Gribi pārmaiņas? Noliec malā emocijas!

Piedāvātās vēlēšanu programmas mums patīk, nepatīk, aizrauj, kaitina, sadusmo un izraisa vēl daudz dažādu citu emociju. Un emocijas rodas ne tikai lasot piedāvājumus un solījumus, bet arī sekojot priekšvēlēšanu cīņām un pat vērojot potenciālo deputātu reakciju un darbošanos, lai pārspētu vai gremdētu savus politiskos konkurentus. Citreiz vēlama, bet biežāk nevēlama mums uzbāžas arī politiskā reklāma.

Aizkaitinātība un dusmas ir emociju izpausmes, un mēs ikviens tās esam piedzīvojuši. Tāpat esam piedzīvojuši, ka šādā stāvoklī pieņemtie lēmumi gandrīz nekad nenoved pie vēlamā rezultāta, jo emocijas nav un nekad nav bijušas labākais padomdevējs, lai jelko atrisinātu.
Riskēšu apgalvot, ka lielākais vairums cilvēku taču vēlas, lai Latvijā situācija kaut mazliet mainītos uz labo pusi. Ja ne priekš pašiem, tad vismaz vecākiem, brāļiem, māsām, draugiem un paziņām, kas palikuši un dzīvo Latvijā. Jautāsiet, ko darīt? Ir jānoliek malā emocijas, jāizdara izvēle un jādodas uz vēlēšanām!
Un te nu sākas nopietns darbs. Ko tad galu gala izvēlēties un kam atdot savu balsi?
Politologs Ivars Ījabs latviešiem ārvalstīs skaidro: “Latvijā, kā zināms, parlamenta vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem. Balsotājs izvēlas vienu (un tikai vienu) no piedāvātajiem sarakstiem, ieliek to aploksnē un iemet balsošanas urnā. Tiesa, pirms tam vēlēšanu biļetenā ir iespējams izdarīt atzīmes: konkrētus kandidātus var svītrot un var viņiem pievilkt plusu. Tas beigu beigās ietekmēs no attiecīgā saraksta ievēlēto deputātu sastāvu: vēlētāju plusi un svītrojumi var kandidātu gan pabīdīt uz augšu (kā Artusu Kaimiņu pagājušajās vēlēšanās), gan pagremdēt uz leju (kā Solvitu Āboltiņu pagājušajās vēlēšanās). Šie plusi un svītrojumi ir efektīvs līdzeklis, lai paustu savu attieksmi pret konkrētiem cilvēkiem.”

“Ar Latvijas partijām ir jābūt uzmanīgiem,” vienlaikus brīdina Ījabs. “Kopš neatkarības atjaunošanas ir izveidojusies tradīcija veidot partiju apvienības – kā Zaļo un Zemnieku Savienība, Reģionu apvienība un tamlīdzīgi. Vēlāk, ja kopīgais starts ir bijis daudz maz veiksmīgs, šīs apvienības bieži apvienojas vienā struktūrā – tā tas bija ar partiju “Vienotība” un “Nacionālo apvienību”. Vēlētājam šeit jābūt uzmanīgam. Ir jāpievērš uzmanība tam, no kādām sastāvdaļām attiecīgā apvienība ir veidojusies, un ko šīs sastāvdaļas ir darījušas iepriekš,” padomu dod politologs.
Kopējo politisko piedāvājumu Ivars Ījabs raksturo šādi: “Kādi tad būs galvenie spēlētāji šā rudens vēlēšanās? Aina te ir raiba – krietni raibāka, nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad visi nopietnie dalībnieki bija pazīstami jau iepriekš. Šoreiz sevi piesaka vesela virkne jaunu partiju: dažas no tām ir nesen dibinātas, citas – pirmoreiz sadūšojušās nopietnam startam. Tomēr starp “jaunajām” partijām šoreiz nav izteikta favorīta, un daudzas no tām riskē vispār nenonākt Saeimā, nespējot pārvarēt likumā noteikto 5 % slieksni.”
Neaizmirsti! Balsošanas dokuments Saeimas vēlēšanās ir derīga Latvijas pilsoņa pase.
Vēlētāji, kuriem nav pases, 13.Saeimas vēlēšanās var piedalīties, uzrādot Latvijas pilsoņa personas apliecību kopā ar vēlētāja apliecību. Tomēr drošības apsvērumu dēļ vēlētāja apliecības izsniegs tikai Latvijā divas nedēļas pirms vēlēšanām, no 2018. gada 24. septembra līdz 5. oktobrim. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība vai citā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, ja vēlētājs par šo vēlmi rakstiski būs informējis pārvaldi līdz 2018. gada 24. septembrim.
Neskaidrību gadījumā zvaniet un prasiet!
Konsulārās nodaļas tālrunis: +353 (0) 1 478 0156

Latviešu Kultūras Fonda Īrijā (LKFĪ) valde

Projektu “Gribi pārmaiņas? Nāc uz vēlēšanām!” īsteno LKFĪ, bet to līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonda “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam 2018”.

Zīmējums: Francis Slišāns