Alternatīvs informācijas avots vēlētājiem – Kandidatiuzdelnas.lv

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir izveidojusi deputātu kandidātu reputācijas datu bāzi – Kandidatiuzdelnas.lv, kas pieejama jau trešo reizi, bet pirmoreiz darbojas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tas ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Delnas iniciatīvas mērķis ir veicināt pret korupciju neiecietīgu attieksmi, kā arī politiķu un vēlētāju atbildīgumu, tāpēc līdz ar datu bāzes atklāšanu Delna uzsākusi arī informatīvu kampaņu ar devīzi: “Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!”.

Sabiedrības īsā atmiņa palīdz negodprātīgiem politiķiem tikt ievēlētiem
“Mūsu pieredze rāda, ka sabiedrības atmiņa ir īsa. Tā kļūst par nozīmīgu faktoru, kas palīdz negodprātīgiem politiķiem noturēties amatos vai tikt atkal ievēlētiem,” pasākumā skaidroja Gundars Jankovs, Delnas direktors. “Šī datubāze būs palīgs tiem, kuri vēlas atsaukt atmiņā notikumus, lēmumus un politiķu darbus, kas met ēnu uz to reputāciju. Kandidatiuzdelnas.lv būs atrodama arī informācija, ko vēlētājiem būtu vērts zināt par kandidātiem, dodoties pie vēlēšanu urnām 24.maijā.”

Delna uzskata, ka vēlētājiem ir tiesības būt izvēlīgākiem. “Balsojot par kādu partiju, tie var ietekmēt partiju kandidātu sarakstu, kas tiek ievēlēti, ievelkot krustiņu (atbalstot) vai svītrojot (neatbalstot) konkrētus kandidātus. Ir jāizmanto šī izvēles iespēja, tāpēc uzsākam informatīvu kampaņu “Ko sēsi Briselē, to pļausi Latvijā!”. Mēs ievēlam deputātus uz pieciem gadiem un viņu pieņemtie lēmumi ietekmēs mūs ikdienas dzīvi ilgtermiņā,” norāda Jankovs.

Visvairāk sarakstu līderu reputācijas riski saistīti ar labas pārvaldības un ētikas pārkāpumiem
Kandidatiuzdelnas.lv pēc īpašiem kritērijiem apkopota informācija par 9 partiju sarakstu līderiem – pirmajiem 6 kandidātiem, kas pretendē uz EP deputāta vietu un kam, saskaņā ar Delnas prognozēm un partiju atlases kritērijiem, ir izredzes tikt ievēlētiem. Kopā datu bāzē pieejama informācija par 54 deputātu kandidātiem no 170, kas kopā kandidē šajās EP vēlēšanās.

Delna apkopoja publiski medijos pieejamo informāciju un analizēja, vai kandidātu biogrāfijā nav bijuši ētikas vai labas pārvaldības pārkāpumi, interešu konflikti vai iesaiste koruptīvās darbībās un citos krimināli sodāmos noziegumos. Delna uzskata, ka šādu kandidātu nonākšana pie varas grauj demokrātisku un tiesisku valsti, kā arī negatīvi ietekmē vēlētāju uzticību politiķiem un to godaprātam. Ja šāda informācija tika atrasta, deputāta kandidātam tika piešķirts Delnas vērtējums sešās kategorijās.

Saskaņā ar Delnas apkopoto informāciju, 25 no 54 analizētajiem kandidātiem pastāv reputācijas riski saskaņā ar Delnas izvirzītajiem kritērijiem. Viens kandidāts novērtēts kā “Bīstams”, jo izcietis cietumsodu par mēģinājumu gāzt valsts varu. Četru kandidātu biogrāfijā ir atrodamas norādes par interešu konfliktu vai sistemātiskiem labas pārvaldības pārkāpumiem, kas ieguvuši vērtējumu “Vidējs risks”. 12 kandidāti ir saņēmuši vērtējumu “Zems risks”, to biogrāfijā ir atrodami sliktas pārvaldības, kā arī ētikas pārkāpumi, bet 8 kandidāti ir saņēmuši vērtējumu “Viela pārdomām”, kas norāda uz ētikas pārkāpumiem. Vairāk nekā pusei analizēto sarakstu līderu (29 kandidātiem) publiski pieejamajā informācijā nav atrodami gadījumi, kas rada reputācijas riskus.

Vērts zināt – kandidātu finanses, neiecietīgi izteikumi un ziedojumi partijām
Datu bāzē ir pieejama informācija, kuru Delna klasificējusi kā “Vērts zināt”, bet nav piešķīrusi vērtējumu. Tajā apkopota informācija par kandidātu finansēm, ja to vidū ir lielas parādsaistības, ziedojumi partijām vai skaidras naudas uzkrājumi. Saskaņā ar Delnas apkopoju, partijas mainījuši 23 kandidāti no 54 analizētajiem, 3 kandidātu biogrāfijā fiksēti neiecietīgas vai naida runas gadījumi, 10 kandidātiem ir vērā ņemas parādsaistības un 4 kandidāti ir izsnieguši lielus aizdevumus. Visvairāk partijām ziedojuši esošie EP deputāti, kuru rīcībā ir būtiski lielāki finanšu līdzekļi. Kopā no 54 kandidātiem ievērojamus ziedojumus veikuši 12 (dati ņemti par visiem ziedojumiem, kas pieejami KNAB datu bāzē).

Iepriekšējā darbība – kā balsoja Latvijas deputāti 15 nozīmīgākajos EP balsojumos?
Kandidātu profilos, kuri iepriekš strādājuši Eiropas Parlamentā vai LR Saeimā, ir pieejama sadaļa “Iepriekšējā darbība”. Šajā sadaļā Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu profilos apkopota informācija par viņu nostāju 15 nozīmīgākajos EP balsojumos šajā sasaukumā, kā arī saites uz kandidātu profiliem EP oficiālajā interneta vietnē www.europarl.europa.eu un www.votewatch.eu, kas analizē statistiku par EP deputātu darbu. Savukārt to kandidātu profilos, kuru iepriekšējā darbība saistīta ar darbu šajā Saeimā, pieejama saite uz 11. Saeimas uzraudzības portālu Deputatiuzdelnas.lv.

15 būtiskāko balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – “VoteMatch Europe” un “Notre Europe – Jacques Delors Institute”, savukārt informāciju par Latvijas deputātu nostāju tajos apkopoja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

Kandidatiuzdelnas.lv ir apkopota informācija tādiem EP dienaskārtības balsojumiem kā, piemēram, banku ciešāka uzraudzība vai lauksaimniecības atbalsta sistēmas reforma. Datu bāzē var uzzināt arī no Latvijas sarakstiem ievēlēto EP deputātu balsošanas izvēles, kā arī par balsojumu lojalitāti savai politiskajai grupai un pašu deputātu komentārus par konkrētajiem balsojumiem. Komentārus sniedza 6 no 9 šobrīd EP ievēlētājiem Latvijas deputātiem.

Nevienā no 15 svarīgākajiem EP balsojumiem Latvijas deputāti nebalsoja kā vienota komanda – proti, visos balsojumos vismaz viens no Latvijas sarakstiem ievēlētais deputāts balsoja atšķirīgi no citiem. Taču 8 no 9 Latvijas deputātiem atbalstīja lielākas ES pilnvaras attiecībā uz dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzību (A.Rubikam balsojot pret), kā arī centienus Eiropas Savienībai atrast pašai savus, no dalībvalstu valdībām neatkarīgus resursus (R.Zīlem balsojot pret). Šādas vienprātības nebija vairākos citos balsojumos. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem izteikti dalījās viedokļi par tā saukto eiroobligāciju (ES stabilitātes vērtspapīru) ieviešanu, kas ļautu apvienot ES dažādo dalībvalstu parādus kopējā katlā,” skaidro Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra pētniece.

Kopumā Latvijas deputāti, līdzīgi kā citās dalībvalstīs ievēlētie EP deputāti, savos balsojumos parasti vadījās no savas Eiropas Parlamenta politiskās grupas nostājas, taču bija balsojumi, kur Latvijā deputātiem bija atšķirīgs viedoklis. Īpaši tas izpaudās lēmumā par vispārēja finanšu darījuma nodokļa ieviešanu (0,01 – 0,05% apmērā). Šajā balsojumā pieci no deviņiem Latvijas EP deputātiem balsoja atšķirīgi no savām politiskajām grupām (pret šo nodokli balsoja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaivare, Kārlis Šadurskis, atturējās Aleksandrs Mirskis).