Pērn VVPP kārtojuši 5817 pretendenti no 57 valstīm

Pērn valsts valodas prasmju pārbaudi (VVPP) profesionālo amata pienākumu veikšanai kārtojuši 3144 Latvijas pilsoņi, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) 2015.gada pārskats. VISC Valsts pārbaudes departamenta pārstāve Baiba Mūrniece-Buļeva aģentūrai BNS norādīja, ka valsts valodas prasmju pārbaudi kārto tie Latvijas pilsoņi, kuri vispārējo izglītību skolā, kurā mācību valoda nav bijusi latviešu.

Tie ir gan cilvēki, kuri pabeiguši skolu ar krievu mācību valodu pirms tajās tika realizētas tāda pati mācību programma kā latviešu skolās. Tāpat tie var būt latviešu jaunieši, kuri šobrīd mācās skolās, piemēram, Īrijā vai ASV, kur mācību valoda ir angļu.
VISC pērnā gada pārskats liecina, ka valsts valodas prasmes pārbaudi profesionālo pienākumu veikšanai un uzturēšanās atļauju saņemšanai kārtojuši 5817 pretendenti no 57 valstīm.
Kopā valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši 1484 ārvalstu pilsoņi. Lielākais skaits pretendentu (821 persona) bijis ar Krievijas valstisko piederību. Tāpat pārbaudi kārtojis 231 cilvēks no Ukrainas, 97 no Baltkrievijas un 44 no Lietuvas. Valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši arī cilvēki ar Ķīnas, Uzbekistānas, Kazahstānas, Armēnijas, Izraēlas, Indijas, Amerikas Savienoto valstu, Azerbaidžānas, Gruzijas, Moldovas un Turcijas valstisko piederību.

Valsts valodas prasmes pārbaudi pērn kārtojušu 3144 Latvijas pilsoņi, 933 Latvijas nepilsoņi, bet par 158 kārtotāju valstisko piederību nav ziņu.
Visvairāk jeb 89,6% cilvēku valsts valodas prasmes pārbaudi kārtojuši profesionālo un amata pienākumu veikšanai. No pārējiem 9,9% to kārtojuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un 0,5% Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai.
Kopumā organizētas 326 valsts valodas prasmes pārbaudes 26 Latvijas pilsētās, kā arī Maskavā, Sanktpēterburgā (Krievijā) un Droghedā (Īrijā).

Pērn valodas prasmes pārbaudēs 74% kārtotāju saņēma valsts valodas prasmi apliecinošu dokumentu, savukārt 26% nenokārtoja pārbaudi. Valsts valodas prasmes pārbaudēs 34% pretendentu ieguva valsts valodas prasmes pamata jeb A līmeņa, 27% vidējā jeb B līmeņa un 13% augstākā jeb C līmeņa valsts valodas prasmes apliecības.

Pārbaudē pretendentiem jādemonstrē sniegumu četrās valodiskajās darbībās – klausīšanās prasmē, lasītprasmē, rakstītprasmē un runātprasmē. Kā apliecina vidējais punktu skaits katrā no prasmēm, labākie rezultāti ir lasītprasmē un klausīšanās prasmē, savukārt lielākas grūtības pretendentiem sagādā rakstītprasme un runātprasme.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS