Krievija adekvāti atbildēs uz ASV un citu NATO valstu smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā un Baltijas valstīs, pirmdien aģentūrai “Interfax” paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektoru pārvaldes koordinators armijas ģenerālis Jurijs Jakubovs.
“Ja ASV smagā militāra tehnika tanku, artilērijas sistēmu un citas militārās tehnikas veidolā parādīsies virknē Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tas būs visagresīvākais Pentagona un NATO valstu solis kopš “Aukstā kara” laika pagājušajā gadsimtā, un Krievijai nekas cits neatliks, kā izvietot savus spēkus un līdzekļus rietumu stratēģiskajā virzienā,” norādīja ģenerālis.
Viņš sacīja, ka, “pirmkārt, tiks pastiprināts karaspēka grupējums gar visu Krievijas rietumu robežas perimetru, tai skaita jaunu tanku, artilērijas un aviācijas daļu formējumi”.
“Kaļiņingradas apgabalā esošā raķešu brigāde paātrinātā tempā tiks pārbruņota ar jauniem operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem “Iskander”, nozīmīgas izmaiņas piedzīvos Baltkrievijā esošais armijas grupējums un tā tālāk,” piebilda Jakubovs.
Ģenerālis norādīja, ka Krievija ir galīgi izbeigusi dalību Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE līgums), tādēļ tā nebūs pakļauta nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pierobežas rajonos izvietotajiem tankiem, lidmašīnām un artilērijas sistēmām.
Viņš atgādināja, ka līdz 2007.gadam Krievija ievēroja līgumas noteikumus un varēja valsts Eiropas daļās rietumus izvietot stingri ierobežotu smagās tehnikas vienību skaitu.
“Mēs pilnībā pārtraucām dalību šajā līgumā, kas, starp citu, daudzas Eiropas valstis neievēroja, un arī mums, tā teikt, ir atraisītas rokas, lai organizētu atbildes pasākumus, nostiprinot mūsu rietumu robežas,” paziņoja Jakubovs.
Laikraksts “The New York Times” sestdien, atsaucoties uz anonīmu avotu Pentagonā, vēstīja, ka ASV Aizsardzības ministrija plāno izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs, lai savaldītu Krievijas agresiju.
Plānā aplūkotās valstis ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Rumānija, Bulgārija un, iespējams, Ungārija, liecina laikraksta rīcībā esošā informācija.
Ierosinājums vēl ir jāapstiprina ASV aizsardzības ministram un Baltajam namam. Ja tas tiks atbalstīts, tā būs pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad ASV nosūta smago militāro aprīkojumu, tostarp kaujas tankus, uz jaunākajām NATO dalībvalstīm.
Tāds Pentagona ierosinājums norāda uz pieaugošajām bažām Austrumeiropā un ASV par Krievijas prezidenta Vladimira Putina nodomiem pēc tam, kad pērn martā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un vairāk nekā gadu jau turpinās prokrievisko separātistu cīņa ar valdības spēkiem Ukrainas austrumos, lasāms laikrakstā.
Pirmdien Lietuvas aizsardzības ministrs Juozs Oleks apstiprināja, ka masu medijos izskanējusī informācija par gaidāmo ASV smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā ir pareiza.
FOTO: baltic-ireland.ie
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie