Kad vecmāmiņa ir arī mamma

Kalendārs vēsta, ka šodien ir Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Atzīmējot šo dienu, portāls baltic-ireland.ie, sadarbībā ar Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulāro nodaļu, jau divpadsmito gadu pēc kārtas dodas ciemos pie kādas Īrijā dzīvojošas latviešu ģimenes. Šogad tā bija Jirgensonu ģimene, kurā vecmāmiņa ir aizbildnis savai mazmeitai.

Dzīvē gadās visādi, Jirgensonu ģimenē tā nu sanāca, ka Samanta jau kopš dzimšanas dzīvo pie vecmāmiņas Vijas. Samanta piedzima 2003. gadā un pirmos trīs savas dzīves gadus kopā ar vecmāmiņu dzīvoja Latvijā. 2006. gadā vecmāmiņa pārcēlās uz dzīvi Īrijā un pēc sešiem mēnešiem paņēma pie sevis arī mazmeitu. Šis pus gads, kamēr vecmāmiņa bija jau aizbraukusi, tad arī ir vienīgais laiks, kad par Samantu rūpējās mamma.
Sākumā, kad oficiāla aizbildniecība vēl nebija, varētu teikt, ka ģimenei ļoti paveicās, jo izdevās nokārtot visas formalitātes – saņemt “bērnu naudu”, pieteikt Samantu bērnu dārzā un vēlāk arī skolās u.tml.
Oficiāli aizbildniecība caur Īrijas tiesu tika nokārtota vēlāk. Ilgi nācās gaidīt valsts apmaksātu advokātu, piņķerīgs bija darbs ar dokumentu aizpildīšanu, bet pati tiesa noritēja ātri un gludi, jo uz to ieradās Samantas mamma, kura tad jau dzīvoja Anglijā, un piekrita, ka vecmāmiņa kļūst par meitas aizbildni. Līdz ar aizbildniecības nokārtošanu, Vija sāka saņemt aizbildņa pabalstu un tas atviegloja vecmāmiņas un mazmeitas ikdienas dzīvi.
Neskatoties uz to, ka dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts, Jirgensonu ģimene varētu būt piemērs citiem, jo tajā valda gandrīz taustāma saticība un mīlestība.
Samanta Īrijā iejutās ļoti labi, lai arī, mainot skolu, divas reizes nācās mācīties Senior Infants klasē. Jaunajā skolā Samantai bija papildus nodarbības angļu valodā un tas ātri vien deva rezultātu. Tagad, savos 16 gados, meitene pārvalda latviešu, krievu, angļu, īru un franču valodas, un ir neatsverams palīgs vecmāmiņas saskarē ar vietējām iestādēm.
Bet ar to vēl Samantas talanti nebeidzas – meitene septiņus gadus gāja baleta skolā, spēlē basketbolu, zīmē, interesējas par zirgiem, bet savu nākotni saista ar IT jomu, kas padodas īpaši labi. Lai arī Samantai ir tikai 16 gadu, viņas apbalvojumu un diplomu klāsts ir iespaidīgs – gan skolā (īru valodā, datorikā, basketbolā), gan ārpus tās (balets).
Meitene ir ļoti atvērta, pozitīva, apbrīnojami kārtīga un mērķtiecīga, viņa vidusskolā izlaidīs pārejas gadu (Transition Year), jo jau tagad ļoti labi zina, ka Dundalk Institute of Technology (DkIT) grib mācīties programmēšanu.
Arī vecmāmiņa no savas puses ir darījusi visu iespējamo, lai mazmeita būtu laimīga un viņai nekā netrūktu. Ja īru, angļu un franču valodas Samanta iemācījās skolā, tad meitenes tiešām labās latviešu un krievu valodas zināšanas ir vecmāmiņas nopelns. Kad ģimene dzīvoja Swords, Samanta tika vadāta uz latviešu bērnu nedēļas nogales skoliņu “Saulgriezīte” un “Sergevi” rīkotajiem bērnu Ziemassvētku pasākumiem, tāpat no Latvijas tika pasūtītas grāmatas un bērnu CD.
Bez mazmeitas audzināšanas un skološanas Vijai ir arī vaļasprieki. Īpaši iepriecinošas ir tās dienas, kad no Swords atbrauc dēls un aizved ģimeni ceļojumos pa Īriju. Tāpat Vija ir liela grāmatu lasītāja, neaprakstāmu prieku viņai sagādāja Latviešu Kultūras fonda Īrijā (LKFĪ) mobilā bibliotēka, kas iegriezās arī Droghedā, kur tagad dzīvo Jirgensonu ģimene. Vija ļoti pārdzīvo, ka nu jau kādu laiku mobilā bibliotēka Droghedā nav manīta, bet cer, ka tā atkal atgriezīsies.
Gan vecmāmiņa, gan mazmeita savu nākotni saista ar Īriju un reemigrēšanu pat neapsver.
Pēc sirsnīgās ciemošanās Jirgensonu ģimenē secinājums ir viens – nav svarīgi, kurš audzina bērnu, galvenais, ka ģimeni apņem mīlestība, sapratne, savstarpēja uzticēšanās un pleca sajūta. Un tas šajā ģimenē netrūkst!

Pie Jirgensonu ģimenes ciemojās portāla baltic-ireland.ie galvenā redaktore Laima Ozola, Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas trešā sekretāre Kristīne Vītola, Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas lietvede Ilona Aploka un Latvijas vēstniecības Īrijā otrais sekretārs Zigmunds Zamockis. Vēstniecības pārstāvji namamātei uzdāvināja ziedu pušķi un latvisku dāvanu, bet portāls baltic-ireland.ie pasniedza savas kolēģes Sandras Bondarevskas nule iznākušo grāmatu “Pētersoni Īrijā” ar autores autogrāfu un, kā izrādījās, trāpīja naglai uz galvas, jo Vijai tik ļoti patīk lasīt!

FOTO: baltic-ireland.ie