Atstāj spēkā spriedumu par pabalsta izmaksu aizbildnim, kad aizbildnis un aizbilstamais dzīvo Īrijā

Latvijas Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.jūnijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kasācijas sūdzību šajā daļā noraidīja. Senāts izbeidza kasācijas tiesvedību daļā par atlīdzību par aizbildņa pienākuma pildīšanu, jo šajā daļā VSAA savu kasācijas sūdzību atsauca. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Senāts atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu atzīstams par ģimenes pabalstu. Tāpēc Senāts atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru VSAA lēmums pārtraukt izmaksāt pieteicējai pabalstu par bērna uzturēšanu, atcelts ar pieņemšanas dienu.
Satversmes tiesa pēc Senāta pieteikuma izskatīja lietu „Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmās daļas un 20.panta pirmās daļas 2.punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam” un ar 2019.gada 16.maija spriedumu atzina Valsts sociālo pabalstu likuma 4.panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 6.martam) vārdus „un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā”, kā arī 20.panta pirmās daļas 2.punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019.gada 6.martam), ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam un spēkā neesošu attiecībā uz personām, kurām šīs tiesību normas tika piemērotas vai būtu jāpiemēro administratīvā procesa ietvaros un kuras uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību administratīvā procesa ietvaros, no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Pamatojoties uz minēto Satversmes tiesas 2019.gada 16.maija spriedumu lietā, VSAA atsauca savu kasācijas sūdzību daļā par atlīdzību par aizbildņa pienākuma pildīšanu. Līdz ar to Senāts kasācijas tiesvedību šajā daļā izbeidza.

Senāts vērsās Satversmes tiesā, jo nesaskatīja objektīvu un saprātīgu pamatu atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo Latvijā, un tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo ārvalstīs. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpē. Tās mērķis ir finansiāli motivēt personas uzņemties aizbildniecību. Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu.

Lietā ir tālāk minētie apstākļi:
Izskatāmajā lietā pieteicēja kopā ar aizbilstamo, kas ir pieteicējas mazmeita, dzīvo Īrijā, ir pensionāre, kura saņem Latvijas pensiju, un nav nodarbināta Īrijā. Saņēmusi informāciju, ka pieteicēja ar aizbilstamo dzīvo Īrijā un mazmeita tur mācās skolā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma pārtraukt pieteicējai pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzības par aizbildņa pienākuma pildīšanu izmaksu, kā arī pieprasīja atmaksāt pārmaksātos valsts sociālos pabalstus.

FOTO: baltic-ireland.ie