Eiropas latviešu kopā būšanas un kultūras svētki izskanējuši

Šodien Briseles centrā ik uz stūra vairs neskan latviešu valoda un nav manāmi latviešu tautas tērpos ģērbti cilvēki kā tas bija aizvadītajā nedēļā. Gribas ticēt, ka krāšņie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS), kas četru dienu garumā pieskandināja Eiropas galvaspilsētu, ir atstājuši paliekošas pēdas ne vien svētku dalībniekos, bet arī briseliešos un pilsētas viesos.

Svētku ietvaros Briselē no 18. līdz 21.jūnijam varēja baudīt bagātīgu kultūras programmu ar teātra izrādēm gan bērniem, gan pieaugušajiem, latviešu amatnieku un ražotāju izstādi un tirdziņiem, vairākām amatnieku meistarklasēm un lekcijām, zibakcijām dažādās pilsētas vietās, kamermūzikas un dzejas sarīkojumu un, protams, svētku kulminācijas pasākumu – dziesmu un deju lielkoncertu. Bija vērojams, ka visi pasākumi piesaistīja skatītāju uzmanību un rosināja tos uzdot jautājumus un uzzināt vairāk par latviešu kultūras tradīcijām un vēsturi.
Savukārt paši svētku dalībnieki katru vakaru pulcējās uz kopā būšanu ELKS saietu namā – klubā La Tentation, baudīja ne vien latviskus ēdienus, bet arī latvisku mūziku un dančus kopā ar Imanta Ziedoņa fonda „Viegli”, „Raxtu Raxti”,„Kokļu Zaptes”, „Astro’n’out”, „Austrumkalns” un „DaGamba” mūziķiem.
Dziesmu un deju lielkoncerts 20.jūnijā notika pašā Briseles sirdī, uz Mont-des-Arts laukumā tapušas brīvdabas skatuves. Vairāk kā astoņu simtu dalībnieku – dejotāju, dziedātāju un folkloras kopu sniegumu vēroja vairāki tūkstoši skatītāju, kuru vidū bija ne vien latvieši, bet arī vietējie briselieši un tūristi. Par pilsētas vadības atsaucību un ieinteresētību ELKS kā Latvijas prezidentūras noslēdzošā pasākuma norisē liecina jau tas, ka sestdien visas dienas garumā tika slēgta viena no Briseles noslogotākajām centrālajām ielām.

◄12

Krāšņais lielkoncerts bija veidots saskaņā ar Dziesmu svētku tradīcijām un tajā izskanēja gan Jāņu dziesmas un citas vairāk vai mazāk populāras tautas dziesmas, gan skaņdarbi, bez kuriem nav iedomājama neviena latviešu koru sadziedāšanās – Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”, Jāzepa Vītola „Gaismas pils”, Raimonda Tigula „Lec, saulīte”, „Mazā bilžu rāmītī” ar Renāra Kaupera solo un noslēgumā arī „Pūt, vējiņi”. Dziesmas mijās ar folkloras kopu dziedājumiem un dejām, veidojot dinamisku ritmu un krāšņos toņos iekrāsojot kopējo koncerta noskaņu.
Visa koncerta laikā muzikālos pavadījumus dziedātājiem un dejotājiem nodrošināja muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, bet kā īpašie viesi koncertā piedalījās Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” un koris no Beļģijas “Le Choeur de Valle”.
Klātienē svētku dalībniekus uzrunāja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Tautas pārstāve Briseles galvaspilsētas parlamentā, senatore Brigite Grauvelsa, savukārt video apsveikumu bija atsūtījis Valsts prezidents Andris Bērziņš un svētku patronese, bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Šāda mēroga pasākumos milzīgu darbu iegulda ļoti daudz cilvēku, sākot no kolektīvu dalībniekiem un vadītājiem, līdz pat organizatoriem un brīvprātīgajiem palīgiem. Siltu paldies par paveikto ir pelnījis katrs svētku dalībnieks, bet īpaša pateicība jāvelta svētku virsdiriģentiem, kuri ne tikai strādāja ar saviem koriem mītnes zemēs, bet arī brauca uz reģionālajiem kopmēģinājumiem, palīdzot apgūt svētku repertuāru, – Ingunai Grietiņai (Īrija), Markam Opeskinam (Vācija), Lilijai Zobens (Lielbritānija) un Ilmāram Milleram (Somija). Lielkoncertā līdztekus šiem diriģentiem ELKS kopkora priekšā stājās arī Dziesmu svētku virsdiriģenti Agita Ikauniece, Romāns Vanags un Kaspars Ādamsons no Latvijas. Par krāšņajiem deju rakstiem un skanīgajiem folkloras kopu dziedājumiem paldies Inesei El Tawil (Vācija) un Laurai Šmidebergai (Igaunija). Un, protams, lielumlielais paldies arī organizatorisko darbu vadītājam, ELKS direktoram un ELA prezidija priekšsēdim Aldim Austeram, kā arī visai ELKS Mākslinieciskajai padomei.
Svētku noslēgumā svētdienas pēcpusdienā Latviešu biedrība Beļģijā visiem dāvāja iespēju noklausīties Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg” atskaņojumu vienā no Briseles katedrālēm. Kantāti izpildīja vairāki kori no Latvijas, Nīderlandes, Luksemburgas un Beļģijas diriģentes Vitas Timermanes-Mooras vadībā, ērģelnieks Aivars Kalējs (Latvija) un solisti Aleksandrs Poļakovs un Ingus Pētersons (Latvija).
ELKS dalībnieku vidū bija arī divi kolektīvi no Īrijas – Limerikas deju kopa “Nemiers” (vadītāja A.Kunicka) un Latviešu biedrības Īrijā jauktais koris “eLVē” (mākslinieciskā vadītāja Inguna Grietiņa).
Visā svētku laikā dalībnieku emociju gamma mijās no gandarījuma un prieka par paveikto līdz pat sajūsmai un aizkustinājuma asarām. „Šie mums ir īsti kopā būšanas un latviskās kultūras svētki un mēs pierādījām, ka spējam tos paši sev radīt” – šāda atziņu pauda daudzi svētku dalībnieki. Esot visa šī pasākuma viducī varēja sajust neizmērojamo prieku, kas staroja pāri visam, par spīti sāpošām kājām, aizsmakušām balsīm un negulētām naktīm. Kopā būšanas prieks deva spēku līdz vēlai naktij dziedāt un dancot vakara saietos, bet no rīta jau atkal strādāt mēģinājumos vai uzstāties zibakcijās un koncertos.
Pēc svētkiem, šķiroties un dodoties ceļā katram uz savu Eiropas malu, katrs dalībnieks līdzi aizveda gūzmu brīnišķīgu sajūtu un atmiņu. Tās atkal kādu laiku dos papildus enerģiju un stimulu dziedāt, dejot vai mācīt valodu saviem un citiem latviešu bērniem. Dzīvot un darboties svešumā, kopjot latviskās tradīcijas un kultūru. Neraugoties ne uz ko, būt latviešiem un gaidīt nākošos svētkus.

Eiropas Latviešu kultūras svētkus (ELKS) organizēja Eiropas Latviešu apvienība sadarbībā ar Eiropas latviešu kopienām. ELKS lielākie finansiālie atbalstītāji bija Briseles reģiona vadība, Valonijas Briseles Federācija, Latvijas Ārlietu ministrija, Rīgas Tūrisma Attīstības aģentūra, Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome un Tele2.

FOTO: baltic-ireland.ie