Vīru kopas „Vilki” koncerti Dublinā un Portlīšā
Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) sadarbībā ar Latvijas vēstniecību organizē Vīru kopas „Vilki” koncertus Īrijā.
Pēc koncertiem paredzēti arī īsti latviešu danči “Vilku” vadībā!
Tie, kas piedalījušies 3×3 nometnēs Īrijā labi atcerēsies Jāni Ati Krūmiņu, kas vadīja “Vilku Mācību”, savukārt tie, kas apmeklēja “Koklītes Ceļojuma” izrādes, labi atceras Edgaru Liporu. Viņi abi ir vīru kopas “Vilki” dalībnieki.
Mazliet par “Vilkiem”
Vilks, būdams ļoti gudrs, barā labi organizēts un labs mednieks, kļuva par seno karavīru skolotāju, viņu totēmu.
Vīru kopas “VILKI” repertuāra pamatā ir karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Dziesmas repertuāram tiek meklētas E. Melngaiļa, A. Jurjāna, J. Vītoliņa, A. Krūmiņa savāktajos latviešu tautas mūzikas materiālos, bet lielu daļa I pasaules kara latviešu strēlnieku, brīvības cīņu, II pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas ir pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem.
Kopas sastāvā patreiz darbojas 7 vīri, kuriem tuva karavīra dzīvesziņa. Katrs no kopas dalībniekiem pieprot arī kādu no senajiem arodiem – apstrādā koku, ādu, gatavo senos mūzikas instrumentus, kaļ 10. – 13. gs. rotas. Arī liela daļa no “Vilku” tērpiem ir pašu roku gatavoti – šūti krekli, vamži, ādas apavi, kaltas rotas. Tas viss izgatavots, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10. – 13. gs. tērpu fragmentus un etnogrāfiskos materiālus. Senie mūzikas instrumenti, kurus izmanto “Vilki”, ir viņu pašu gatavoti. Karavīrs nav atrauts no ikdienas dzīves rituma, tādēļ viņu repertuārā ir dziesmas kuras aptver cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam, latviešu godu, gadskārtu svētku dziesmas u.t.t..
Koncerti notiks:
* Portlīšā – 31. maijā, plkst. 19:00, Treo Nua Resource Centre (otrajā stāvā), Harpurs Lane, Portlaoise.
* Dublinā – 1. jūnijā, plkst 16:00, Voodoo Lounge, 39-40 Arran Quay, Dublin 7, sākums (ieeja no plkst.15:30).
Biļešu cena 20 €, bērniem līdz 10 gadiem ieeja bez maksas.
Biļetes var iegādāties svētdienās, Lantern Center, plkst.12:00 – 17:00 pie Baibas Kalniņas, tālrunis 0868832527.
Koncertu atbalstītājs – Rīgas Dome
Rakstā izmantoti materiāli no “Vilku” mājas lapas www.vilki.lv
Santas Siliņas afiša
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Vīru kopa VILKI ir ļoti pārsteigti par Latviešu biedrības Īrijā totālu neprasmi noorganizēt publiku tikai diviem koncertiem, kas notika Portlīšā un Dublinā. VILKU 22 gadu pastāvēšanas laikā nav bijis precidenta, ka uz koncertu ierodas tikai 6 apmeklētāji (!!!). Jāpiebilst, ka VILKI paši rakstīja projektu Rīgas Domei, un saņēma finansējumu aviobiļešu iegādei. Latviešu biedrība Īrijā nespēja mums nofinansēt pilnvērtīgu uzturēšanos 4 dienu garumā, nemaz nerunājot par honorāriem.
Savukārt lielu paldies vīru kopa VILKI grib teikt Zanei Kažotniecei, kas privāti saorganizēja latviešu sadziedāšanos savā mājā pie Castlbar, un parūpējās par lielisku izklaidi, iepazīstinot Vilkus ar īru tradīcijām! Paldies arī Liānai Goldštremai!
Pasākumu rīkošana Īrijā ir saistīta ar risku, kas pielīdzināms azartspēlēm. Paldies Baibai Kalniņai, kura uzņēmās šo risku un tie, kas neatnāca nemaz nezina, ko tika palaiduši garām. VILKI noteikti nespēja nepamanīt klātesošās publikas prieku, atbalstu un pūles, ko biedrībai gan tuvu stāvoši, gan ne tik tuvu stāvoši cilvēki pielika, lai mākslinieku viesošanos padarītu pēc iespējas patīkamāku.
Lipora kungs! Es, Īrijā dzīvojoša latviete, savukārt esmu ārkārtīgi pārsteigta par Jūsu rakstīto. Vai tiešām tas atbilst latvju karavīra dzīvesziņai, kuru Jūs popularizējat? Esmu ārkārtīgi vīlusies, ja šis ir visas vīru kopas uzskats un attieksme. Ja tikai Jūsējā, tad gan nebrīnos – Jūsu ne pārāk labā materiālista slava iet Jums pa priekšu. Varbūt tāpēc arī nebija cilvēku koncertos…. Man arvien simpātiskāka šķiet īru attieksme – nekad neiznest uz āru nesmukumus. Un arvien nesimpātiskāka – latviešu prasme visu sacūkot, piebļaujot pasauli par katru neveiksmi, vienalga,savējo vai līdzcilvēku. Man pilnīgi vienalga, kāda bija reālā situācija (pieļauju, ka “nepilnvērtīga uzturēšanās” nenozīmēja gulēšanu Dublinā zem tilta?), bet būtu taču tikai normāli izrunāt visas šīs lietas ar organizatoriem, nevis pļerzāt pa komentāriem. Par kādu karavīra stāju te var būt runa?
Pelēkais kardināl, kas slēpjas aiz Ziemeles profila, būtu tikai normāli, ja Jūs savus komentārus rakstītu nebaidoties atklāt savu īsto seju, nebaidoties, ka no tā cietīs Jūsu “publiskais statuss”.
Esmu sadarbojusies ar Edgaru Liporu, organizējot leļļu teātra izrādes “Kas zaķīti pasargās?”, kas gan pie viņa vizītēm Īrijā netika pieminēts, kaut arī toreiz bija trīs izrādes – Dublinā, Limerikā un Eniskillenā! Visas šīs izrādes bija plaši apmeklētas un sagādāja patiesu baudu gan bērniem, gan viņu vecākiem! Par to tikai rakstīts arī šajā portālā! Arī “Koklītes ceļojums” pulcēja daudz apmeklētāju.
No savas puses varu pateikt to, ka neko neesmu dzirdējusi par Edgara “materiālista dabu”, un sadarboties gan ar viņu, gan Jāni un Lailu Kirmuškām bija patiess prieks!
Patiesi žēl, ka Edgaram un pārējiem Vilkiem nācās saskarties ar šādām nepatīkamām lietām un es ceru, ka šī negatīvā pieredze neatturēs viņu no turpākās sadarbības ar Īrijas latviešiem…