Latvijas misija Īrijā turpinās!

Viesojos Īrijā ar divējādām sajūtām. Ar mīlestību tikos un ar interesi vēroju kā klājas maniem “garīgajiem bērniem” šajā pārmaiņu laikā, kad Īrijā pastāv divas latviešu luterāņu draudzes. No vienas puses tas var kļūt par svētību, jo katrai draudzei Dievs ir devis savus talantus un Svētā Gara dāvanas kalpošanai, no otras puses tā var kļūt par riņķošanu pašiem ap sevi un nedarbošanos Kristus uzdevumā.

Tālākā attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, vai abas draudzes paliks pie Svēto Rakstu nesagrozītas mācības, kas atklāts luteriskajās ticības apliecībās (Vienprātības Grāmatā). No savas puses esmu gatavs sadarboties ar abām draudzēm, lai stiprinātu kristīgo identitāti un uzturētu saikni ar Latviju.
No vienas puses ir žēl, ka man tuvi cilvēki ir nošķīrušies no Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas (LELB). No otras puses es redzu viņu iespēju misijai, jo viņi pievienojas Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai ārpus Latvijas (LEBaL). LEBaL dibinājās pēc 2.Pasaules kara, kad no Latvijas daļa iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Kā tiku novērojis iepriekš, šī Baznīca vairākkārtīgi savās ikgadējās sinodēs bažījās, ka viņi izmirst aiz vecuma, jo jaunā paaudze iet citās draudzēs un ar tagadējiem Latvijas latviešiem nav izveidojusies auglīga saikne. Kā es esmu to novērojis Latvijā un Īrijā, šobrīd LELBaL ar cerību lūkojas uz esošajiem LELB draudžu locekļiem un mācītājiem, kas ir neapmierināti ar arh. Jāni Vanagu. Šai ziņā lielais risks ir tajā, ka uz neapmierinātības pamata gan draudze var tikt dibināta, bet nevar veselīgi attīstīties. Vienīgais draudzes pamats ir Kristus un Svētie Raksti un vienīgā motivācija draudzes dibināšanai ir glābt cilvēkus no pazudināšanas. Pazīstot savus “garīgos bērnus”, ticu, ka agrāk vai vēlāk maniem draugiem būs iespēja apliecināt Kristu un Bībeles nemaldīgumu LELBaL sastāvā. Visticamāk tai brīdī parādīsies, kas ir sava labuma meklētāji un kas ir Kristus liecinieki. Kaut viņiem pietiktu gudrība un patiesības mīlestība!

Vasarsvētkos uz Īriju atbraucu, jo Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas vadība ir lēmusi, ka misija Īrijā turpinās. Priecājos, ka varu būt viens no mācītājiem, kas kalpo un kalpos tautiešiem Īrijā. Bija gan žēl redzēt, ka tagad Latvijas misijai vairs nav vietas vecajā, mīļajā vācu luterāņu baznīcā Adelaide Road, kura tik daudziem bija kļuvusi sirdij tuva. Atzīšos, ka man bija mazliet bažas, tiekoties ar LELB Svētā Pētera luterāņu draudzi Īrijā, jo pirms tam biju dzirdējis, ka daudzi no viņiem ir pazaudējuši luterisko ticību un kļuvuši it kā par sektu. Bija prieks ieraudzīt pilnīgi citu patiesību. Šajā draudzē nav sektām tipiskā iezīme pulcēties ap vienu ģimeni vai šauru mācību. Protams, ka pamanīju nepieciešamību turpināt izglītību gan Lutera Akadēmijā, gan dažādos draudžu darbinieku kursos. Mani patīkami pārsteidza šo jauno ģimeņu vitalitāte un spēja turpināt misiju Īrijā. Kā nozīmīgs nodoms ir svētdienas skolu skolotāju sagatavošana, lai draudze varētu efektīvāk kalpot ģimenēm dažādās vietās. Kopā ar mums uz Latviju devās evaņģēlista Mariusa Okuneva sieva Daiga, kura ir viena no piecām draudzes māsām Īrijā, kas Latvijā apgūs pedagoģijas iemaņas. Kā būtisku izaicinājumu latviešiem Īrijā saskatīju spēju nodrošināt sev pilna laika mācītāju. Jo bez pilna laika draudzes mācītāja nevar iztikt. Kā mēs to zinām, kopš 2008.gada LELB ar partnerbaznīcas atbalstu atbalstīja misiju Īrijā. Sākotnējā noruna bija to darīt pirmos piecus gadus, līdz kristieši Īrijā paši iemācās ziedot un spēj uzturēt draudzes dzīvi bez papildus donoriem.
Šobrīd par draudzi kopumā atbild prāvests Artis Eglītis. Ļoti priecājos, ka Vasarsvētkos es ar sievu Harinu varējām kalpot dažādās Īrijas pilsētās un satikt gan zināmos tautiešus, gan iepazīt jaunus. Ceru uz drīzu atkaltikšanos!

LELB mācītājs
Uģis Brūklene

FOTO: no Brūkleņu ģim. arhīva