Iepazīstieties – jauns koris “LA’IR”
Turpmāk 3.septembris būs vēl viena atzīmējama diena Īrijas latviešu kalendārā, jo šai dienā ir piedzimusi jauna dziedoša kopa.
Vakar Dublinā, kopā sanākot pulkam dziedāt gribošu un pozitīvi noskaņotu cilvēku, tika nodibināts jauns koris “LA’IR”.
Vienprātīgi tika nolemts, ka kolektīva mērķis būs ne tikai muzicēt un ar saviem radošajiem sasniegumiem priecēt citus, bet arī veicināt pozitīvismu un draudzīgumu apkārtējā sabiedrībā. Koristi vēlas veidot ģimeniskas un sirsnīgas attiecības ne tikai savā starpā, bet arī ar jebkuru citu kopu, nodibinājumu vai biedrību, kas darbojas latvisko sakņu, tradīciju un dzīvesziņas saglabāšanā jebkur pasaulē.
Kora “LA’IR” mākslinieciskā vadītāja būs Rasa Stonkus, kura ir beigusi Liepājas Emīla Melngaiļa mūzikas koledžas diriģēšanas nodaļu un līdz šim ir aktīvi darbojusies ar lieliem un maziem dziedošiem Zaļās Salas latviešiem.
Koris uzsāk regulārus mēģinājumus un ir gatavs izskatīt jebkuru sadarbības priekšlikumu.
Vairāk informācijas var saņemt, rakstot uz e-pastu: korislair@gmail.com.
Publicitātes foto
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Oppā! Cik intersanti jaunumi šodien portālā- i krokodīls šķūnītī, i jauns koris uztapis! Realitāte? Vai varbūt manai rīta kafijai piebiris klāt kāds halucināciju izraisītājs
?
Liepāja rullē!!! Veiksmi!!!
Es esmu šokā! Es domāju ka korim vajadzēja palikt viens , bet risinat problemas . tas nozime jebkuras kļūdas kopigi laicigi atklāt , analizet no labot. Bet tas ir jadara laicigi, neviss gadiem aiztaisa acis un smaida , ” tas izaug par lielu augoni”
Neticu, ka nevarat atrisinat problemu, noteikti ka negribeja! Visu var izrunat, ja runa ar profesionalu pieeju un bez personiskiem aizvainojumiem . Es ticu ka kompromisu vienmer var atrast , ja grib kopa būt un ir viens mērkis un viena vīzija.
lai gan korī vairak ne dziedu, bet no sirds jau neizrausi!
Dainīt, par sirdi Tev pilnīga taisnība, bet manuprāt pašreiz notikušais ir cēloņu un seku likumsakarība. Ja ir likums, ka negatīvu viedokli nedrīkst skaļi paust, tad cilvēkiem ir bail skaļi izteikt savu viedokli. Tad kaktos rūgst un murkšķ un rezultātā gadu gadiem lolotais un čubinātais saplīst pa vīlēm tā, ka vairs nesalāpīt. Nu vismaz tagad ne… Varbūt tad, kad visā valstī būs palikuši pārsimts latviešu, tad būs viena baznīca, viens koris, viena valodiņa…
To sauc par ğēvumu! Ja nespēj pateikt taisnību acis, bet burkšķ un murkšķ aiz muguras.
Lai izdodas un lai skaisti un taalu skan!