Jābūt pacietīgam…

Mūsu lasītājas Lidijas Ģedertes, kura no Saldus novada pirms 14 gadiem atbrauca uz Zaļo Salu, aizraušanās ir eksotiskie augi. Viņa ar lepnumu dalās savā priekā par to, ka ar rūpīgu kopšanu izdevies izaudzēt augu, kurš nav sastopams šajos platuma grādos, lai arī tā auglis garšo daudziem.

“Visus šos gadus dzīvoju Dublinā un strādāju Mater Hospital uzņemšanas nodaļā, bet kopš pagājušā gada esmu pensijā un esmu pārcēlusies no Dublinas uz laukiem.
Mani vienmēr ir interesējis, kā augi, kas nav mūsu klimatam piemēroti, augtu pie mums. Ar dārzniecību nekad nav bijusi īpaša saskare, vien tikai tik daudz, cik, kopjot piemājas dārziņu Latvijā.
Pirms 6 gadiem nopirku veikalā ananāsu, nogriezu zaļo cepurīti un ieliku to ūdens burkā, lai dzen saknītes. Man bija doma, ka tam ir jāaug, un, tiešām, apmēram pēc pāris mēnešiem (jābūt pacietīgam) izdevās ieraudzīt saknītes.

Mans ananāss pārvietojās no burkas uz puķupodu un sāka priecēt mani ar skaisti zaļām lapām. Gads gāja pēc gada un es jau samierinājos ar domu, ka augļi jau nu neizaugs, kaut gan internetā biju lasījusi, ka dažiem ir izdevies izaudzēt arī augli.
Pārstādīju ananāsu lielā podā, izmainīju laistīšanas režīmu un manas pūles tomēr vainagojās ar panākumiem. Bija neizsakāms prieks, kad jūlija vidū kādā rītā ieraudzīju mazu zaļu cekuliņu. Tagad jau tas ir paaudzies un priecē mani, taču nezinu, cik liels izaugs un cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai ananāss nobriestu.
Ir daudz kas mēģināts arī ar citiem augiem, tikko ir uzdīdzis avokado, ir vēl daudz dažādu ideju.”

Vēlam veiksmi Lidijas kundzei eksotisko augu audzēšanā un aicinām arī citus lasītājus dalīties ar līdzīgiem veiksmes stāstiem!

FOTO: no Lidijas Ģedertes personīgā arhīva