LTV1 ēterā būs raidījums par Latvijas pilsoņu gaitām Īrijā

LTV1 ēterā, sākot no 18.maija, ceturtdienu vakaros plkst.21:15 (pēc Latvijas laika) būs skatāms autoru grupas “Jauna Nedēļa” četru filmu sēriju cikls “Būt latvietim. Īrija”, informē komunikācijas speciālists Edgars Lākutis.
Šobrīd pēc statistikas datiem Īrijā atrodas ap 37000 Latvijas pilsoņu (paziņojuma sniedzēja dati).

Pēc neoficiāliem datiem šajā valstī dzīvo un strādā aptuveni 60000 Latvijas pilsoņu.
Tas ir milzīgs skaitlis pat, ja salīdzina ar pēc Otrā pasaules kara emigrējušo latviešu skaitu. Īrijas latviešu kopienas īpatnība ir tā, ka tā būtībā izveidojusies pēdējo 20 gadu laikā, kas nozīmē, ka dažādu apsvērumu dēļ no Latvijas uz šo valsti cilvēki ir pārcēlušies jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Emigrācija uz Īriju, protams, ir mazinājusies, taču pēc dažādu ekspertu aplēsēm ekonomiskās situācijas un darbaspēka migrācijas rezultātā paredzams, ka tuvāko gadu laikā šis skaitlis tomēr varētu pieaugt, lai arī ne tik strauji.
Pirmās divas sērijas parāda mūsu līdzpilsoņu dažādo dzīvi šajā valstī, viņu pārdomas par latvietību un savu nākotni. Šajās sērijās ir aptverti dažādi Īrijā dzīvojošo latviešu sociālie slāņi un vecuma grupas. Te ir stāsts gan par bezpajumtnieku, gan uzņēmīgu skolotāju, gan mazā biznesa pārstāvjiem, gan algota darba ņēmējiem. Par to, vai pašlaik Īrijā dzīvojošie latvieši sevi nākotnē redz atpakaļ Latvijā. Arī par to, kā, pārvarot diezgan nopietnas grūtības, Īrijas latviešu kopiena tomēr dažādos veidos cenšas saglabāt un turpināt latvietību arī esot tālu no dzimtenes. Vai tas maz ir iespējams un ko tas prasa?

Trešajā filmas sērijā iecerēts parādīt to latviešu sieviešu dzīvi, kas Īrijā ir izveidojušas ģimenes ar vietējo musulmaņu vīriešiem. Šī tēma ir ļoti aktuāla un parāda Īrijas latviešus no pavisam netradicionāla skatupunkta.
Filmas ceturtajā sērijā ir plānots pastāstīt, kā sevi uztver tie gados jaunie latvieši, kas uz šo valsti pārcēlušies ļoti agrā bērnībā vai pat šeit dzimuši. Kas tad viņiem īsti ir Latvija – pasaku zeme, kas ir saistīta tikai ar viņu vecākiem un vecvecākiem, vai tomēr viņi arī sevi uzskata par piederīgiem Latvijai. Jautājums ļoti sarežģīts, jo mūsu tautiešu asimilācija Īrijā notiek neticami strauji. Pavisam drīz mēs faktiski saskarsimies ar tādu jēdzienu kā – “angliski runājoši latvieši”. Vai situācija patiešām tik bezcerīga? Arī par šo jautājumu tiks runāts filmas noslēdzošajā sērijā.

Filmas autori ciklā “Būt latvietim” jau ir radījuši stāstus par latviešiem ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā un Zviedrijā.

FOTO: no LELAB arhīva