Lidosta “Rīga”: “Ryanair” prasības nav izpildāmas

Joprojām turpinās neziņa par to, vai nākamajā vasaras lidojumu sezonā Rīgā vēl būs redzama Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, jo, sarunās ar lidostu par darbības nosacījumiem, kompromiss tā arī nav panākts. Ko lidostai var nozīmēt pašlaik otra lielākā pasažieru pārvadātāja aiziešana un kādēļ lidosta par spīti tam nedomā piekāpties “Ryanair” nosacījumiem, intervijā BNS stāsta lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks:

- Nākamgad pavasarī beidzas lidostas līgums ar Īrijas zemo cenu aviokompāniju “Ryanair” un ir izskanējis, ka “Ryanair” to varētu arī nepagarināt. Cik liela ir iespēja redzēt “Ryanair” Rīgā arī nākamgad?

- Lidostas vadība būtu priecīga ar lidojumiem un interesantiem piedāvājumiem “Ryanair” redzēt te arī turpmāk. Taču tas, ko “Ryanair” pašlaik no lidostas prasa, nav izpildāms. Te ir jāsaprot, ka tas nav strīds starp diviem uzņēmumiem. Lidostai gluži vienkārši ir jānodrošina vienlīdzīgi apstākļi visiem pārvadātājiem un tas ir noteikts arī Eiropas Savienības regulā. Savukārt “Ryanair” pašlaik mēģina sev dabūt kādus īpašus noteikumus. Mēs savukārt esam “Ryanair” pašlaik gatavi piedāvāt tādus pašus noteikumus, kādus esam piedāvājuši, piemēram, “Wizz Air”, ar ko ir noslēgts ļoti caurskatāms un atklāts līgums.

Līdz ar to nav tā, ka mums būtu lieks kāds lidojums vai pasažieris, bet diskusija ir par to, ka “Ryanair” kaut kādā ziņā grib būt priviliģētāks un grib īpašu statusu. “Ryanair” šajā ziņā ir izlutinājušas daudzas mazās pašvaldības un to lidostas, kas ir gatavas sniegt īpašu atbalstu, lai piesaistītu lidsabiedrības. Mūsu iespējas savukārt ir visai ierobežotas, jo uz lidostu “Rīga” attiecas Eiropas Komisijas regulējums. Pretējā gadījumā mēs esam tur, kur esam, – ar “Ryanair” mēs tiesājamies, “airBaltic” mums izsaka pretenzijas, ka “Ryanair” ir piešķirts kaut kas īpašs. Tā ir tirgus kropļošana. Pagātnē tā izdarīja arī labu – proti, iekustināja riteni, ar kura palīdzību Rīgā vispār ienāca zemo cenu aviokompānijas. Taču darbības laiks šim “Ryanair” līgumam ir bijis par ilgu. Noteikumiem visiem ir jābūt vienādiem un caurskatāmiem.

Ir kaimiņu lidostas, kas daudz ko “Ryanair” ir gatavas iedot par brīvu, un tām savukārt visu kompensē valsts. Mēs ar šādiem mehānismiem konkurēt nevaram. Viss maksā tik, cik tas maksā, – un, ja kāds par visu ir samaksājis mazāk, tad kāds cits savukārt samaksā vairāk.

- Uz kurieni “Ryanair” potenciāli varētu aizmigrēt? Tas ir Tukuma projekts, Lietuva?

- To ir grūti pateikt. Ja “Ryanair” ietu prom no lidostas “Rīga”, tad es būtu priecīgs, ja tas ietu uz Tukumu. Tomēr Tukumā vēl ir ļoti daudz jāizdara, lai lidlauks atbilstu visiem standartiem. “Ryanair” nebūt nav kompānija bez prasībām, kurai būtu vienalga, kur lidot. “Ryanair” ir vesels prasību saraksts, kurās lidostai ir jāiekļaujas, lai apkalpotu tā lidmašīnas – tur ir gan īss lidmašīnu stāvēšanas laiks, gan pasažieri diezgan operatīvi ir jāiesēdina un jāizsēdina. “Rīga” ar to visu ir tikusi galā. Mazam lidlaukam šādi regulārie lidojumi var būt liels izaicinājums. Tādēļ diezin vai tas tuvāko gadu laikā varētu būt Tukums, jo mēs ļoti labi zinām, cik daudz Latvijā ir pieejami profesionāli lidostu speciālisti. Līdz ar to drīzāk tā varētu būt Lietuva.

- Jums ar “Ryanair” notiek diskusijas jeb ir vienkārši lidostas piedāvājums un “Ryanair” prasības, kas nesaskan?

- Sarunas ir sākušās ļoti sen un man pat ir grūti pateikt, kurā dienā nekādu sarunu nav bijis. Mēs ļoti intensīvi esam apmainījušies ar viedokļiem un meklējuši dažādus risinājumus. Diemžēl pašlaik tas viss ir nonācis pie tā, ka “Ryanair” pastāv uz gandrīz iepriekšējiem noteikumiem, sakot – mums te bija ļoti labi, mēs tā gribam turpināt un par to mēs jums atvedīsim tik un tik miljonus pasažieru. Mēs tam piekrist nevaram, jo viena pasažiera apkalpošana maksā tik, cik tā maksā, un uz šiem noteikumiem strādā arī citas aviokompānijas. Mēs gribam gan “Ryanair” pasažierus, gan to, lai šī kompānija normāli maksā – diemžēl šādas kombinācijas nav.

- Ja vienoties neizdodas un “Ryanair” no Rīgas aiziet, tad kāds būs kritums pasažieru skaitā? Galu galā pretī ir “Wizz Air” ar ļoti ambicioziem pasažieru pārvadājumu plāniem, gan jau situāciju izmantos arī kāds cits.

- Sākotnēji tas radīs kritumu, bet vieta tukša nepaliks. Aviokompānijas noteikti būtu daudz ko gatavas pārņemt. Protams, būs pasažieri, kas kopā ar “Ryanair” aizies neatgriezeniski. Tomēr kopējā prognoze nav dramatiska. Pagājušajā gadā lidosta “Rīga” apkalpoja ap 810 tūkstošiem “Ryanair” pasažieru. No tiem ap 600 tūkstošiem noteikti pārņemtu citas aviokompānijas un aptuveni trešdaļu mēs kaut kādā termiņā varētu zaudēt.

Tomēr es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis nav īslaicīgs strīds ar vienu aviokompāniju. Tas ir lēmums, lai ilgtermiņā sakārtotu lidostas un pārvadātāju attiecības, lai nebūtu vairs tādu tiesvedību kā ir pašlaik. Šīs tiesvedības lidostai neko labu nedod.

- Londonas šķīrējtiesa arī pieņēmusi spriedumu, kas paredz, ka Rīgas lidostai jāmaksā “Ryanair” 802 tūkstoši eiro. Jums ir kaut kas vairāk zināms par tālāko virzību šajā jautājumā?

- Te ir nianse – šīs lēmums vēl ir jāatzīst nacionālajai tiesai. Tas nozīmē, ka “Ryanair” ir jāvēršas Rīgas rajona tiesā ar lūgumu šo lēmumu atzīt. Līdz šim “Ryanair” to nav izdarījis.

- Bet, ja viņi to izdarīs, – ko tas nozīmēs lidostai?

- Līdz tiesas nolēmumam tas neko juridiski nenozīmē. Juridiskas sekas būs tikai tad, kad nacionālā tiesa atzīs šo šķīrējtiesas spriedumu. Tas ir vēstures mantojums. Toreiz, kad līgums ar “Ryanair” tika noslēgts, tad tas deva labumu, bet šis līguma darbības termiņš ir bijis par ilgu. Tagad tā visa rezultātā ir divas tiesvedības – gan ar pašu “Ryanair”, gan ar “airBaltic” un šī prasība balstās konkurences kropļojumā. Tādēļ es kā tagadējais lidostas vadītājs negribu neko tādu turpināt, jo ar to tālāk būs jācīnās maniem pēctečiem. Un tās nav nekādas labās sekas, ar ko cīnīties.

- Viens ir “Wizz Air”, kas varētu pretendēt uz “Ryanair” nišu. Taču uz Rīgu kādreiz lidoja un pēc tam aizgāja arī vācu zemo cenu aviokompānijas. Vai šādas izmaiņas nebūtu pietiekams stimuls papildināties zemo cenu aviokompāniju klāstam Rīgā?

- Pats grūtākais aviācijā ir pierādīt kāda virziena dzīvotspēju. Te savukārt ir skaidri zināma pasažieru plūsma konkrētos virzienos. Kompānijām pašlaik kafijas biezumos nav jāzīlē, cik pasažieru lido tajā vai citā virzienā. Ja kāds spēlētājs no tirgus aiziet, tad pārējās kompānijas jau pirms tam rēķina, kāds no tā labums varētu būt tām. Mēs regulāri tiekamies ar ļoti lielu skaitu aviokompāniju un interese par Rīgu ir. Tiek uzturētas sarunas arī ar aviokompānijām, kuras lidoja no Rīgas.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS