Piektdiena, 15. novembris, Varda dienas: Undīne, Leopolds, Unda

TM publicē vadlīnijas vecākiem par bērnu aprūpi Lielbritānijā draugiem.lv

- 25.02.2016
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , , , ,

0990a0a3-b02a-4bd6-9ba0-1a7970664f93Latvijas Tieslietu ministrija (TM) publicējusi vadlīnijas bērnu aprūpes nodrošināšanai Lielbritānijā, reaģējot uz gadījumiem, kad vietējie dienesti šķīruši bērnus no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm dažādu pārkāpumu dēļ, aģentūra BNS uzzināja ministrijā. Ar vadlīniju tekstu un infografiku var iepazīties Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Ministrija izpētījusi, ka Lielbritānijā bērnu aizsardzību regulē likumi un tiesības, kas izriet no tiesu spriedumiem. Šī aizsardzības kārtība pastāvīgi tiek uzlabota, tāpēc vadlīnijas neaptver pilnīgi visus noteikumus.
Anglijas un Velsas likumos nav strikti noteikts, no kāda vecuma bērnu var atstāt vienu pašu mājās, tomēr tiek uzskatīts, ka tikai bērnu no 12 gadu vecuma varētu uz kādu brīdi atstāt bez pieaugušo uzraudzības, taču nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnu, kas jaunāks par 16 gadiem atstāt vienu pa nakti, sacīts vadlīnijās. Bērnu nav atļauts atstāt vienu arī automašīnā. Konstatējot, ka vecāki ir alkohola reibumā, brīdī, kad pieskata bērnu līdz septiņu gadu vecumam, policija var uzlikt soda naudu vai apcietinājumu uz laiku līdz vienam mēnesim. Lielbritānijas praksē ir pieņemts, ka vecāks ir rīkojies nolaidīgi un apdraudējis bērnu, tikai atstājot viņu bīstamā vidē, kas varēja radīt ciešanas vai kaitējumu veselībai. Faktisks kaitējums bērnam ne vienmēr ir jākonstatē, britu normas izpētījusi TM.

Līdz 12 gadu vecumam bērns ir jāpavada uz skolu un jāsagaida pēc skolas vecākiem vai bērnam pazīstamam pieaugušajam, par kuru ir informēta skola. Tāpat kā Latvijā, ir aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazeminošas audzināšanas metodes. Rekomendācijas bērna pareizai disciplinēšanai aptver izvairīšanos no bērna fiziskas ierobežošanas un fiziskas sodīšanas.

Ministrija sniegusi arī vairākus reālus piemērus. Kāda māte atstāja mājās savu 14 gadus veco dēlu, liekot viņam pieskatīt trīs gadus veco jaunāko brāli, kamēr pati devās uz veikalu. Kaut arī šajā laikā bērniem nekas slikts nenotika, māte saņēma policijas brīdinājumu par nežēlību pret bērniem.

Ģimene sociālā dienesta redzeslokā var nonākt pēc ziņojumiem no kaimiņiem par novārtā pamestiem bērniem, no skolas un ārstniecības personu paustajām bažām.

Ministrija norāda, ka sociālie darbinieki var aicināt parakstīt 1989.gada likuma par bērniem 20.panta piekrišanu, kas nozīmē, ka vecāki piekrīt, ka viņu bērns dzīvos kaut kur citur – parasti pašvaldības audžuģimenē, kamēr vietējā pašvaldība veiks papildu izpēti vai vecāki sakārtos savus dzīves apstākļus.

Papildus piekrišanai 20. panta ietvaros vietējā pašvaldība var lūgt parakstīt vēl citas vienošanās, kam nav juridiska spēka, taču tās var tikt izmantotas kā pierādījumi tiesvedībā par bērna aprūpi, lai parādītu, cik sadarboties spējīgi ir vecāki un cik lielā mērā uz viņiem var paļauties nākotnē.

Ja vecāki neparaksta piekrišanu bērna ievietošanai saskaņā ar likuma par bērniem 20.pantu bērnu, pastāvot nopietnam apdraudējumam, no vecāku aprūpes var izņemt tikai ar tiesas rīkojumu vai policijas pilnvarām, kārtību skaidro TM.

Ja bērns ievietots audžuģimenē un uzsākta tiesvedība par bērna turpmāko aprūpi, juridiskā palīdzība jāsaņem pēc iespējas agrīnā lietas stadijā, iesaka TM.

“Gadījumā, ja persona nonāk sociālo dienestu redzeslokā, uzbrukums nav labākā aizsardzības forma – nesadarbošanās un sociālo darbinieku apvainošana var radīt iespaidu, ka persona nav adekvāta persona, nespēj rādīt labu saskarsmes paraugu bērnam. Ja personai iesaka apmeklēt atbalsta grupas vecākiem, no vardarbības cietušajām sievietēm vai dusmu savaldīšanas kursus, ieteicam iesaistīties un mēģināt iegūt maksimālo, ko no šādiem kursiem var apgūt, lai uzlabotu savas ģimenes situāciju. Nesadarbošanās un ieteikumu ignorēšana var radīt tikai negatīvu iespaidu,” paredz TM rekomendācijas.

TM rīcībā esošā informācija liecina, ka no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm pērn ārzemēs izņemti 25 bērni, bet pēdējo piecu gadu laikā pieci Latvijas valstspiederīgo bērni ārzemēs ir nodoti adopcijā. Pamatā bērni izņemti no latviešu ģimenēm Anglijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā.

TM plāno vadlīnijas sagatavot arī par normām citās valstīs.

FOTO: baltic-ireland.ie

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie