Ja, novelkot biezos ziemas apģērbus un kritiski sevi nopētot, skatiens apstājas pie kājām un kaut kas to izskatā šķiet mainījies uz slikto pusi, tad ļoti iespējams, ka runa ir par vēnu problēmām. “Kāju vēnas cilvēkiem sagādā gan medicīniskas, gan estētiskas problēmas, un mūsu pieredze liecina, ka tieši pavasaris daudziem šķiet vispiemērotākais, lai sāktu tās risināt,” atzīst Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas vadītājs, Profesors, medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš.
Daudziem mūsu tautiešiem ārzemēs šķiet, ka braukt ārstēt vēnas uz Latviju būs sarežģīti un prasīs daudz laika. Turklāt pēc tam būs jāpārdzīvo pēcoperācijas periods un būs grūtības tūlīt atgriezties darbā. Vai tas tiešām tā ir?
Šāds uzskats varētu būt palicis no seniem laikiem, kad vēnas tika operētas ar klasisku operāciju palīdzību, bija lieli, gari griezumi, sāpēs un smaga atlabšana mēneša garumā. Mūsdienās viss ir mainījies un mēs piedāvājam pasaulē modernāko un drošāko vēnu ārstēšanas metodi – lāzeroperācijas. Līdz ar to vēnu ārstēšana šobrīd izskatās sekojoši:
1. diena, atlidojam un nākam uz konsultāciju.
2. diena, veicam vēnu lāzeroperāciju. Operācija notiek vietējā anestēzijā un pēc tās pacients patstāvīgi var pamest klīniku.
3. diena, nākam uz pārbaudi un lidojam atpakaļ uz mājām.
Uzreiz pēc atgriešanās varam droši doties ierastajās ikdienas gaitās un nekādu ierobežojumu pēc operācijas nav.
Patlaban Dr. Mauriņa Vēnu klīnika rīko akciju Vēnu pavasaris, kura notiek ar mērķi izglītot plašāku sabiedrību par vēnu veselību, varbūtējām problēmām un mūsdienīgām ārstēšanas iespējām. Akcijas laikā tiek piedāvātas arī atlaides diagnostikai un vēnu ārstēšanai. Šogad notiks jau devītais Vēnu pavasaris.
Gan līdzšinējie Vēnu pavasari, gan citas jūsu klīnikas aktivitātes ir devušas labus rezultātus, tādēļ jājautā – vai tiešām tādas vēl ir vajadzīgas?
Arī mums pašiem reizēm ir sajūta, ka nu jau sabiedrībai vajadzētu būt gana labi informētai. Domājams, ka nav tālu tas laiks, kad vairs nenāksies rīkot tik vērienīgas akcijas, bet pagaidām joprojām sastopamies ar pacientiem, kuri saka: būtu es, zinājis par jums agrāk… Turklāt mēs jūtam, ka daļa cilvēku – gan tie, kuri pie mums jau bijuši, gan arī tie, kuri vēl tikai grasās nākt, gaida tieši Vēnu pavasari.
Varbūt tas ir piedāvāto atlaižu dēļ?
Protams, cilvēki labprāt izmanto atlaides, daudziem katrs eiro ir svarīgs. Mūsu klīnikai atlaides un akcijas nav pašmērķis, bet drīzāk papildu stimuls, lai cilvēki saņemtos pārbaudīt vēnu veselību, uzzinātu, kādas ir problēmas un kā tās var ārstēt. Mūsu vēlme ir parādīt, ka jebkurš cilvēks var saņemt vismūsdienīgāko vēnu diagnostiku un ārstēšanu.
Vai var apgalvot, ka skleroterapijas loma vēnu ārstēšanā ir pieaugusi?
Protams, skleroterapija ir visai iecienīta, turklāt ekonomiski izdevīga metode estētisku problēmu risināšanā, piemēram, ja izskatu bojā asinsvadiņu tīklojums uz kājām. Vēl skleroterapija ir ļoti piemērota pacientiem, kuriem reiz ir ļoti traumatiski veiktas vēnu operācijas caur lieliem griezieniem. Tieši griezienu vietās parasti veidojas jaunas vēnas kā mezgli, pinumi vai spirāles, tās nepadodas ķirurģiskai ārstēšanai, jo apkārt ir rētaudi, turklāt šo vēnu ir ļoti daudz un tās ir izlocītas, trauslas.
Cik speciālistu jūsu klīnikā praktizē šādu vēnu ārstēšanu un kāds ir darba apjoms?
Mums ir sagatavoti jau deviņi ārsti, kuri nodarbojas ar vēnu slimību diagnostiku un ārstēšanu, strādā vienotā komandā pēc vienotiem principiem, nodrošinot šo ārstēšanas konceptu, kuru mums ir izdevies beidzamajos gados attīstīt un arī starptautiski popularizēt. Mums ir vismūsdienīgākās tehnoloģijas, tomēr gribu uzsvērt – tehnoloģiju var nopirkt jebkurš, bet izšķirošais faktors, kas nosaka ārstēšanas kvalitāti, ir un paliek ārsts, tādēļ pats būtiskākais ir ārstu sagatavotība, apmācība, kvalifikācijas uzturēšana un attīstība. Vienmēr uzsveru arī ārsta pieredzi un aicinu pacientus, pirms viņi dod piekrišanu kādai operācijai, painteresēties, cik bieži konkrētais dakteris to ir veicis. Ja pāris reizes gadā – uz labu rezultātu diez vai var cerēt. Mūsu klīnikā gadu no gada pieaug gan pirmreizēji konsultēto pacientu, gan arī operāciju skaits. 2016. bija 10000 pirmreizēji konsultēto pacientu, bet pērn jau vairāk kā 12 000; operāciju skaits no 3000 palielinājās līdz 3500. Pacients var rēķināties ar vienotu pieeju, pat ja diagnostiku viņam veic viens ārsts, skleroterapiju – otrs, bet lāzeroperāciju – trešais. Strādājam komandā un konsultējamies cits ar citu, nodrošinām savstarpēju mūsu ārstēšanas rezultātu kontroli. Tas ļauj panākt augstu darba kvalitāti.
FOTO: Dr. Mauriņa Vēnu klīnika
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie