eParakstīšanās virtuālajā vidē tiks nodrošinātas katram eID kartes lietotājam

Latvijas valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem, kas paredz, ka turpmāk eParakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās eID kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kas sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas neatteiksies no eID kartē iekļaujamo sertifikātu, kas nepieciešami elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, saņemšanas, ziņo VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties elektroniskajai identifikācijas kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlās, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti eParakstīšanas rīki.
“Nereti piesakoties eID kartei personas nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām pielietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā latvija.lv, personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus. Tas radīja neērtības iedzīvotājiem, vairojot priekšstatu, ka eParaksts ir kaut kas sarežģīts, tā iegūšana ir pārmērīgi birokrātiska, ka sistēma nedarbojas un pie tā vainojams eParaksts. Turklāt situācija, kad no 600 000 izsniegtajām eID kartēm tikai nepilnos 130 000 ir aktivizētas eParakstīšanas iespējas, kopumā kropļoja virtuālo vidi un ir būtiski aizkavējusi e-pārvaldes un e-iespēju pilnvērtīgas izmantošanas attīstību Latvijā, radot arī milzu reputācijas un administratīvo slogu e-pakalpojumu saņēmējiem. Šobrīd gan e-pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem dzīve kļūs vienkāršāka, bet Latvijas e-vide – viendabīgāka”, uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kas ir vienīgais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs valstī, valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Līdz ar grozījumiem noteikumos elektroniskā paraksta iespējas eID kartēs tiks nodrošinātas jauniešiem jau no 14 gadu vecuma. Šie grozījumi noteikumos bija nepieciešami, jo ir jomas, piemēram, darba un pacienta tiesības, kurās personas daļēja rīcībspēja iestājas jau pirms 18 gadu sasniegšanas. Līdz šim šajās jomās jauniešu iespējas izmantot savas e-iespējas tika būtiski ierobežotas.
“Jaunieši ir vieni no aktīvākajiem e-vides lietotājiem, kam saziņa un darījumu kārtošana attālināti ir tik pat pašsaprotama kā internets. Izmaiņas personu apliecinošu dokumentu noteikumos gan nenozīmē, ka jaunieši interneta vidē turpmāk varēs parakstīt dokumentus vai slēgt vienošanās, kuras slēgt klātienē likums viņiem liedz. Personas rīcībspējas pārbaudei gan virtuālā vidē, gan klātienē jābūt atsevišķam solim, kas ir atkarīgs no sniegtā pakalpojuma konteksta un prasībām pret pakalpojuma saņēmēju konkrētajā jomā. Noteikumu grozījumi novērsīs esošos šķēršļus jomās, kurās jauniešu e-iespēju izmantošana ir ierobežota,” norāda J.Bokta.

Kā ziņots iepriekš pirms mēneša stājās spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas būtiski paplašina eParaksta pielietošanas iespējas saziņā ar publiskām personām, tostarp tiesām, tiesu sistēmai piederīgajām personām un iestādēm, kā arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Pirms likuma grozījumu pieņemšanas tikai valsts un pašvaldību iestādēm likums noteica pienākumu pieņemt dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisku parakstu. Taču pašlaik ikvienam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas ir iekļauts Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju reģistrā (www.sprk.gov.lv), ir pienākums pieņemt iesniegumus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kā arī sniegt atbildi elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu, ja iedzīvotājs šādu vēlmi ir paudis.

“Līdz ar šiem grozījumiem elektronisko dokumentu likumā un noteikumos par personu apliecinošiem dokumentiem Latvijā beidzot ir izveidota situācija, kad iedzīvotājam jebkurā diennakts laikā jebkurā vietā uz pasaules būs pieejams rīks – eID karte, lai veiktu oficiālu saziņu ne vien ar ministrijām vai savas pilsētas domi, bet ar pasta, elektronisko sakaru, elektroenerģijas, siltumenerģijas, dzelzceļa, atkritumu apsaimniekošanas un dabas gāzes pakalpojumu sniedzējiem – uzņēmumiem, ar kuriem iedzīvotājam ir nepieciešamība sazināties ikdienā,” norāda J.Bokta.

FOTO: baltic-ireland.ie