Deputāti spriež par bērnu aizsardzību ārvalstīs

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien izskatīja deklarācijas projektu par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs bērnu tiesību jomā, un asāku viedokļu apmaiņu izraisīja jautājums, vai deklarācijā nosaukt konkrētu valsti – Lielbritāniju, komisijā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Tāpat lielākās debates bija par to, vai uzdot konkrētus uzdevumus Ārlietu ministrijai.
Alternatīvu projektu bija iesniegusi deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”), kurā nav minētas konkrētas valstis. Komisija vienojās priekšlikumus pieņemt līdz nedēļas beigām, un skatīt tos nākamajā nedēļā.
“Man ir zināmi astoņi bērni ārvalstīs, kas gaida tiesas spriedumu par adopciju. Ārlietu ministrijai jau sen bija jāiesniedz nota. Tagad Saeima pilda Ārlietu ministrijas funkcijas,” komisijā sacīja viena no deklarācijas autorēm Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”).

Deklarācija lielā mērā tapusi pēc Lailas Brices tiesvedības Lielbritānijā. No sievietes ģimenes tika izņemts bērns, kas nodots adopcijai. Par bērna izņemšanu no ģimenes ārvalstu atbildīgās iestādes nebija savlaicīgi informējušas Latviju, un neinformēšana tiek uzskatīta par Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām pārkāpumu.

Vairākus deputātus pārsteidza dati par to, cik daudz Latvijas valstspiederīgo vērsušies vēstniecībā pēc palīdzības, kas radušās problēmas ar sociālajiem dienestiem saistībā ar iespējamu bērnu tiesību neievērošanu. 2015.gadā Lielbritānijā saņemti 90 lūgumi, 2014.gadā – 89, savukārt Īrijā pērn 49 reizes Latvijas valstspiederīgie lūdza palīdzību, kā arī šādi gadījumi fiksēti Nīderlandē, Krievijā, Dānijā, Ungārijā. Pērn iesniegumi bijuši kopumā no 11 valstīm.

ĀM pārstāvji kategoriski noliedza informāciju, ka vēstniecība nav sniegusi palīdzību un konsultējusi Lailu Brici. Vēstniecība esot iesaistījusies jau kopš 2011.gada, kad saņemts pirmais e-pasts no sievietes.

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka problēmas ar bērnu tiesību aizsardzības normu ievērošanu nav tikai Lielbritānijā, tāpēc nebūtu labi minēt vienu valsti, kā arī no starptautiskā attiecību viedokļa notiktu tieša konfrontācija ar vienu valsti. ĀM pārstāves vērtējumā deputātes Čigānes projekts lielā mērā atrisina problēmas un noņem bažas.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks teica, ka ārvalstis lielākoties sniedz informāciju, taču Lailas Brices lieta parāda, ka netika ziņots. TM nebūtu iebildumu, ka konkrēta lieta deklarācijā tiek pieminēta.

No deputātiem izskanēja viedoklis, ka ir svarīgi minēt gan Lielbritāniju, “lai paspilgtinātu deklarāciju”, kā arī projekts nav adresēts tikai ārvalstīm, bet arī iestādēm Latvijā.

“Ir svarīgi pateikt, ko gaidām no izpildvaras – mobilizēt mūsu iespējas ārpus Latvijas,” uzsvēra Igors Pimenovs (“Saskaņa”).

Projekts tiek skatīts kā patstāvīgais priekšlikums, tā izskatīšana atšķirsies no likumprojekta.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS