G. Apals: “Četri gadi pagāja pietiekami ātri”

Šovasar Latvijas vēstniecību Īrijā sagaida lielas pārmaiņas, proti, vēstnieku maiņa. Ir pagājuši četri gadi, kopš Gints Apals ir Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā un tagad rit viņa pēdējās darba dienas šajā amatā.
Portāls baltic-ireland.ie tikās ar vēstnieka kungu un pārrunāja četros gados paveikto.

b-i: Kā pagāja šie četri gadi?
G.A. Četri gadi pagāja pietiekami ātri, kā tas dzīvē mēdz gadīties.
b-i: Kas ir paveikts šajā laikā?
G.A. Īrijā dzīvojošā Latvijas diaspora noteikti ir ieinteresēta abu valstu attiecībās, jo tas skar ikvienu. Tāpēc es gribētu teikt, ka galvenajos virzienos attīstība ir gājusi līdzeni un sasniegti saprātīgi rezultāti. Vispirms par Latvijas – Īrijas kontaktiem: mums ir notikusi vizīšu apmaiņa abos virzienos. Latviju divas reizes ir apmeklējusi Īrijas parlamenta delegācija, kā arī Īrijas Eiropas lietu ministrs. No Latvijas uz Īriju ir bijušas vairākas vizītes – šeit kopā ar plašu delegāciju darba vizītē bija Tieslietu ministrs, Kultūras ministre, Saeimas priekšsēdētāja kopā ar diviem deputātiem, kā arī ir bijušas individuālas Saeimas deputātu vizītes. Šajā sakarā es gribētu teikt, ka Latvijas Saeimas deputātu interese par Īriju ir ievērojami augusi, dinamika iet uz augšu. Protams, Īriju ir apmeklējušas arī dažādas valsts pārvaldes iestādes, kas strādā savos konkrētajos virzienos. Īpaši es gribētu atzīmēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāvju vizīti, kas bija ilgāka darba rezultāts un es esmu ļoti priecīgs, ka šī vizīte beidzot notika, jo tas paver ceļu ciešākai sadarbībai ar Īrijas iestādēm nākotnē tieši jautājumos par diasporas izglītību un latviešu valodas mācīšanas iespēju Īrijas vidusskolās.
Diasporu Īrijā apmeklējušas Latvijas pašvaldību delegācijas, kā arī baznīcas pārstāvji. Tāpat Īrijā viesojies Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja izstādes, bijuši labi kultūras pasākumi, sevišķi sakarā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015.g. Rīkoti daudzi pasākumi īru publikai, lai iepazīstinātu to ar mūsu tautas vēsturi, Latvijas okupācijas jautājums nav ticis noklusēts.
Politiskais dialogs abu valstu starpā norisinās ļoti intensīvi. Latvijas un Īrijas pārstāvji regulāri tiekas, ja tā var teikt, neitrālā teritorijā, proti, Briselē un tur risina ne vien kopīgos Eiropas Savienības jautājumus, bet arī divpusējās sadarbības jautājumus.
Bet, runājot tieši par vēstniecības paveikto, gribu atzīmēt Latvijas augstskolu (Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola “RISEBA” un Daugavpils Universitāte), kuru pārstāvji vairākas reizes ir apmeklējuši Īriju, ieinteresētību izglītības jomā. Augstākās izglītības aspektā, protams, ir svarīgi tas, ka Īrijā jau ir vairāki simti latviešu studentu, un ir būtiski saprast, kā viņus iesaistīt augstskolu sadarbībā. Galvenā prioritāte nākotnē būtu ERASMUS stipendiju sistēmas izmantošana, lai latviešu tautības studenti no Īrijas varētu braukt mācīties uz Latviju. Šeit iezīmējas ļoti skaidrs darba virziens un es ceru, ka tas tuvākajā laikā turpināsies.
Runājot par ekonomikas jautājumiem, vēstniecība ir cieši sadarbojusies ar divām nozīmīgām Latvijas struktūrām – “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru” (LIAA) un Īrijas Latvijas Tirdzniecības Kameru (ĪLTK). Sadarbībā ar šīm struktūrām Īrijā vairākkārtīgi ir viesojušies mazā un vidējā biznesa pārstāvji, galvenokārt – pārtikas ražotāji. Jāsaka, ka rezultāti ir apmierinoši, bet droši vien ne vairāk, jo labas kvalitātes pārtikas produktu Īrijā netrūkst un konkurence ir liela.
b-i: Pirms četriem gadiem, mūsu pirmajā sarunā mēs runājām par aviosatiksmi starp Latviju un Īriju. Vai šajā sakarā ir uzrunāti, piemēram, airBaltic un AerLingus?
G.A. Vēstniecība ar Ārlietu ministrijas palīdzību ir kontaktējusies ar Latvijas aviokompāniju, bet bizness paliek bizness un lēmumi ir komerciāli. Es personīgi esmu runājis ar Norvēģijas vēstnieci par Norwegian Airlines un tā varētu būt alternatīva. Esmu arī runājis ar O’Leary kungu (Ryanair boss – red. piebilde) un piedāvājis idejas. Ļoti ceru, ka tās tiks ņemtas vērā, bet nekādas garantijas nav.

b-i: Kāda ir bijusi sadarbība ar diasporu?
G.A. Es negribētu pārspīlēt savu lomu. Es drīzāk gribētu uzsvērt to, ka Latvijai diaspora ir kļuvusi svarīgāka. Pirmkārt, to apliecina finansējuma palielinājums dažādiem diasporas projektiem. Tas nav vēstniecības nopelns, bet vēstniecības nopelns ir tas, ka mēs iedrošinām cilvēkus aktīvi darboties un iesniegt projektus, lai diasporas dzīve dažādos reģionos būtu saturīga. Manuprāt pozitīvi ir tas, ka pēdējos gados diasporas dzīve ir attīstījusies ne tikai Dublinā, bet arī reģionos, te jāmin Galway, Cavan, Carlow, Longford, Waterford un Mayo grāfistes. Ar nožēlu jāsaka, ka pēdējā laikā ir noplakusi aktivitāte Cork. Limerick aktivitāte ir, bet tā varētu būt lielāka. Katrā ziņā, kad es atbraucu, tad reģionos tādas aktivitātes nebija.
b-i: Kā jūs vērtējat sadarbību ar Īrijas latviešu sabiedrību, ar dažādajām organizācijām?
G.A. Sadarbība ir bijusi sekmīga. Ne vienmēr tā ir bijusi gluda, ne vienmēr cilvēkiem ir izpratne un vēlēšanās ievērot tos principus, kuri neizbēgami ir jāievēro vēstniecībai kā valsts iestādei. Vēstniecība vienmēr ir izturējusies pilnīgi vienādi pret visām grupām un organizācijām, visi vienādā mērā ir aicināti uz vēstniecības pasākumiem. Finansējums un atbalsts ir bijis pieejams visiem vienādā apjomā. Un tāpat arī vēstniecība ir atsaukusies uz visiem ielūgumiem. Es nezinu nevienu pasākumu, kur vēstniecības pārstāvji būtu bijuši aicināti un nebūtu to darījuši. Cits jautājums, vai vēstniecības dalība ir bijusi vēlama?
No vēstniecības viedokļa raugoties, ir svarīgi, lai diasporas projekti būtu vērsti uz saiknes ar Latviju saglabāšanu, latviešu valodas saglabāšanu un sadarbību ar Latviju. Šādus projektus vēstniecība vienmēr ir atbalstījusi. Manuprāt nav pareizi, ka valsts budžeta līdzekļi tiek tērēti kāda kolektīva dzimšanas dienas svinībām un tamlīdzīgiem pasākumiem.
b-i: Un pēdējais jautājums – vai būs atvadu pasākums?
G.A. Es ilgi par to domāju. Taču liela daļa cilvēku, no kuriem es vēlētos atvadīties personiski, dzīvo ārpus Dublinas. Es nevaru vēlēties, lai viņi ziedo savu laiku un dodas tālā ceļā. Nevaru arī īsā laikā pats apmeklēt visus novadus, kur strādāts ar diasporu. Līdz ar to atvadu pasākuma nebūs. Taču pateicos Jums par šo interviju un uzskatu to par iespēju teikt mazu “paldies” visiem sadarbības partneriem Īrijas latviešu kopienā.
b-i: Paldies par sarunu.
G.A. Lūdzu.

FOTO: baltic-ireland.ie