Kā “nopelnīt” iespēju atgriezties Latvijā?

Reklāmraksts
Gandrīz vai katra Latvijas ģimene ir saskārusies ar tuvāko vai paziņu emigrāciju, tāpēc diasporas attiecību jautājums gūst arvien lielāku nozīmi. Daudzus gadus ir šķitis vai pašsaprotami, ka vienvirziena emigrācijas plūsma nerimsies lielo dzīves līmeņa atšķirību dēļ, un stāsti par relatīvi nedaudzajiem remigrantiem tiek uztverti kā izņēmums: daudzi vēl netic, ka Latvija var būt atraktīva zeme, kur atgriezties dzīvot un strādāt.

Tomēr augošais darbaspēka trūkums Latvijā sāk radīt vilkmi, kas tuvāko gadu laikā var ne tikai mazināt emigrācijas plūsmu, bet arī pārliecināt nozīmīgu skaitu aizbraucēju atgriezties Latvijā. Kvalificētu darbinieku algu līmenis tādās nozarēs kā inženierzinātnes, IT, būvniecība, tūrisms, mežsaimniecība, ražošana turpina pieaugt un uzņēmumi daudz aktīvāk cenšas uzlabot darba apstākļus.
Arvien vairāk uzņēmumu, personāla atlases firmu un atsevišķas pašvaldības cenšas uzrunāt potenciālos darbiniekus ārvalstīs. Piemēram, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātāji R. Znotiņš un J. Kreilis ir izveidojuši darba kontaktu vietni “Your Move”, kas palīdz atrast darbu tautiešiem, kas grib atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Bez empīrisku pētījumu pamatojuma varu tikai minēt, pie kāda algu līmeņa remigrācija varētu sasniegt nopietnus apmērus, tomēr manā vērtējumā piedāvātajam atalgojumam būtu jāsasniedz vismaz 1200 eiro “uz rokas”, kas vairākās nozarēs tuvāko gadu laikā ir iespējams.

Šajā kontekstā var minēt Īrijas piemēru: pēc 2008. gada krīzes valstī strauji pieauga bezdarbs un daudzi īri emigrēja uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēdējo gadu laikā Īrijas ekonomika ir ļoti strauji augusi, tāpēc valdība un uzņēmumi dažādos veidos aicina aizbraukušos atgriezties: 2016. gads bija pirmais kopš krīzes, kad īru remigrantu skaits bija lielāks par aizbraucēju skaitu.
Atalgojums ir galvenais, bet ne vienīgais faktors, kas izšķirs vai atgriezties Latvijā. Daudzos gadījumos var nostrādāt emocionālais faktors: vēlme pēc māju un piederības sajūtas, draugu un ģimenes tuvums, doma par bērnu saknēm un identitāti. Latvija var piedāvāt būtiskus dzīves kvalitātes uzlabojumus: tīra vide, laba pārtika, pieejama izglītība un veselība, neskaitāmi kultūras pasākumi. Arī apkārtējā vide kļūst sakārtotāka, galvenokārt pateicoties Eiropas naudai.

Arī es pats pēc vairāk nekā 10 gadu dzīves Beļģijā pirms 2 gadiem ar ģimeni (man ir trīs bērni) atgriezos uz dzīvi Latvijā un tas ir izrādījies viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Neskatoties uz 60% ikmēneša ienākumu kritumu, es jūtos labāk kā jebkad, jo beidzot esmu mājās, apkārt ir ģimene, draugi, paziņas, varu baudīt Latvijas kultūru, dabu, esmu iesaistījies politikā, kas citā valstī nebūtu iespējams, utt. Godīgi teikšu, ka Beļģijā nopelnītais ir ļāvis man nodrošināt pamatlietas (mājoklis) un izveidot uzkrājumus nebaltai dienai, tādēļ ar daudz mazākiem ienākumiem varam atļauties labu dzīves kvalitāti Latvijā. Sanāk, ka esam “nopelnījuši” iespēju atgriezties Latvijā.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) diasporas skatījums

-Līdzīgi kā Īrijā, valsts iestādēm būtu jārada visi apstākļi, lai remigrācija var notikt ātri un saprotami, lai cilvēkiem ir viegli nokārtot nepieciešamās formalitātes (darbs, mājoklis, pensijas, pabalsti) un iekārtot ikdienas dzīvi. Šobrīd ierēdņi sausi un birokrātiski atsaucas uz dažādiem likumiem, ministru kabineta noteikumiem utt: tā nav pretīmnākoša attieksme.
-Valstiskā līmenī būtu nepieciešams ieviest speciālu skolu integrācijas programmu remigrantu bērniem, lai palīdzētu iekļauties izglītības sistēmā, tostarp latviešu valodas intensīvos kursus vēl pirms mācību gada sākuma.
-JKP uzstāj, ka pensijas, kas uzkrātas strādājot ārpus Latvijas nav jāapliek ar dubulto nodokli. Tas veicinās pensijas vecuma cilvēku atgriešanos un ģimenes saikņu noturēšanu ar Latvijas valsti.
-Būtisks jautājums ir, kā palīdzēt integrēties remigrantu laulātajiem, kuri nav Latvijas valstspiederīgie, piemēram, nodrošinot iespēju uzņēmuma reģistra pakalpojumus, e-parakstu un nodokļu formalitātes kārtot angļu valodā.
-JKP piedāvās “Altum” garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei tiem, kas domā vai jau pieņēmuši lēmumu atgriezties.
-JKP ir vienīgā partija, kas piedāvā pārdalīt ES tiešmaksājumus un Lauku Attīstības Programmas finansējumu par labu mazām un vidējām saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē, lai veicinātu nelielu ģimenes saimniecību (10-100 ha) rentabilitāti un apdzīvotību laukos.
-JKP valsts pamatbudžetā atvēlēs stabilu finansējumu latviešu skolu un kultūras centru uzturēšanai un tautiešu informēšanai par darba un dzīves apstākļiem Latvijā. Šobrīd valsts atvēl nieka 0,01% no valsts budžeta, lai komunicētu un saglabātu saikni ar 20% daļu no valsts piederīgajiem.

Nenoliedzami, lielākā daļa tautiešu paliks dzīvot Īrijā, un tas ir pilnībā saprotams. Tādēļ no valsts puses ir jāveido tuvas ilgtermiņa attiecības ar tautiešiem: tā ir daļa no Latvijas, kas pārdzīvo par Latvijā notiekošo, uztur tradīcijas un latvietību un finansiāli palīdz Latvijā dzīvojošajiem.

Ja vēlies runāt par šiem un citiem jautājumiem, būsim Dublinā un Droghedā 22-23. septembrī kopā ar saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Jutu Strīķi un Reini Znotiņu.
*22.septembrī plkst. 13:00-17:00 – Politiskās debates Dublinā, The Wood Quay Venue, Wood Quay, Dublin 8;
*22.septembrī plkst.19:00 – Tikšanās ar vēlētājiem Droghedā, 84 West Street, Drogheda
*23.septembrī, plkst. 13:00 – Tikšanās ar vēlētājiem Dublinā, Lantern Centre, Ballyconnel zālē, 15 Synge Street, Dublin 8.

Gatis Eglītis
JKP Rīgas saraksta Nr 2, Ekonomikas ministra kandidāts