Lieldienās Galvejā ne tikai zaķi un cāļi, bet arī īsts zirgs!

20. aprīlī, tieši Lieldienu svētdienā, šie svētki tika svinēti arī Galvejas latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņā “Sprīdītis”.
Par to, kā Galvejā noritēja Lieldienu svinības, portālam baltic-ireland.ie stāsta skoliņas skolotāja Marianna Straupeniece:
“Šajā saulainajā Lieldienu rītā Galvejas Sprīdīšus pie skoliņas sagaidīja zaķu ģimene.

Katram bērnam groziņā bija paņemti līdzi svētku gardumi un pašu krāsotas olas. Arī zaķu ģimene bija čakli pastrādājusi: viņu grozā bija sarūpēti dažādi uzdevumi, pašu lietas šokolādes oliņas un šokolādes zaķi. Bērni zaķiem izrādīja savas raibās olas un dalījās pieredzē ar to krāsošanas receptēm. Savukārt zaķi stāstīja Lieldienu ticējumus un lika tos lietā.

Visi – gan lieli, gan mazi – tika nopērti ar bērza žagariņiem.

Tika pieliktas visas pūles, lai noskaidrotu, kura ola aizripos vistālāk. Pie īstas skaidrības tā arī neviens netika, jo visas olas aizripoja tālu.

Notika olu nešanas (karotē) stafete. Un atkal rezultāts bija neizšķirts.

Tad sākās lielā olu kauja, un tajā, kā jau visās kaujās, bija uzvaras un zaudējumi.

Bet tad pēkšņi pie skoliņas sētas parādījās īsts zirgs: arī viņš gribēja uzzināt, kas notiek tur – viņpus žoga. Zirdziņš labprāt ļāva sevi noglāstīt un nofotografēt. Priecīgi bija gan bērni, gan zirdziņš.

Katram bērnam tika dota iespēja iejusties Lieldienu cāļa lomā un nofotografēties kopā ar Lieldienu zaķiem.

Bet, lai tiktu pie zaķu sarūpētajām dāvanām, bērniem kopā ar vecākiem bija jāpagatavo groziņš, kurā vēlāk varēja ielikt gan šokolādes oliņu, gan šokolādes zaķi.

Tad visi sēdās (stājās) pie saimes galda, lai izgaršotu svētku mielastu. Kad mazākie bērni bija gana noēduši gardo kūku putukrējuma garnējumu, tad visi posās uz māju pusi. Arī zaķiem bija laiks doties prom, jo, zaķu vārdiem runājot, viņus kaut kur citur gaidīja citi bērni.”

FOTO: no skoliņas arhīva