Ārlietu komisija konceptuāli atbalsta jaunu konsulārā reglamenta regulējumu

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 18.oktobrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Konsulārā reglamenta likuma projektu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām, informē Saeimas Preses dienests. Jaunā likuma mērķis ir ārvalstīs nodrošināt personām valsts garantētu konsulāro aizsardzību, kā arī noteiktu publisko pakalpojumu un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību.

Patlaban šo jomu regulē “Konsulārais likums”, kas ir spēkā no 1994.gada. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu.
Jaunajā likumā konsulārās funkcijas plānots iedalīt konsulārajos pakalpojumos un konsulārajā palīdzībā. Konsulārie pakalpojumi tiek sniegti, lai nodrošinātu Latvijas Republikas iestāžu atsevišķu publisko pakalpojumu pieejamību personām pārstāvniecībās un no Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām izrietošo pakalpojumu pieejamību ārvalstīs un Latvijā, ja tas ir noteikts normatīvajos aktos. Savukārt konsulārā palīdzība ir diplomātiskā un konsulārā dienesta kompetence. Tā tiek sniegta personai, kurai ir Latvijas pase un kurai ir nepieciešams neatliekams atbalsts ārkārtas situācijā ārvalstī, kā arī tās ģimenes locekļiem, kuri ceļo kopā ar to.

Likumā paredzēts noteikt, ka konsulāro palīdzību sniedz ārkārtas situācijā, piemēram, ja persona ir aizturēta vai apcietināta ārvalstī, cietusi noziedzīgā nodarījumā, nelaimes gadījumā, kā arī, ja personai nepieciešams saņemt pagaidu ceļošanas dokumentu vai ja nepilngadīgai personai ārvalstīs tiek nodibināta ārpusģimenes aprūpe un citos gadījumos.
Likuma projekts paredz ieviest jaunu jēdzienu – nepārstāvēts pilsonis trešajā valstī. Tas ir dalībvalsts pilsonis, kura pilsonības valstij attiecīgajā ārvalstī, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības, nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas spēj sniegt konsulāro palīdzību. Jēdziens sevī ietvers arī dalībvalsts pilsoņa ģimenes locekļus, kuri ceļo kopā ar to, neatkarīgi no pilsonības.
Tāpat likuma projektā noteikts palīdzības apjoms nepārstāvētam pilsonim. Paredzēts, ka Latvija nepārstāvētam pilsonim sniedz konsulāro palīdzību tādā pašā apjomā kā Latvijas valstspiederīgajam, savukārt nepārstāvētiem Latvijas pilsoņiem trešajās valstīs palīdzību sniedz citas Eiropas Savienības valstis.
Jaunais regulējums paredz arī ieviest konsulārās amatpersonas terminu, precizēt konsulārās amatpersonas pilnvarošanas un pilnvarojuma apgabala noteikšanas kārtību, kā arī definēt Eiropas Savienības valstu sadarbību konsulārās palīdzības sniegšanā.

FOTO: baltic-ireland.ie