Donalds Tramps un Īrija

Visi pasaules mediji šorīt ziņo, ka par ASV 45.prezidentu ievēlēts ārkārtīgi pretrunīgi vērtētais republikāņu kandidāts Donalds Tramps.
Noticis tas, kam ļoti daudzi neticēja – miljardieris sīvā cīņā uzvarējis savu konkurenti, demokrātu kandidāti Hilariju Klintoni.

Reaģējot uz Trampa uzvaru, pasaules biržās jau krīt akciju cenas un dolāra kurss, bet Nobela prēmijas laureāts, ASV ekonomists Pols Krugmans ir brīdinājis, ka Trampa ievēlēšanai sekos “globāla recesija” ar visu iespējamo negatīvo ietekmi. Laikrakstā New York Times ekonomists raksta: “Jebkuros apstākļos, atbildības par nāciju un pasaules svarīgāko ekonomiku uzlikšana bezatbildīgam, nezinošam cilvēkam, kas saņem padomus no visiem nepareizajiem cilvēkiem, būtu ļoti slikta ziņa.”
Donalds Tramps tiek vērtēts kā politiskais avantūrists un populists, kura lielākā problēma ir viņa neprognozējamība, tāpēc bažas par jaunā ASV prezidenta ietekmi uz vairākām politikas jomām izjūt daudzās valstīs, tostarp arī Īrijā. Independent.ie raksta, ka īriem jāsāk bažīties par piecām jomām.
Viena no pirmajām – izmaiņas ASV imigrācijas politikā, kas tieši varētu ietekmēt apmēram 50 tūkstošus Īrijas pilsoņu, kuri ASV dzīvo nelegāli. Īri gadiem ilgi ir lobējuši prezidentus, cerībā nodrošināt sev zaļās kartes iegūšanu, kas viņiem un ģimenēm sniegtu lielāku drošību. Līdz ar Trampa ievēlēšanu šis sapnis ir miris. Ir skaidrs, ka miljardieris neaprobežosies ar ASV nelegāli strādājošo meksikāņu izraidīšanu, un ir jau paziņojis, ka vēl pirms jaunu stingrāku likumu un kontroles ieviešanas plāno izraidīt jebkuru imigrantu ar sodāmību. Tāpat jaunais prezidents plāno mainīt politiku attiecībā uz tā dēvētajām “patvēruma pilsētām”, kur nelegālā darbā pieķertie imigranti netiek tiesāti vai izsūtīti no valsts. Divās šādās pilsētās – Ņujorkā un Čikāgā šobrīd dzīvo un nelegāli strādā desmitiem tūkstoši īru.

Otra satraucoša tendence, kas skars Īriju, ir Trampa plāni attiecībā uz konkurētspējīgas nodokļu politikas izveidošanu, kas veicinātu starptautisku uzņēmumu atgriešanos ASV. Pirmsvēlēšanu kampaņā Tramps minēja Īriju kā piemēru tam, kā citas valstis izmanto ASV nodokļu politiku un nozog amerikāņiem darba vietas. Viņš apsolīja uzņēmumu peļņas nodokli samazināt no 35% līdz 15%, kā arī ieviest ārzemēs strādājošajiem uzņēmumiem nodokļu amnestiju un ļaut tiem atgriezties ASV, maksājot tikai 10% peļņas nodokli.
Tirdzniecības jomā Tramps noniecinājis gluži visus iepriekšējo prezidentu akceptētos darījumus, apgalvojot, ka tie nav nesuši labumu ne ekonomikai, ne valstij. Kā zināms, starp Īriju un ASV vēsturiski vienmēr ir pastāvējušas stipras tirdzniecības saites. Jaunais prezidents plāno koncentrēties galvenokārt uz Transpacific Trade Partnership (TPP) – pasaules vēsturē nozīmīgāko tirdzniecības līgumu starp 12 valstīm. Īrijai visnozīmīgākā būs Trampa attieksme pret TTP līgumu ar Eiropas Savienību, kurš izraisījis strīdīgu reakciju jau iepriekšējos sarunu posmos. Ja jaunais prezidents vēlēsies ietekmēt šo vienošanos, iepriekš paveiktais darbs būs veltīgs.
Vēl Donalds Tramps ir paziņojis, ka plāno slēgt populāro vīzu programmu J1, kas ļāvusi tūkstošiem īru studentu vasaras mēnešos doties uz ASV darba meklējumos. Viņš apgalvo, ka šīs programmas rezultātā tūkstošiem amerikāņu zaudē darba vietas. Vēl Tramps sola terorisma draudu dēļ ieviest daudz stingrāku muitas kontroli pasažieriem, kas lido uz ASV.
Starptautisko attiecību veidošana starp Īriju un ASV varētu būt sarežģīta sakarā ar vairāku valdības ministru iepriekšējiem izteikumiem par Trampu. Īrijas premjers Enda Kenny nodēvēja viņu par rasistu, bet partijas Fianna Fail līderis Micheal Martin atklāti atbalstīja Hilarijas Klintones kandidatūru. Ārlietu ministrs Charlie Flanagan bija pat spiests aicināt partijas kolēģus pārtraukt publiski uzbrukt Trampam. Tagad valdībai nāksies krietni piestrādāt, lai izveidotu tiltus ar jauno ASV prezidentu.

FOTO: baltic-ireland.ie