādu pašu uzmanību kā makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai veltīt arī sociālajai nestabilitātei. Brīdī, kad smagākais finanšu krīzes brīdis ir garām, programmas valstīm kopā ar ES institūcijām jāievieš darbvietu atveseļošanās plānus, īpaši ņemot vērā vajadzību radīt labvēlīgus nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to kreditēšanai. Komisijai, ECB un Eirogrupai jāpārskata un jāmaina ieviestie ārkārtas pasākumi, un ES jāsniedz atbalsts, lai atjaunotu sociālās aizsardzības standartus, piebilst deputāti.

FOTO: baltic-ireland.ie