Par ko lems jaunais Eiropas Parlaments

Par ko lems jaunais Eiropas Parlaments?
Lielākoties tas būs atkarīgs no Eiropas Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī paša Eiropas Parlamenta iniciatīvas. Tomēr jau šobrīd ir zināmi vairāki aktuāli jautājumi, kas būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā, dara zināmu www.europarl.lv.

Klimata un enerģijas mērķi līdz 2030.gadam:
Priekšlikums paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī panākt ES mēroga saistošu mērķi, kas paredz, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam būtu vismaz 27%.

Personas datu aizsardzība:
Jauni noteikumi ar mērķi uzlabot privātumu. Tie paredz jaunajai interneta sistēmai pielāgot pašreizējos saskaņotos noteikumus, tādējādi daudz efektīvāk ļaujot iedzīvotājiem kontrolēt savu datu lietošanu. Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi 1.lasījumā jau paredz šādus uzlabojumus personas datu aizsardzībai – personīgo datu dzēšanu; nosaka profilēšanu, personas datu nodošanu trešajām pusēm, kā arī sodus par privātuma pārkāpšanu. Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par personīgo datu nodošanu tiesībsargiem.

Personas datu saglabāšana:
Atbilstoši ES Tiesas sprieduma tiks pārskatīti pašreizējie pretterorisma likumdošanas akti attiecībā uz telekomunikācijas operatoriem un personas datu saglabāšanas noteikumiem.

ES aviopasažieru datu reģistrs:
Reģistra izveidošana paredz, ka gaisa pasažieru pārvadātājiem attiecīgajām dalībvalstu institūcijām būs jānodrošina datu apmaiņa par pasažieriem. Mērķis, līdzīgi kā tas bija noteikts ASV un ES nolīgumā par pasažieru datu reģistru, ir cīnīties pret noziegumiem un terorismu .

ES un ASV Tirdzniecības un investīciju nolīgums:
Kā paredz pašreizējā vienošanās, Eiropas Parlaments par šo nolīgumu balsos nākamajā sasaukumā. Deputāti ir pauduši bažas saistībā ar personas datu aizsardzību, kultūras dažādību un citiem saistošiem jautājumiem šī nolīguma ietvaros.

Telekomunikācijas:
Lai noslēgtu nozares iekšējo tirgu, jaunie priekšlikumi paredz vienošanos par galējām viesabonēšanas cenām, kā arī tīkla neitralitātes regulēšanu un pieeju internetam.

Gaisa kvalitāte:
Jauns mērķis dalībvalstīs ieviest maksimālu izmešu līmeni atsevišķiem piesārņotajiem, kas satur veselīgai kaitīgas cietās daļiņas, kā arī noteikt ierobežojumus dedzināšanas iekārtam.

Oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirdzniecības sistēma:
Lai uzlabotu šīs sistēmas darbību un nodrošinātu tirgus stabilitāti, ierosināts izveidot stabilitātes rezervi līdz nākamā tirdzniecības perioda sākumam 2021.gadā.

Norēķini ar maksājuma kartēm:
Priekšlikums paredz maksimālu nodevu iekšzemes un pārrobežu pirkumiem, ja darījums tiek veikts, norēķinoties ar debetkarti un kredītkarti.

Produktu drošība:
Priekšlikums paredz iespēju ikvienam patērētājam sekot līdzi produkta sastāvam, kā arī tam, kā attiecīgās iestādes veic produktu pārbaudi un nodrošina to drošības noteikumus visā ES. Aktuāls dienas kārtības jautājums ir par to, vai būtu jānorāda arī produkta izcelsmes valsts.

Sievietes uzņēmumu vadības institūcijās:
Mērķis līdz 2020.gadam akciju biržu kotētu kompāniju padomēs noteikt 40% sieviešu pārstāvniecības kvotu.

Maternitātes un paternitātes atvaļinājums:
Eiropas Parlamenta balsojumā deputāti lēma, ka ES dalībvalstu jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā. Turklāt tiesības uz divu nedēļu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu būs arī tēviem. Pagaidām šajā jautājumā nav panākta vienošanās ar otru likumdevēju – ES Padomi, tāpēc tas būs nākamā sasaukuma darba kārtības aktuāls jautājums.

Dzelzceļa pakalpojumi:
Lai veicinātu inovācijas, efektivitāti un uzlabotu izmaksu lietderību, Eiropas Komisija ierosina, ka sākot ar 2019.gada decembri iekšzemes pasažieru dzelzceļiem vajadzētu būt pieejamiem jaunienācējiem tirgū un jauniem pakalpojumiem.

Eiropas vienotā gaisa telpa:
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva ir vērsta uz gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas efektivitātes paaugstināšanu, samazinot Eiropas gaisa telpas fragmentāciju.

Gaisa transporta pasažieru tiesības:
Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja vieglākus pasākumus kompensāciju saņemšanai un palīdzības sniegšanu pasažieriem gadījumos, kad plānotie lidojumi kavējās vai tiek atcelti.

Komplekso ceļojumu noteikumi:
Jaunie tiesību akti nodrošinās, ka arī patērētāji, kas kompleksā ceļojuma paketi iegādājušies internetā, turpmāk tiks labi aizsargāti pret dažādiem riskiem, tostarp cenas maiņu vai ceļojuma atcelšanu. Tāpat pasažieriem tiks nodrošinātas kompensācijas, kā arī repatriācijas izdevumi.

Plastmasas maisiņi:
Līdz 2019.gadam paredzēts par 80% samazināt plastmasas maisiņu lietošanu, tos aizvietojot ar maisiņiem, kas gatavoti no otrreiz pārstrādātiem un bioloģiski noārdāmiem materiāliem.

Klonēšana, jaunas pārtikas produktu ieguve:
Tā ka Eiropas Parlaments ir noraidījis rosinātos priekšlikumus attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem un klonēšanu , tad tiks izstrādāti jauni priekšlikumi attiecībā uz tirgus atļaujām un pārtikas produktu marķēšanu.

Banku sektora reforma:
Jauni noteikumi, kas paredz ierobežot lielo banku riskantos finanšu darījumus. Eiropas Komisija ir ierosinājusi, ka uzraugi varēs pieprasīt, lai bankas nodala atsevišķus riskantus tirdzniecības darījumus no to noguldījumu operācijām.

Akcionāru ietekme uz direktoru algām:
Jauns likumprojekts stiprinās ES biržas sarakstos iekļauto uzņēmumu akcionāru ietekmi lemt par atalgojumu apjomu uzņēmumu valdes locekļiem. Akcionāriem būs tiesības ik pēc trīs gadiem balsot par jautājumu saistībā ar maksimālo atalgojumu valdes locekļiem.

Ostu darbība:
Tiks izstrādāti jauni pasākumi, lai uzlabotu ostu publiskā finansējuma pārredzamību, nodrošinot godīgu konkurenci un Eiropas ostu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu pārskatīšanu, tajā pašā laikā garantējot arī drošības standartus.

Pārtikas drošība:
Jauni pasākumi, lai novērtu kaitēkļu izplatību un dzīvnieku slimības. Priekšlikumu mērķis ir stiprināt pārtikas ķēdes kontroli, tostarp, lai novērstu krāpšanu pārtikas jomā. Deputāti ir aicinājuši piemērot bargākus sodus par šiem pārkāpumiem.

Naudas atmazgāšana:
Jauni līdzekļi, lai apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Publiskie iepirkumi un trešās valstis:
Jauns instruments attiecībā uz trešo valstu uzņēmumu piekļuvi publiskajiem iepirkumiem ES dalībvalstīs. Tas ir savstarpīguma jautājums (pieejamība ES publiskajiem iepirkumiem ir atkarīga no valsts, kas sniedz piekļuvi).

Eiropas Parlamenta darba kārtība: likumdošanas priekšlikumi
Atbilstoši Lisabonas līgumam, kas nosaka, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības ierosināt likumdošanas priekšlikumus, tas ir ierosinājis jaunus pasākumus vairākās jomās.
Daži no ierosinājumiem, kas iekļauti šajā Eiropas Parlamenta termiņā pieņemtajās rezolūcijās:
Integrēts vienotais digitālais tirgus, kas paredz nojaukt ģeogrāfiskos ierobežojumus attiecībā uz interneta pakalpojumiem.

Eiropas stratēģijas izstrādāšana “mākoņskaitlošanā”.

Spēcīgāka ekonomiskā pārvalde, ieviešot pagaidu automātiskos ekonomikas stabilizatorus un Eiropas Monetāras savienības sociālos pīlārus.

Tālāka banku savienības attīstība: pārrobežu depozītu garantijas sistēma, fiskālais pakts atbilstoši Kopienas metodei, slikto parādu izpirkšanas fonda pakāpeniska izveide, vienota Eiroobligāciju emisija.

Papildu līdzekļi, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vienāda samaksa par vienādu darbu.

Eiropas aizsardzības industrijas stratēģija.

ES mēroga līdzekļi, lai novērtu vardarbību pret sievietēm.

Pasažieru tiesību ievērošana, kas attiecas uz visiem transportlīdzekļu veidiem.

ES līmeņa politika attiecība uz ūdens trūkumu un sausumu.

FOTO: baltic-ireland.ie