“Ceļš uz zemi laimīgo – uz mājām”

Latvijas daba visā tās krāšņumā, latviešu valodas izkopšana, tradīciju apgūšana, jaunu radošu, sportisku un praktisku prasmju apgūšana – tas viss bija iespējams vienuviet 10 dienu laikā nometnē „Pie Sprīdīša” Amatas novada Drabešu pagasta Apneros ainaviskā Gauča ezera krastā, portālam www.baltic-ireland.ie pastāstīja Iveta Rozentāle.

Ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu Sprīdīšu draugu biedrība uz savu nometni varēja aicināt 50 bērnus no Latvijas un deviņām citām valstīm, t.sk. no Īrijas. Daļa Latvijā dzīvojošo bērnu nometnei ieteica pašvaldības. Šie skolēni tādu atzinību bija izpelnījušies par labām sekmēm mācībās un aktivitātēm ārpusklases darbā. 11-gadīgajai Elīnai Krastiņai no Madonas, kurai šī bija pirmā nometne, priecājās: “Tādu balvu par labām sekmēm es saņēmu pirmo reizi dzīvē.” Apneros vasaras nometnes notiek jau 20 gadu, bet šāda kopīga nometne Latvijas un diasporas bērniem notiek otro reizi. Līdz šim Sprīdīšu nometnē 19 gadu laikā kopumā bijuši 2700 bērnu.
Bērni, kas nometnē piedalījās atkārtoti, bija priecīgi par atkalredzēšanos ar ilgi neredzētajiem draugiem. 12-gadīgais Niklāvs, kurš uz nometni bija atbraucis no Dublinas, pastāstīja: “Šogad man patika vēl vairāk nekā iepriekšējo gadu. Īpaši priecājos par kopējām nodarbībām ar zemessargiem, kuri mums iemācīja dažādas gudrības.”

Desmit Cēsu 27. Zemessardzes bataljona puiši un zemessardze Sarmīte Endzele sava komandiera seržanta Māra Dzeņa vadībā veselas dienas garumā mācīja bērniem izdzīvošanas prasmes mežā, palīdzības sniegšanā nelaimē nokļuvušajiem uz ūdens, kā arī prasmīgu rīcību, ja jāuzsāk cīņu ar uguni. Bērni mācījās kurt ugunskuru, apkopt iedomātu ievainojumu. Neizsakāmi liels bija bērnu prieks brīdī, kad viņus aicināja sēsties varenajā apvidus mašīnā, lai pār šķietami neizbraucamu kūdraini aizvizinātu pusdienās, kā arī zemessargu un nometņotāju mērošanās spēkiem tautas bumbas spēlē. Šajā dienā katrs nometņotājs vislabāk varēja izjust, cik liels savas zemes patriots viņš ir nevis vārdos, bet darbos.
Nometnes programma kā jau jubilejas gadam pienākas, bija ļoti piesātināta. Elīna stāstīja: “Es daudz zīmēju, dziedāju, peldēju, radoši izpaudos un vienkārši jauki pavadīju laiku. Man ļoti patika apkārtne un iespēja 10 dienas padzīvot īstos laukos, kur ik solī nav jāsastopas ar mūsdienu tehnolģijām.” Bērni piedzīvoja arī skaistu izbraucienu ārpus nometnes, apmeklējot Billes hidroelektrostaciju, kā arī dodoties kājām no Āraišu vējdzirnavām un Āraišu ezerpilīm.
Radošajās darbnīcās Cēsu pilsētas pamatskolas skolotājas Ērikas Siliņas vadībā zēni un meitenes no Pet pudelēm gatavoja skaistus puķu podus un ūdensrozes. Īsts brīnums bija nodarbība, kad nometņotāji meistarīgi lēja papīru un no tā gatavoja apsveikuma kartītes. Visskaistākais darbs kopā ar bērnu pateicības vēstuli tika nosūtīts valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Nometnes atklāšanas dienā Valsts prezidents savā apsveikumā novēlēja bērniem stiprināt savas latviešu valodas zināšanas un saikni ar tēvzemi, īstenot šīs vasaras ieceres un labi atpūsties. Atbildes vēstulē prezidentam bērni pastāstīja, kā viņi šos novēlējumus īstenojuši.
Nometnes laikā bērni jaunas zinības ieguva arī tiekoties ar jaunsargiem, policistiem, Latvenergo pārstāvjiem, Drabešu pagasta biškopi nometņotājas Paulas Sietiņsones tēti, dzejnieci Ivetu Rozentāli, bērnu un jauniešu romānu autori Lauru Dreiži. Pateicoties muzikālajai audzinātājai, Rīgas Hanzas vidusskolas skolotājai Ditai Bērziņai, bērni ik vakaru pie ugunskura dziedāja daudz latviešu dziesmu.
Nometnes laikā neiztrūkstoši bija arī tematiskie vakari: viktorīna par Latviju, Jāņa Petera vakars, veltīts dzejnieka 75 gadu jubilejai, teātra vakars, nakts trasīte, kā arī Jauno talantu vakars, kurā bērni rādīja visdažādākos savus talantus – gan dziedāja un muzicēja, gan dejoja, gan skaitīja alfabētus dažādās valodās, rādīja savus mākslas darbus. Daudzi no bērniem nometnē iemācījās ko jaunu – uzrakstīja savu pirmo dzejoli, atklāja sevi par lieliskiem komandu līderiem. Izspēlējot nelielus uzvedumus par saulgriežiem, bērni izjuta, cik dziļa nozīme ir latviskām tradīcijām. 13-gadīgā Patrīcija Jēkabsone to izteica tā: “Kopā ar savu komandu filmējot filmiņu par Līgo svētkiem, mēs salikām kopā pagātnes tradīcijas ar mūsdienīgu Līgo svinēšanu. Tas bija gan lietderīgi, gan aizraujoši!” Iepazīstot tādas Latvijas personības kā Jānis Peters, bērni varēja būt lepni, ka nāk no Latvijas. Katru dienu peldoties skaistajā ezerā, darbojoties brīvā dabā, ejot pirtiņā, bērni izjuta, cik labi ir būt mājās – Latvijā, neatkarīgi no tā, vai šobrīd viņi dzīvo Latvijā vai citā valstī. Turklāt nometnē darbojoties kopā ar Valmieras Viestura vidusskolas skolotāju Sarmīti Alliku, bērni redzēja, kā ar veltēm un ziediem no dabas var izrotāt un padarīt vēl skaistāku ikvienu ēku un pagalmu.
Šim interesantās un saturīgās nometnes projektam bija dots nosaukums no Sprīdšu dziesmas rindām: „ Ceļš uz zemi laimīgo – uz mājām”. Pateicoties nometnes audzinātāju saimes aizrautīgajam darbam un radošajai izdomai, pateicoties nometnes vadītājas Valmieras Viestura vidusskolas fizikas un informātikas skolotājas Zigitas Baldones organizatores talantam, patiešām tika paveikts viss, ko savā apsveikumā vēlēja Valsts prezidents.

No 6. -18. augustam šajā pašā vietā notiks vides nometne “Mums pieder skaistākā zeme pasaulē” bērniem vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem. Šajā nometnē radošajās nodarbībās mācīs izmantot otrreizējās izejvielas.To daļēji finansē Vides aizsardzības fonda administrācija, bet vecāki vai pašvaldības segs tikai vienu trešdaļu no nometnes dalības maksas.

FOTO: no nometnes arhīva