Latvijas simtgadi svin Newport

Portāls tikko ir saņēmis stāstījumu par Latvijas dzimšanas dienas svinībām salas dienvidos. To mums ir atsūtījusi Daina Škurova. Limerikas un apkārtnes latvieši savu svētku pasākumu rīkoja vakar, 18.novembrī, Newport Community Centre, Clonbealy, Newport, Co Tipperary un ir gandarīti par paveikto. Organizatori atzīstas, ka svētku sajūtu noteikti ir radījuši gan sev, gan ikvienam, kas apmeklēja valsts svētku sarīkojumu.

Mīlestība uz valsti
Sākas ar mīlestību uz savu ģimeni,
Saviem brāļiem, māsām.
Kad stāvam viens par otru,
Stāvam par saviem vecākiem un
Stāvam ar saviem vecākiem.
Kad vecāki stāv par saviem bērniem
Un ar saviem bērniem.
Kārlis Ulmanis ir teicis: “Latvija lai mūžam dzīvo kā pērle jūras apskalota, saules — mīļās labās, gaišās, karstās – saules apstarota un sildīta, mūsu siržu mīlēta un mūsu roku, mūsu visu spēku un zināšanu celta un mūsu krūtīm un rokām aizstāvētā un sargātā Latvija tagad un visos laikos.”
Skanot mūsu valsts himnai, kad plecu pie pleca blakus stāv vairākas paaudzes, tad nav svarīgi kur dzīvojam, jo ikviens apzinās savu piederību Latvijai.
Pasākuma ietvaros kavējāmies atmiņās, domās izstaigājām dzimtās takas, ziedošos ābeļdārzus un sajutām jūras šalkoņu. Mums ir patiess prieks par kopā būšanu tik kuplā skaitā, prieks par katru latvieti un cittautieti, kas kopā ar mums svinēja šos skaistos svētkus.
Koncerts sākās ar Daces Sadakas dzeju “Es savas saknes sajūtu plaukstam rakstos – tajos, ko mana tauta zemes audeklā auž.” Tad Lijas Danielas Hariss un Evelīnas Kazaķevičas izpildījumā koncertā izskanēja pazīstamas un tautā iemīļotas dziesmas, arī nogales skoliņu “Kamenīte” un “Pūcīte” bērnu izpildījumā. Ļoti emocionāla bija Magdas Vītolas dziedātā „Es atnācu uguntiņu”.
Prieks, ka mēs, dzīvodami te – Īrijā, protam saglabāt savu valodu, savu kultūru, svinam Latvijai nozīmīgus un mums mīļus svētkus. Un tāpat arī prieks, ka iepazīstam īru zemes kultūru. To mums demonstrēja Valērija Jakovļeva, kas uzstājās ar īru tautas dejām. Un kur tad bez mūsu pašu dejotājiem?! Bērnu deju kopa “Taurenītis” Anitas Šuplinskas vadībā iepriecināja skatītājus ar saviem priekšnesumiem, bet deju kopa “Nemiers” Aigas Kunickas vadībā ļāva mums atkal nedaudz pakavēties atmiņās un atgriezties Dziesmu un Deju svētkos, izdejojot Deju svētku repertuāra skaistākās dejas.
Atcerējāmies ceļu uz mājām, ceļu uz bērnību, uz jaunības dienām, izstaigājām ceļu uz Laimes zemi, un sajutām mūžīgo ceļu zem kājām.
Reinis Čaunāns izpildīja Imanta Kalniņa skaņdarbu “Piena ceļš” un Džesika Voiciša ar savu priekšnesumu atgādināja, cik varena ir latviešu tautasdziesma “Pie Dieviņa gari galdi”.

Latvijas simtgades ceļš katrai dzimtai ir savs un neatkārtojams. Simts gados netrūkst sūruma un laimes asaru, vēstures līkloči šķiet nesaprotami, skarbi un netaisni, bet šodien Latvijas ceļš mūs ir atvedis līdz brīvībai, atvedis pie mūsu sarkanbaltsarkanā karoga. Daudziem no mums Latvijas ceļš turpina vīties te – Īrijā un citur pasaulē, ceļš jau nepārtrūks, kamēr vien mēs sargāsim atmiņas, atcerēsimies tēva mājas un ziedošos ābeļdārzus. Ja celsim savu nākotni uz Latvijas ceļa pamatiem, mēs nepazudīsim, nesīsim savas Latvijas vārdu tālāk un nodosim to saviem bērniem.

Šajos svētkos gribam teikt lielu paldies pasākuma sponsoriem Lensteres latviešu biedrībai (LELAB), personīgi Daigai Ezermalei un Aijai Rībai. Īpašs paldies bērniem – simtgades taurenīšiem – par sarūpētajām dāvaniņām. Paldies cepējai Ingai Valterei par fantastisko kūku. Paldies katram dalībniekam un katram viesim. Bija prieks būt kopā!

FOTO: no pasākuma dalībnieku un vecāku personīgajiem arhīviem