Esiet pazīstami – nākamais Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis

Šovasar Latvijas vēstniecībā Dublinā mainās vēstnieki. Jau vēstīts, ka Gintu Apalu Latvijas vēstnieka Īrijā amatā nomainīs Jānis Sīlis, kuram šis būs pirmais darbs kā vēstniecības vadītājam.
Sīļa kungs no 2014. gada līdz šā gada jūlijam bija Latvijas vēstniecības Gruzijā vadītāja vietnieks, bet tagad ir ieradies Dublinā un jau iepazinies ar savu jauno darba vietu un amatu, kā arī sniedzis interviju portālam baltic-ireland.ie.

b-i: Kādi ir jūsu pirmie iespaidi par Īriju, par jauno amatu?
J.S. Es esmu jau nedēļu šeit un jāsaka, ka ir liels saviļņojums un atbildības sajūta. Tīri no cilvēciskā viedokļa runājot, es šobrīd jūtos kā cilvēks, kurš no +38 atbrauc uz +18 un to var dzirdēt arī manā aizsmakušajā balsī, bet tas nenozīmē, ka es ārkārtīgi ciešu no laika apstākļiem. Šobrīd es izbaudu tās daudzās pārmaiņas, kas dažu stundu laikā šeit ir vērojamas. Es no pašreizējās dzīvesvietas uz darbu eju kājām un nereti ir tā, ka izejot līst lietus, pusceļā uzspīd saule un pēc tam vēl uzpūš vējš.
Neko precīzāk es nevarēšu pateikt, jo savas oficiālās funkcijas sākšu pildīt no brīža, kad iesniegšu akreditācijas rakstus Īrijas prezidentam, kas būs septembra sākumā. Līdz tam brīdim, protams, nebūs tā, ka es staigāšu tikai pa parkiem vai pludmali, es risināšu dažādus sadzīviskus jautājumus, kā arī jautājumus, kas attiecas uz diasporu. Esmu jau saņēmis uzaicinājumu piedalīties 3×3 nometnes atklāšanā, par ko es esmu ļoti pateicīgs un ar prieku pieņēmu šo ielūgumu. Jo, manuprāt, 3×3 kustība ir ģeniāla, tā apvieno šīs daudzās paaudzes, kas, diemžēl, padomju laikā diezgan daudz tika izjauktas. Agrāk latvieši tradicionāli dzīvoja vairākas paaudzes kopā. Zem viena jumta sadzīvoja vecvecāki, vecāki, bērni un mazbērni un tā šī paaudžu gudrība tika pa tiešo nodota. Katrā ziņā man jāsaka, ka no vēstniecības puses, cik tas būs atkarīgs no manis, diasporas pasākumi tiks atbalstīti. Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi man tagad, gan arī turpmāk pēc iespējas plašāk un vairāk apmeklēt dažādus pasākumus, ko rīko diasporas organizācijas.
Tāpat tiek strādāts pie dažām vizītēm un par tām, kad būs konkrēta skaidrība, tiks informēta arī diaspora.
b-i: Ko jūs jau zināt par latviešiem Īrijā?
J.S. Tīri teorētiski esmu uzzinājis, ka te ir diezgan aktīva diaspora, ir diezgan daudzas sabiedriskās organizācijas, skoliņas, deju kolektīvi, koris, divas baznīcas un pat hokeja komanda. Aktivitāte ir liela un es ceru, ka šī aktivitāte nerimsies un pletīsies plašumā, jo būtu jauki, ja tie cilvēki, kuri šobrīd stāv malā un vēro, arī kļūtu aktīvāki. Pie tam, ne tikai kļūtu aktīvāki šeit Īrijā, bet arī iesaistītos Latvijas dzīvē – gan ekonomiskajā, gan politiskajā. Mēs visi zinām, ka nākošgad būs Saeimas vēlēšanas un ir svarīgi tajās piedalīties, jo, ja mums kaut kas nepatīk Latvijas politikā, tad vēlēšanas ir veids, kā kaut ko mainīt.
b-i: Vai būs kāds iepazīšanās pasākums?
J.S. Kā jau teicu, es centīšos būt ļoti aktīvs darbā ar diasporu, un, iespējams, šis darbs paņems pusi vai pat vairāk no mana laika. Protams, es plānoju tikties ar organizāciju vadītājiem. Šobrīd mēs esam ieplānojuši augusta beigās uzaicināt visus organizāciju vadītājus uz tādu neformālu tikšanos vēstniecībā. Ielūgumi uz tikšanos, kas plānota sestdienā, drīzumā tiks izsūtīti visiem diasporas organizāciju vadītājiem. Kā saka, dodiet man laiku un es iepazīšos ar visiem, arī ar tiem, kuri nevarēs atbraukt uz pirmo tikšanos vēstniecībā.

b-i: Turpmāk Ārlietu ministrija būs diasporas koordinējošā institūcija. Vai tas uzliks lielākus pienākumus arī vēstniecībām?
J.S. Pilnīga taisnība, Ārlietu ministrija būs koordinējošā institūcija, kā arī ir izstrādāta jauna kārtība, kā iesniedzami un administrējami diasporas atbalsta projekti. Es domāju, ka šis ietvars atvieglos gan projektu rakstīšanu, gan vērtēšanu.
Ja palielināsies iesniegto projektu skaits, vēstniecībai mainīsies darba apjoms, proti, jo aktīvāki būs mūsu tautieši, jo vairāk darba būs vēstniecībai, par ko es būtu tikai priecīgs. Es gribētu mudināt organizācijas būt aktīvākām un iesniegt projektu pieteikumus.
b-i: Vai kaut kas mainīsies vēstniecībā?
J.S. Šobrīd nav paredzētas nekādas izmaiņas štatu vietu sarakstā. Runājot par jaunām vēstniecības telpām, jā, šim jautājumam joprojām tiek meklēti risinājumi.
b-i: Kuri ar diasporu saistītie jautājumi būs pirmie jūsu dienaskārtībā?
J.S. Jautājums par no ģimenēm izņemtiem bērniem joprojām ir aktuāls. Vēstniecība arī turpmāk ļoti rūpīgi pie tā strādās. Bet šajā sakarā jāaicina arī mūsu tautiešus pašiem domāt un ievērot Īrijas likumdošanu, uz kuras pamata šie gadījumi ir. Ir jāatcerās, ka kaut kas, kas liekas normāli vai ir atļauts Latvijā, ne vienmēr ir saskaņā ar likumu Īrijā. Diemžēl šādi gadījumi notiek, tāpēc cilvēkiem pašiem ir jācenšas ievērot šīs zemes likumus. Ir tāds teiciens – kad esi Romā, tad arī uzvedies kā romietis. To pašu var attiecināt arī uz Īriju un ne tikai uz Īriju.
Izglītības jautājums arī noteikti būs manā dienaskārtībā. Latviskā izglītība ir viens no pamatakmeņiem latviskajai identitātei, kuru, šeit esot, ir jāsaglabā.
b-i: Kā vēstniecība plāno informēt par savām aktivitātēm? Vai būs paziņojumi presei vai tikai ieraksti sociālajos tīklos?
J.S. Vēstniecībai būs vairāk jāpiestrādā pie ārējās komunikācijas. Lielāki veikumi tiks darīti zināmi ar preses relīzēm, bet sīkāki paziņojumi tiks publicēti sociālajos tīklos. Jāatzīstas, ka man pašam personīgi nav profils sociālajos tīklos, bet, iespējams, esot šajā amatā, pēc kāda laika būs jāuztaisa savs konts sociālajos tīklos. Es neizslēdzu tādu iespēju.
b-i: Vai turpināsies mobilās darbstacijas izbraukumi?
J.S. Noteikti mēs šo praksi turpināsim. Šobrīd tiek kalti plāni par mobilās darbstacijas izbraukumiem rudenī.
b-i: Vai Īrijā esat ieradies viens vai ar ģimeni?
J.S. Uz Īriju esmu atbraucis viens. Es esmu atraitnis un bērni jau ir pieauguši. Dēls Rīgā pabeidzis mediķus un šobrīd iziet rezidentūras kursu, meita, savukārt, pabeidza studijas Skotijā un turpināja Londonā, kur šobrīd arī dzīvo.
b-i: Paldies par sarunu!
J.S. Lūdzu!

Uzziņai: Jānis Sīlis dzimis 1963. gadā, Rīgā. Ārlietu dienestā ir kopš 1993.gada, strādājis Āfrikas un Eiropas Savienības nodaļās, vadījis Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu, Preses centru, Informācijas departamentu, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībās Francijā, Igaunijā, Gruzijā un pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie