ES valstīs pilsonību ieceļotājiem visdāsnāk piešķir Īrija

Īrijā proporcionāli pilsonība tiek piešķirta visvairāk personām, salīdzinot ar jebkuru citu Eiropas Savienības valsti, raksta The Journal.
Jaunākie Eurostat dati liecina, ka, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu, Īrijā no visām dalībvalstīm ir augstākais rādītājs – 5,3 personas, kam piešķirta pilsonība, uz 1000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Saskaņā ar skaitļiem, tālāk seko Zviedrija (5,2), Spānija (4,8) un Luksemburga (4,7).
Vidēji ES valstīs kopumā 1,9 pilsonības piešķiršanas gadījumu uz 1000 iedzīvotājiem.
Īrijā kopumā 2013. gadā pilsonība tika piešķirta 24262 cilvēkiem. 93% no Īrijas pilsonības ieguvējiem nav ES pilsoņi, bet tikai 7% ir ieceļotāji no citām ES dalībvalstīm.
ES valstīs kopumā 2013.gadā pilsonību ieguvuši gandrīz miljons cilvēku un 89% jeb 871300 no tiem ieradušies no valstīm ārpus ES, bet 10% jeb 98500 – no citām ES dalībvalstīm. 31% no ārpus ES valstu ieceļotājiem, kas ieguvuši pilsonību ES valstīs, veido Marokas, Albānijas, Turcijas, Indijas, Kolumbijas un Ekvadoras pilsoņi. Savukārt divas lielākās ES valstu pilsoņu grupas, kas ieguvuši pilsonību citā ES valstī, ir poļi (18000) un rumāņi (23000).

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijā pilsonību 2013.gadā ieguvuši 3083 iebraucēji, no tiem – 99% bijuši no valstīm ārpus ES.
The Journal lasītāju komentāri atspoguļo lielas sabiedrības daļas viedokļus. No tiem var secināt, ka daļa Īrijas cilvēku nedala iebraucējus eiropiešos un ne-eiropiešos un pat neiedziļinās naturalizācijas procesa atšķirībās starp šīm personu grupām. Sastopami viedokļi, kas kritizē valdības dāsno politiku attiecībā uz pilsonības piešķiršanu, kā arī tādi, kas šos uzskatus dēvē par rasistiskiem un ksenofobiskiem. Kāds lasītājs, piemēram, uzskata, ka Eiropas valstu ieceļotāji vēlas saņemt Īrijas pilsonību, baidoties, ka drīz no Eiropas Savienības izstāsies Apvienotā Karaliste, un pēc tam tais sekos arī Īrija.

FOTO: baltic-ireland.ie