NVA: iedzīvotāji biežāk ir gatavi doties strādāt uz ārzemēm nekā citās pilsētās Latvijā

“Iedzīvotāji ir drīzāk gatavi doties uz ārzemēm, nekā pārvietoties valsts teritorijā. Šis jautājums prasa analīzi – kādēļ tā notiek? Kādēļ Latvijas iedzīvotājs drīzāk ir gatavs pārcelties uz Lielbritāniju, nevis, piemēram, uz Rīgu?,” intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Viņa arī atzīmēja, ka NVA ir divas mobilitātes programmas. “Vienu mēs uzsākām aizpagājušajā gadā un mobilitātes pabalsts tiek maksāts, ja darba vieta atrodas tālāk par 20 kilometriem no dzīves vietas, izņemot Rīgu. Cilvēki par šo programmu bija ieinteresēti, bet šī interese bija uz pusi mazāka nekā mūsu sākotnēji plānotais apmērs. Savukārt šogad mēs esam sākuši, manuprāt, ļoti labu jaunu iniciatīvu, proti, mēs saredzējām, ka Latvijā ir labas izglītības iestādes, kurās var apgūt darba tirgū pieprasītas prasmes, bet tās atrodas kādā vienā konkrētā vietā. Piemēram, Ērgļu profesionālā vidusskola, kurā var izmācīties par ļoti labu guļbūvju meistaru. Taču kā bezdarbnieks, kuram nav ienākumu, lai nonāk Ērgļos un apgūst šo arodu? Tādēļ mēs to ierosinājām un pašlaik Jauniešu garantijas programmas ietvaros ir arī mobilitātes atbalsts mācībām. 215 jaunieši šogad šo mobilitātes pabalstu ir izmantojuši, pieaugušie – 169,” klāstīja Kalvāne.

Viņa norādīja, ka šādos gadījumos arī parādās, ka lēmumu par pārcelšanos daudz vieglāk ir pieņemt jauniem cilvēkiem, jo viņiem vēl nav savas saimniecības vai ģimenes pienākumu. “Tādēļ ir arī objektīvi apstākļi, kas cilvēkiem, kas savu dzīvi jau kādā konkrētā vietā ir izveidojuši, apgrūtina šo mobilitāti. Tāpat mēs esam dzirdējuši, ka laukos šī vismaz 20 kilometru distance, uz kuru attiecas mobilitātes pabalsts, pat ir par lielu. Citreiz cilvēkiem arī desmit kilometri ir nepārvarams šķērslis, lai viņi pieņemtu darba piedāvājumu.” teica NVA direktore.

Tāpat Kalvāne uzsvēra, ka ir jādomā arī par atbilstošām algām. “Mēs šo mobilitātes atbalstu maksājam pirmos četrus mēnešus, kamēr cilvēkam jaunā darba vietā ir pārbaudes laiks. Pašlaik mobilitātes pabalsta ietvaros četros mēnešos mēs cilvēkam izmaksājam gandrīz 400 eiro, kas ir pietiekams atbalsts vai nu sabiedriskajam transportam un degvielai, vai mājokļa īrei. Jautājums ir, kas notiek pēc tam? Ja pēc pārbaudes laika neseko arī izmaiņas atalgojumā, tad šo darbu saglabāt var būt ļoti grūti,” viņa teica.

NVA vadītāja arī izteica cerību, ka darba devēji aizvien vairāk piedāvās tā saucamos attālinātos darbus, ko cilvēki var darīt no mājām. “Ir pilnīgi skaidrs, ka darbs nepienāks ikvienam klāt pie mājas. Tādēļ arī gribētos, lai arvien vairāk tiktu piedāvāti tā saucamie attālinātie darbi, ko cilvēki var darīt mājās. Tas arī būtu risinājums,” sacīja Kalvāne.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS